Iepriekšējais mēģinājums padarīt mežu īpašniekiem tīkamākus koku ciršanas nosacījumus sākās pirms aptuveni trīs gadiem. Tad lielākos iebildumus izsauca plāns pieļaut kailcirtes piejūras mežos. Tomēr pēc asām diskusijām, 2017.gada decembrī pēc pašu meža īpašnieku lūguma grozījumus nolika atpakaļ plauktā. Tobrīd tuvojās Saeimas vēlēšanas un politiķi pirms tām nebūtu gatavi pieņemt diskutablos grozījumus.

Bet pērn, 2019.gada 7.februārī, tikai pāris nedēļu pēc valdības apstiprināšanas, mežu īpašnieki Zemkopības ministriju aicināja darbu turpināt. “Konsultatīvajā padomē tika diskutēts jautājums, un tad arī tika nolemts šo jautājumu aktualizēt. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kāds tiks pieņemts lēmums - ir jāpieņem lēmums, tāds vai citāds, kur tad arī valdības ministriem būs jāpamato, kāpēc kurš kā balsojis. Bet šie jautājumi nevar stāvēt atvilktnē mūžīgi,” saka zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA).

Tagad kailcirtes piejūras mežos no noteikumiem pazudušas. Kompromiss atrasts par to, cik ekoloģisko koku atstāt cirsmās. Taču diskusijas aizvien notiek par to, cik pamatoti ir ļaut cirst tievākus kokus –piemēram, priedēm caurmērs var sarukt līdz pat deviņiem centimetriem (no 39 cm uz 30).

Zemkopības ministrija noteikumu projekta anotācijā norādījusi, ka ciršanas platības varētu palielināties par 1670 hektāriem, bet mežzinātnes institūts “Silava” aprēķinājis, ka tie var būt līdz pat 6000 hektāriem gadā. Tādā gadījumā katru gadu privātajos mežos izcirstu mežu ne vairs četrtūkstoš hektāru platībā, bet desmit tūkstošu.

Pret grozījumu virzīšanu iebilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tās ieskatā tik apjomīgi grozījumi prasa nopietnu izvērtējumu par ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos. Turklāt tikai nākamgad pavasarī noslēdzas vispārējā Latvijas dabas vērtību uzskaitīšana, kas visprecīzāk parādīs faktisko situāciju.

“No mūsu viedokļa nav skaidrs, kādēļ šo grozījumu virzība ir atsākta, neskatoties uz to, ka būtu jāpabeidz šo dabas vērtību inventarizāciju. Un arī Eiropas Komisija jau ir norādījusi uz to, ka Latvija nepilnīgi savas saistības pilda attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dažām sugām, tā kā mēs saskatām ļoti būtiskus riskus dabai,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola.

VARAM nav saņēmusi arī aprēķinus par to, kā, mainoties koku ciršanas nosacījumiem, mainīsies radīto izmešu daudzums, kā arī CO2 apjoms, ko Latvijas meži spēs neitralizēt. “de facto” zināms, ka aizvadītajā vasarā, kad grozījumi jau bija nonākuši starpministriju saskaņošanā, Zemkopības ministrijas pārstāvji zvanījuši uz institūtu “Silava”, lūdzot veikt šos aprēķinus.

Institūtā uzskata – precīzai ilgtermiņa prognozei šobrīd esot pārāk daudz nezināmo. “Ja mums kāds iedod precīzu prognozi, vai atbildi, piemēram, cik daudz kokus privātie meža īpašnieki cirtīs, piemēram, 2037.gadā, 25.gadā vai 50.gadā, tad mēs varam veikt šo aprēķinu, kāda būs koku augšana turpmākos gadus, un cik mums būs piesaistīts ogleklis,” saka Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons.

Pieņemot, ka mežu īpašnieki rīkosies apmēram tāpat kā līdz šim, tad pēc grozījumu pieņemšanas tuvāko divdesmit gadu laikā mežu apjoms saruks; straujāk samazināsies arī mežu spēja absorbēt kaitīgos izmešus. Bet pozitīvā virzienā mežu apjoms un oglekļa dioksīda piesaiste varētu vērsties vien pēc 2040.gada.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis: “Spiediens uz mežu kā uz meža resursiem tikai un vienīgi pieaugs. Un tas nozīmē, ka mums kā izejas informācijai jābūt ir pietiekošai dabas aizsardzības sistēmai, un iespējams, ka šobrīd esošā dabas aizsardzības sistēma neatbilst tām nepieciešamībām, ko saredz meža apsaimniekotāji, tikai un vienīgi diskutējot un paši uzdodot jautājumus, un paši atbildot jautājumus par šiem ekonomiskajiem faktoriem.”

Tieši Gerhards iepriekšējās valdības laikā, kad pirmoreiz tika virzīti koku ciršanas noteikumu grozījumi, vadīja VARAM, un viņa vadībā ministrija izteica arī, piemēram, priekšlikumu, ka laikā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, dzīvnieku vairošanās periodā, visos mežos jāaizliedz koku ciršana. Tagad, kad šo pašu priekšlikumu noteikumos lūdz ielikt jau cits ministrs, Gerharda vadītā Zemkopības ministrija to neatbalsta.

Mežu nozares pārstāvji kā vienu no galvenajiem dzinuļiem grozījumu virzīšanai sauc nepieciešamību uzlabot mežu kvalitāti, ko var panākt, izcirsto mežu vietā stādot jaunu, negaidot, kad koki sasēsies paši. Un meža stādīšana būs obligāta tiem, kuri izvēlēsies cirst tievākus kokus. Stādīšanas izmaksas ir līdz tūkstoš eiro par hektāru.

“Šajā gadījumā mūsu izpratnē tiek piedāvāta motivācija, nevis skrūvju pievilkšana: nedaudz nākot pretim arī meža īpašniekam, dodot viņam šo brīvību, bet motivējot viņu, piemēram, atjaunojot atjaunot mežu, maksāt šos 1000 eiro nevis ar likuma spēku viņam likt maksāt, bet motivēt. Nu tā ir tāda sadarbība,” saka Jansons.

Valsts mežu dienests, kura pārziņā ir kontrolēt mežos notiekošo, grozījumus atbalsta, lai gan to dēļ papildu resursi uzraudzībai nav paredzēti. Viņu ieskatos jāpanāk, ka privātajos mežos ar stādiem tiek atjaunota vismaz puse no izcirstā. Šobrīd tā ir vien piektdaļa. “Valsts meža dienests un arī valsts kopumā ir ieinteresēti, lai šīs priežu audzes (..) tiktu atjaunotas ar ražīgu stādāmo materiālu; lai efektīvi izmantotu mežsaimnieku galveno ražošanas līdzekli, kas ir zeme un ātrāk iegūt to produkciju, kas tautsaimniecībai visvairāk vajadzīga. Pie pašreizējām tehnoloģijām skaidrs, ka šī ļoti resnā priede nav vajadzīga,” vienā valodā ar meža īpašniekiem runā arī Valsts Meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš.

Decembra vidū meža īpašnieki nosūtīja vēstuli zemkopības un vides aizsardzības ministriem, kā arī premjeram, aicinot beidzot apstiprināt grozījumus.

Zemkopības ministrija nekādus papildus, visaptverošus pētījumus par izmaiņu ietekmi negrasās veikt.

“Es nemāku teikt, kas no mūsu puses nav izdarīts, jo viss, kas ir mūsu kompetencē, mēs esam veikuši gan visas nepieciešamās darbības, gan izvērtējumus, pētījumus esam iekļāvuši anotācijā,” saka Eglīts.

“Tie dokumenti, kas ir bijuši pieejami gan ministrijas kolēģiem, gan dažādās sanāksmēs, mūsuprāt, ir diezgan vienpusēji veidoti. Tie nav tādi visaptveroši, tie nav diskutēti ar nozares ekspertiem, un atsevišķi komentāri ir bijuši tiešām pārāk vienpusēji,” saka Ozola.

Šobrīd grozījumu projektā mainīts to paredzamais spēkā stāšanās laiks - no nākamā gada pirmā janvāra uz pirmo jūliju. Tai brīdī jābūt pabeigtai dabas datu vākšanai un sagatavotam arī ziņojumam. Tiesa, Valsts kanceleja no Zemkopības ministrijas vēl nav saņēmusi noteikumu gala projektu. Līdz ar to nav zināms, kad ministri varētu lemt par šiem noteikumiem. Premjers uzskata - grozījumiem pirms to pieņemšanas jābūt iespējami plaši izdiskutētiem.

Katru gadu no visiem mežiem, kas pieder privātiem īpašniekiem, un kur koki sasnieguši šobrīd atļauto ciršanas vecumu vai caurmēru, tiek nocirsti tikai 13 procenti. Savukārt to, cik daudz var cirst valstij piederošajos mežos, nosaka atsevišķs regulējums. Līdz ar to vismaz teorētiski lielākās mežu daļas īpašniekiem šie grozījumi maz ko maina.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss: “Izcirtīsim 2000 hektārus, atjaunosim 6000 hektārus meža!”