Lai dzīvotu veselīgāk un kvalitatīvāk

Šī nav pirmā reize, kad tiekamies ar profesoru, lai parunātu par sirdij tīkamām lietām. Gan tai, kas mūsu krūtīs, gan emocionālajai. Kā sarunas gaitā uzsver ārsts, fiziskā un emocionālā veselība ir cieši saistīta. Jo priecīgāks prāts, jo veselāka sirds.

Andris pats godam pilda šo nosacījumu, turklāt ar gadiem viņa enerģiskums, dzīvotprieks un vēlme paveikt kaut ko patiešām nozīmīgu nav mazinājusies. Gluži pretēji – viņš vada pirms diviem gadiem izveidoto Profesora Skrides Sirds klīniku, kur pieņem pacientus, un joprojām turpina strādāt Stradiņos. Tur viņa pārziņā ir Reto slimību kabinets ar sarežģītākiem gadījumiem, kā arī darbs invazīvajā kardioloģijā. Profesora Skrides Sirds klīnikā viņa darbs veltīts dažādiem pacientiem, īpašu uzmanību pievēršot profilaktiskajiem pasākumiem kardioloģijā. Mērķis ir ne tikai ārstēt, bet uzsvērt profilakses un laicīgu izmeklējumu nozīmi, lai cilvēki Latvijā dzīvotu veselīgāk un kvalitatīvāk. Arī viņš pats tā dzīvo, un ne tāpēc, ka tas rakstīts gudrās grāmatās. “Divas reizes nedēļā vingroju fizioterapeita uzraudzībā, īpašu uzmanību pievēršot stājai. Un vienu reizi nedēļā darbojos ar treneri, apvienoju kardio un spēka vingrinājumus. Cenšos būt aktīvs, mans ķermenis to prasa.”

Viņa organisms pieradis arī pie veselīgas ēdienkartes. “Man garšo. Nevaru iedomāties katru dienu ēst cūkgaļu vai izdzert paku sulas. Cenšos ievērot Vidusjūras diētu, ēdu salātus ar vistas gaļu vai zivi, pilngraudu produktus. No baltmaizes pavisam esmu atteicies, un man nemaz vairs negaršo. Zivis ēdu katru otro dienu. Līdaku vai samu, reizēm tas ir lasis vai garneles. Arī tās var aizstāt zivi, ja garšo labāk, jo tāpat satur omega-3 taukskābes.” Vakariņas viņš pagatavo ātri – saliek šķīvī tomātus, gurķus, sīpolus, olīvas, mazliet fetas siera, pārslaka ar labu (extra virgin) olīveļļu, un maltīte gatava! Vēl Andrim dikti garšo zaļie zirnīši – tos varot ēst tāpat vien, no kārbas. Pa reizei var apēst arī čipsus vai labu burgeru, kādu konfekti, kūkas gabalu. “Svarīgākais ir tas, ko ēd ikdienā. Ja ir atkāpes, tas neko nemaina. Es nedzeru saldinātus dzērienus un izvairos no svaigi spiestām sulām – tās būtībā ir cukurūdens. Dārzeņi un augļi jāēd, nevis jādzer.”

Tikai krāna ūdens

Kad saruna ievirzās par rīta paradumiem, Andris steidz norādīt, ka daudzu iecienītais citronūdens uzreiz pēc pamošanās nebūt nav tik nevainīgs. “Tas var paaugstināt kuņģa skābumu, tāpēc, ja ar to jau ir problēmas, rītu šādi sākt nevajadzētu.” Viņš pats izvēlas vienkāršu risinājumu – dzer krāna ūdeni. Visur. Nekādu plastmasas pudeļu! Rīgā krāna ūdens ir drošs dzeršanai, turklāt veselīgāks par plastmasas pudelēs pildīto, jo nesatur mikroplastmasu. Bior veicis pētījumus, salīdzinot no krāna ņemtu un plastmasas pudelēs pildītu ūdeni, un bakterioloģiski tīrāks bija krāna ūdens. Galvenais ir sākumā mazliet patecināt, ja krāns kādu laiku nav lietots.

Brokastis gan Andris nekad neēd uzreiz pēc piecelšanās. Viņam vajagot divas trīs stundas, lai organisms sāktu prasīt uzturvielas, pretējā gadījumā gaidītās enerģijas vietā var rasties nogurums. Mēs sarunājamies pusdienlaikā, un profesors atklāj, ka no rīta pēc treniņa izdzēris olbaltumvielām bagātu bezpiedevu piena dzērienu un apēdis pilngraudu rupjmaizes šķēli. “Pagaidām tas ir viss, ko šodien esmu ēdis.” Un kā ar rīta kafiju? “Divas trīs tasītes dienā var atļauties, taču tikpat laba izvēle ir arī zaļā tēja. Labāk beramā, nevis maisiņos. Kafiju nesmādēju, bet biežāk izvēlos zaļo tēju. Pierādīts, ka tā ir īpaši veselīga, tai piemīt antioksidatīvas īpašības, un zaļā tēja tiek uzskatīta par vienu no līderiem starp pretnovecošanās produktiem.”

Vai tiešām dakterim nav neviena kaitīga ieraduma? “Dažkārt sanāk paēst pavēlāk vakarā, taču divas stundas pirms gulētiešanas gan nekad neēdu. Bijušas reizes, kad pavirinu ledusskapja durvis tieši pirms došanās uz gultu, un tad uzreiz jūtu, ka miega kvalitāte pasliktinās.” Ja sakārojas kādu našķi, Andris kāri cenšas remdēt ar lazdu vai Indijas riekstiem. “Dažreiz nopērku pistācijas, bet tās, kurām mazāk sāls.” Vēl viņam ļoti garšo Rūjienas saldējums, īpaši vafeļu konusā. “Ja esi aktīvs un apēsto cukuru pēc tam nodedzini, tad viss ir kārtībā. Problēmas rodas, ja kustību ir par maz.”

Ar sapni par butēm

Andris zivis ne tikai ēd, bet mēdz arī tās pats sagādāt. “Bērnībā daudz braucām makšķerēt, gandrīz katru svētdienu ēdām līdakas kotletes. Arī tagad, ja tās ir ēdienkartē, vienmēr pasūtu. Joprojām šad tad aizbraucu uz dīķi, lai izvilktu kādu karpu. Esmu bijis arī foreļu dīķī, izvilku tā pavairāk, tad zivis saldēju. Man ir sapnis ziemā aizbraukt uz jūru butēs,” atklāj Andris, pēkšņi piebilstot: “Kamēr neaizmirstu, jāteic, ka sirds veselībai un visam ķermenim ārkārtīgi svarīga ir mutes dobuma veselība. Ja iekaist kāds zobs, tas var negatīvi ietekmēt sirdi un asinsvadus. Ir veikti pētījumi, kas rāda, ka cilvēkiem, kuri rūpīgi tīra un diego zobus, sirds veselība ir labāka. Tāpēc es cenšos zobus diegot vismaz vienreiz dienā, bet bieži to daru arī pēc brokastīm.”

Profesors vēlreiz uzsver, ka bez visa iepriekšminētā sirdij patīk arī pozitīva attieksme pret dzīvi. Tāda bijusi viņa Cesvaines vecmamma Mudra Skride – vienmēr kustībā, nesatraucoties par sīkumiem un pa dzīvi ejot ar dziesmu. Vārda tiešā nozīmē, piemēram, trīs kilometrus no mājas līdz baznīcai viņa gājusi dziedādama.

“Starp citu, studiju laikā kopā ar vairākiem domubiedriem veidojām filmas, kopumā tapa sešas, un viena no tām bija par Cesvaini. Noīrējām tērpus Rīgas Kinostudijā, jo daļa notikumu risinājās 19. gadsimtā. Mūziku komponēja Anna Veismane, pianiste Lauma Skride ierakstīja divus skaņdarbus. Visu filmu pirmizrādes notika Splendid Palace lielajā zālē, un tās kļuva par draugu tradīciju – reizi gadā, ap manu dzimšanas dienu aprīlī, mēs satikāmies. Pēdējā filma, par Cesvaini, rādīta jau četras reizes,” profesora skatienā redzams īpašs azarts un prieks.

Viņš gan teic, ka ne vienmēr ir tik pozitīvs, gadoties grūtākas dienas, un tad var arī kādam uzrūkt. “Es pie tā piedomāju, īpaši, ja man ir pieņemšana. Ārstam jābūt mazliet psihoterapeitam, lai pacients aiziet mājās ar cerību un skaidru rīcības plānu, nevis domājot par ārsta nelaipno attieksmi. Tāpēc es rūpīgi ierobežoju pieņemšanas, lai neizdegtu. Cenšos atrast laiku sev – lasu, sportoju vai pastaigājos, lai saglabātu līdzsvaru un spētu vienmēr būt klātesošs pacientiem arī emocionāli.”

Sarunas beigās, apspriežot šo un to, profesors vēl piebilst: “Mana bērnības garša ir medus kūka ar vismaz sešām kārtām. Mamma, arī tante, to vienmēr cepa svētkos, plānās kārtās un ar skābā krējuma krēmu. Mūsu mājās vienmēr arī skābēja pašu audzētos kāpostus, no kuriem vēlāk gatavoja vinegretu – ļoti garšīgi. Man joprojām garšo arī sarkanās bietes – gan ceptas, gan salātos, gan aukstajā zupā. Drīz jau varēs atklāt sezonu, taču aukstā zupa, manuprāt, jāgatavo tikai ar kefīru. Ja izmanto ūdeni, tad tā vairs nav īstā aukstā zupa.”

Grieķu salāti

“Mani iecienītākie salāti. Visu saliec, sajauc un ēd. Garšīgi, ātri un veselīgi,” saka Andris.

2 personām
10 minūtes
1 porcija ap 440 kcal

2 vidēji tomāti
1 gurķis
1 paprika – sarkanā vai dzeltenā, jo saldāka un sulīgāka nekā zaļā
100 g fetas siera
50 g melnās olīvas (bez kauliņiem)
½ sarkanā sīpola
3 ēdk. olīveļļas
1 tējk. kaltēta oregano
melnie pipari pēc garšas

1. Tomātus sagriez lielos gabalos, gurķi pusripās vai kubiņos. Papriku iztīri no sēklām un sagriez strēmelēs vai kubiņos. Sīpolu sagriez plānās šķēlēs.

2. Lielā bļodā sajauc visus dārzeņus un olīvas, pārlej ar olīveļļu, pievieno oregano un piparus, viegli samaisi. Virsū liec sieru.

3. Atsevišķi trauciņā ielej olīveļļu, citrona sulu, mazliet fetas siera. To visu samaisi un pārlej kā mērci. Pasniedz uzreiz.

Karpa cepeškrāsnī

Profesors iesaka vismaz vienu reizi nedēļā maltītē iekļaut zivi. “Karpa ir maiga, mazliet trekna zivs ar izteiktu garšu. Ļoti garda.”

2 personām
30 minūtes
1 porcija ap 400 kcal

2 karpas filejas (400 g)
½ citrona sulas
2 ķiploka daiviņas
2 ēdk. olīveļļas (30 ml)
1 tējk. kaltēta oregano vai timiāna
sāls un melnie pipari pēc garšas
svaigi pētersīļi pasniegšanai – pēc izvēles

1. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem.

2. Nosusini karpas filejas ar papīra dvieli, ierīvē ar sāli, pipariem un sasmalcinātu ķiploku. Apslaki ar citrona sulu un olīveļļu. Pārkaisi ar oregano vai timiānu.

3. Liec filejas cepamtraukā vai uz plāts, kas pārklāta ar cepampapīru. Cep 20–25 minūtes, līdz zivs ir gatava un viegli sadalās ar dakšiņu.

4. Pirms pasniegšanas pārkaisi ar svaigiem pētersīļiem.

Cepti āboli mīklā ar kanēli

“Mana bērnības garša,” atklāj ārsts.

2 personām
40 minūtes

2 vidēji āboli, vislabāk skābeni saldi, piemēram, ‘Antonovka’ vai ‘Granny Smith’
200 g gatavas kārtainās mīklas
1 ola
2 tējk. cukura
1 tējk. kanēļa
1 tējk. medus

1. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem.

2. Āboliem izņem serdi, pašus augļus atstāj veselus vai pārgriez uz pusēm.

3. Sajauc cukuru ar kanēli. Ābolu viducī ieber nedaudz cukura-kanēļa maisījuma un, ja vēlies, pievieno mazliet medus.

4. Kārtaino mīklu sagriez gabalos. Ietin ābolus mīklā, pilnībā nosedzot.

5. Trauciņā sakul olu un ar to apsmērē mīklu.

6. Liec ar cepampapīru izklātā cepešpannā un cep 25–30 minūtes, līdz mīkla ir zeltaina un āboli mīksti.

Par šiem pārkāpumiem Eiropā var nākties dārgi samaksāt

Komentāri (4)