“Kas Jauns Avīze” skaidro, kā neiekrist šādās lamatās un kā atbildīgi izvērtēt šādus apgalvojumus.

Dabiskā maldināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā eksperte Eva Eglīte “Kas Jauns Avīzei” stāsta: “Zaļmaldināšana jeb “greenwashing” ir maldinoša prakse, kad uzņēmumi nepatiesi reklamē savus produktus kā videi draudzīgus. Latvijā to uzrauga PTAC, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvām un vietējiem likumiem.

Zaļmaldināšana Latvijā visbiežāk izpaužas kā vispārīgi un nepierādīti apgalvojumi, piemēram, videi draudzīgs, ilgtspējīgs vai dabisks. Bez faktiem vai sertifikātiem. Praksē novērots, ka tie bieži attiecas uz sadzīves ķīmiju, apģērbiem, kosmētiku un pārtiku, piemēram, maldinoši izmantojot zaļas krāsas, dabas attēlus vai simbolus uz iepakojuma un reklāmās sociālajos tīklos.”

Par zaļmaldināšanu minētajās jomās var liecināt līdz šim praksē konstatētie gadījumi:

*vispārīgi termini bez pierādījumiem (piemēram, “daļa produktu ir videi draudzīga”);

*maldinoši marķējumi, piemēram, “nesatur plastmasu” vai “dabiskas krāsas”, kas nav pārbaudīti;

*simboli un grafika, kas rada ilūziju par ekoloģiskumu.

Lai izvērtētu zaļmaldinšanas praksi, PTAC ir tiesīgs veikt uzraudzības darbības, gan reaģējot uz signāliem, gan pēc savas iniciatīvas. Zaļmaldināšanas prakses gadījumus var atklāt, arī veicot koordinētas darbības kopā ar citām ES patērētāju uzraudzības iestādēm. Šādās koordinētajās pārbaudēs var tikt analizētas reklāmas, vietnes un iepakojums, tostarp sadzīves ķīmijas un kosmētikas ražotāju mājaslapas. Uzņēmumiem jāpierāda komercpraksē izmantotie apgalvojumi par vidi ar pamatotiem un ticamiem datiem/pierādījumiem; pretējā gadījumā tā var tikt uzskatīta par negodīgu komercpraksi un attiecīgi PTAC var uzlikt pienākumu pārtraukt šādu praksi, atsaukt reklāmas un piemērot soda naudu līdz 4% no apgrozījuma (līdz 300 000 eiro Latvijā vai diviem miljoniem eiro pārrobežu pārkāpumos).

Viens piemērs no prakses – reklāmā tiek izmantots apgalvojums “Daļa no produktiem, ko ražo uzņēmums, ir droši cilvēkam un videi un Daļa no produktiem ir ražoti ar minimālu apdraudējumu veselībai un videi”. Nav sniegts skaidrojums, kāpēc produkts būtu uzskatāms par videi draudzīgāku, salīdzinot ar citiem produktiem; nav saprotams, uz kuru no produkta sastāvā izmantotajām sastāvdaļām un/vai produkta dzīves ciklu izmantotais vides paziņojums attiecas (piemēram, vai uz izmantotajām izejvielām vai iepakojumu un tamlīdzīgi).

Esi vērīgs!

Kā patērētājam neuzķerties uz zaļmaldināšanu? Eva Eglīte aicina patērētājus pārbaudīt, vai produktam ir piešķirts oficiāls un uzticams ekomarķējums (piemēram, “EU Ecolabel”). Speciāliste skaidro: “Ekomarķējuma esamība ir uzskatāma par objektīvu un pamatotu pierādījumu tam, ka produkts, kuram ir piešķirts ekomarķējums, atstāj mazāk kaitīgu ietekmi uz vidi, jo ekomarķējuma izmantošanas tiesības var saņemt tikai ražotājs (vai pakalpojuma sniedzējs), kura produkts (vai pakalpojums) atbilst noteiktiem kritērijiem, kurus nosaka neatkarīga iestāde un eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu. Vienlaikus aicinām patērētājus būt vērīgiem un nepaļauties uz vispārējiem solījumiem par labvēlīgo ietekmi uz vidi, kuri nav pamatojami un pierādāmi.”

Var nākties samaksāt augstu cenu

Kādu postu uzņēmējdarbībai un cilvēkam var nodarīt zaļmaldināšana? Eva Eglīte skaidro, ka tas var veicināt uzņēmuma reputācijas zaudējumu, soda naudas piemērošanu un tiesiskus pienākumus, tostarp reklāmu atsaukšanu. Uzņēmums riskē ar ienākumu kritumu, jo patērētāji zaudē uzticību zīmolam.

Zaļmaldināšana var radīt arī tiešus un netiešus zaudējumus patērētājam, liekot uzticēties nepatiesiem solījumiem par produkta ekoloģiskumu. Tas ietekmē gan maciņu, gan veselību un vidi. Patērētājs pārmaksā par produktu, domādams, ka tas ir videi draudzīgāks vai ilgtspējīgāks nekā citi. Piemēram, sadārdzināta “zaļa” kosmētika vai apģērbs bieži nesniedz solīto kvalitāti, bet cena ir augstāka par alternatīvām.

Iegādājoties maldinoši zaļus produktus, piemēram, sadzīves ķīmiju, kas patiesībā piesārņo ūdeni, patērētājs netīši veicina ekosistēmas bojāšanu. Kosmētika ar “dabīgām” sastāvdaļām var saturēt alergēnus vai kaitīgas vielas, kas var ietekmēt veselību.

Mazas izvēles – lieli ceļi

Par to, ka zaļmaldināšanas problēma ir samilzusi, liecina Attīstības un inovāciju mācību centra (AIMC) sadarbībā ar biedrību “Ota dabā” šogad īstenotais projekts “Mazas izvēles – lieli ceļi”, kas mērķēts uz to, lai palīdzētu skolēniem saprast ekomarķējumu un sociālās atbildības marķējumu nozīmi un pieņemt informētas un videi draudzīgākas patēriņa izvēles. AIMC valdes priekšsēdētāja Ieva Vītoliņa stāsta: “Kāpēc tas ir svarīgi? Ikdienā bērni un jaunieši redz daudz “zaļu” solījumu un zīmju uz precēm, bet ne vienmēr ir skaidrs, kam var uzticēties. Projekts stiprinās vides veselībpratību un kritisko domāšanu, mazinot zaļmaldināšanas risku. Projektā tiks izstrādāts un praksē pārbaudīts četru nodarbību cikls divām vecumgrupām, apvienojot dabaszinības/bioloģiju, vizuālo mākslu un animāciju. Skolēni pētīs marķējumus reālās situācijās (piemēram, mājās vai veikalos), radoši veidos savus “marķējumus” un noslēgumā radīs īsas animācijas, ar kurām izglītos savus vienaudžus.”

Neapmaldīties veikalu plauktos

“Kas Jauns Avīze” Latvijas lielākajiem veikalu tīkliem vaicāja, kā tie seko tam, lai viņu plauktos neparādītos viltus “zaļās preces”.

“Rimi Baltic” korporatīvās atbildības direktore Zanda Šadre teic: “Jau šobrīd Latvijā ir spēkā ar likumu noteikts aizliegums un patērētāju aizsardzība pret maldinošu komercpraksi (Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums). Līdz 2026. gada septembrim Latvijai jāpārņem arī ES direktīva (2024/825), kas specifiski veidota, lai regulētu un novērstu zaļmaldināšanu jeb patērētāju maldināšanu saistībā ar vides apgalvojumiem. Uzņēmumiem visi vispārīgie vides apgalvojumi, piemēram, “klimatam draudzīgs”, “klimatneitrāls”, būs jāpamato ar publiski pieejamu detalizētu klimata plānu ar saistībām, mērķiem, informāciju par piešķirto budžetu un tehnoloģiju attīstību. Paredzams, ka lielākā daļa uzņēmumu atteiksies no šo apgalvojumu publiskas izmantošanas.

Direktīva aizliedz “vispārīgas vides norādes”, ja vien tās nav pamatotas ar “atzītu izcilu vides sniegumu”, kas ir skaidri pierādāms. Tas nozīmē, ka tādi apgalvojumi kā “videi draudzīgs iepakojums” vai mēs glābjam okeānus uz, piemēram, produkta iepakojuma vairs nav pieļaujami. Sagaidāms, ka daudzi uzņēmumi izņems klimata pasākumus no saviem korporatīvajiem kanāliem, jo tikai dažiem tie būs pietiekami detalizēti izstrādāti.

“Rimi” savas privātās preču zīmes produktiem jau šobrīd stingri piemēro spēkā esošos likumus, kā arī gatavojas “Pretzaļmaldināšanas direktīvas” ieviešanai, tajā skaitā pārskatot korporatīvos ilgtspējas pārskatus un informāciju “Rimi” mājaslapā, “Rimi” lietotnē un citos kanālos. Jau šobrīd savā ārējā un iekšējā komunikācijā par ilgtspējas tēmām mēs paužam ne tikai sasniegumus un uzvaras, bet arī “Rimi” ilgtspējas izaicinājumus un grūtības. Piemēram, jau vairākus gadus dalāmies ar datiem par pārtikas atkritumu mazināšanu “Rimi” darbībā. Pozitīvās informācijas dominance un negatīvā noklusēšana ir viens no tipiskiem zaļmaldināšanas veidiem.

“Rimi” sortimentā iekļauti arī daudzi un dažādi piegādātāju zīmoli, kurus noformē paši ražotāji. “Rimi” ar piegādātājiem noslēdzis Ilgtspējas vienošanos, kas ir daļa no sadarbības līguma. To parakstot, piegādātājs uzņemas ievērot likumus, kas jau šobrīd nosaka negodīgas komercprakses aizliegumu. Tomēr sagaidāms, ka līdz ar “Pretzaļmaldināšanas direktīvu” piegādātāji rūpīgāk sekos līdzi produktu informācijai, un arī mēs palīdzēsim mūsu sadarbības partneriem izvairīties no pārkāpumiem.”

“Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule skaidro: “Šogad stājas spēkā un tiek piemērota ES direktīva par patērētāju dalības veicināšanu zaļajai pārejai. Tā aizliedz trīs būtiskus zaļmaldināšanas veidus:

*vispārīgi, nepierādīti apgalvojumi: direktīva nosaka, ka vairs nevar vienkārši apgalvot, ka produkts ir “zaļš, vides draudzīgs” vai “eko”, ja tam nav konkrētu, publiski pierādītu faktu. “Lidl” šādus nepamatotus apgalvojumus neizmanto.

*oglekļa emisiju kompensācijas kā pamats neitralitātei: tiek aizliegts izplatīt apgalvojumus, ka produkts ir oglekļa neitrāls vai samazina ietekmi uz vidi, ja tas balstās tikai uz kompensācijas kredītu iegādi, nevis faktiskām izmaiņām ķēdē. “Lidl” nesniedz šādus solījumus.

*pašizveidoti ilgtspējas marķējumi: direktīva aizliedz izmantot marķējumus, ko uzņēmums izveidojis pats un kas nav balstīti neatkarīgā sertifikācijas sistēmā vai valsts institūcijā. “Lidl” tādus neizmanto – mūsu produktiem tiek lietoti tikai starptautiski atzīti un neatkarīgi sertifikāti (“Fairtrade”, FSC, MSC un citi).

Patērētājiem, izvēloties preces ar ilgtspējas apgalvojumiem, ir vērts pievērst uzmanību dažiem būtiskiem aspektiem. Visdrošāk ir paļauties uz oficiāliem, starptautiski atzītiem sertifikātiem, nevis tikai uz zaļiem iepakojumiem vai dabas simboliem. Tāpat svarīgi analizēt konkrētus faktus, nevis vispārīgus saukļus. Jāatceras, ka ilgtspēja balstās uz pierādāmiem datiem par to, kur un kā produkts audzēts vai ražots, nevis uz vizuāli pievilcīgiem apgalvojumiem vai noformējumiem.”

“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta: “”Maxima” veikalos iedzīvotājiem pieejamas vairāk nekā 20 000 preču, un neatkarīgi no produkta veida rūpīgi sekojam līdzi, lai ikviena prece atbilstu kvalitātes prasībām. Piemēram, “Maxima” regulāri nodrošina BIO sertifikācijas pārbaudes saviem privāto zīmolu bioloģiskajiem produktiem no “Well Done” līnijas. Regulāri pārbaudām savus privātā zīmola produktus, lai uz to iepakojuma neparādītos maldinoši apgalvojumi, un veicam virkni citu darbību, lai mūsu klienti būtu droši par veiktajām izvēlēm.

Attiecībā uz citiem produktiem, “Maxima” balstās uz piegādātāja sniegto informāciju par produkta specifikāciju un to atbilstību gan ES, gan Latvijas normatīvajiem aktiem. Līdz šim “Maxima” nav saskārusies ar zaļmaldināšanas gadījumiem. Tā kā zaļmaldināšanai un tās izsekojamībai nav viennozīmīgu vadlīniju, aicinām iedzīvotājus izvēlēties uzticamus veikalus, kas sadarbojas ar pārbaudītiem sadarbības partneriem, kā arī papildus tam aicinām klientus pievērst uzmanību dažādiem kvalitātes marķējumiem, piemēram, ES ekomarķējumam, ES bioloģiskajam marķējumam, kas pazīstams arī kā zaļā ekolapiņa, tāpat arī “Rainforest Alliance” sertifikātam, kura logo pamatā ir zaļā vardīte, un virknei citu.”

IEVĒRO!

Kur sūdzēties?

Ja patērētāja ieskatā ir aizskartas viņa tiesības un viņš ir ticis maldināts, patērētājs var vērsties ar pretenziju pie konkrētā tirgotāja vai attiecīgi ziņot PTAC par iespējamo pārkāpumu, kas varētu būt saistīts ar zaļmaldināšanu.

UZZIŅAI

Latvijas zaļās zīmes

*Latvijā Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma (NPKS) apvieno uzņēmumus un to ražoto produkciju, kas atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. NPKS produktus marķē ar diviem logotipiem – ar zaļās un bordo krāsas, uz kuriem ir norāde “Kvalitatīvs produkts”.

*Zaļo karotīti piešķir produktiem, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un 75% no produktu ražošanā izmantotajām izejvielām iegūtas vienā ES dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions, piemēram, Latvija.

*Bordo karotīti piešķir produktiem, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un kuru pilns pārstrādes cikls notiek vienā ES dalībvalstī vai reģionā, piemēram, Latvijā.

*Latvijā uz bioloģiskajiem produktiem var lietot Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas preču zīmi “Latvijas ekoprodukts”, ko ir tiesīgi lietot tikai ražotāji, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības standartiem, ražo produkciju no vietējām izejvielām un ir noslēguši līgumu ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju par preču zīmes lietošanu, informē Zemkopības ministrija. Saimniecību un uzņēmumu saraksts, kuriem izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.

Vāciete trešo reizi palikusi stāvoklī ar dvīņiem – viņai būs deviņi bērni