Krāsoti, presēti, apstaroti

Vispirms jau pircējiem derētu zināt, ka daudzas krelles, auskari un rokassprādzes ir darinātas no apstrādātiem akmeņiem.

Ko ar tiem dara? Visu iespējamo! Tie tiek krāsoti, balināti, pulēti, lakoti, slīpēti, apstaroti. Dārgakmeņu mikroplaisas aizdara ar pildvielām, virsmas pārklāj ar speciālām plēvītēm un tamlīdzīgi. Apstrāde pirmām kārtām nepieciešama, lai izceltu dabīgo akmeņu krāsu un faktūru, kā arī padarītu tos izturīgākus. No zemes izrakts minerāls vairumā gadījumu būs blāvs un necils, daudziem ir plaisiņas, ieslēgumi.

Ar ķīmiskām vielām akmeņus balina, lai likvidētu tumšos ieslēgumus vai koriģētu toni, bet krāso, lai paspilgtinātu dabisko krāsu, padarītu to vienmērīgāku vai mainītu. Savukārt karsēšana maina akmentiņa izskatu – tas kļūst tumšāks, iegūst piesātinātu toni. Krāsu maina arī elektromagnētiskā apstarošana vai bombardēšana ar atomu daļiņām. Lai kristālu pērlītēs iegūtu iekšējās mirguļojošās plaisas, materiālu sakarsē augstā temperatūrā un tad strauji atdzesē. Izskatās skaisti, bet izturība mazinās.

Šie apstrādes procesi šķiet visai radikāli, bet tādas nu reiz ir rotakmeņu apstrādes aizkulises. Ja ir vēlme akmeni iegādāties kā talismanu vai amuletu, labāk nopirkt neapstrādātu gabaliņu. Akmeņu un rotu tirgotāji, iespējams, nezinās, kādas tieši tehnoloģijas izmantotas, bet būtu godīgi pircējam pateikt, ka akmeņi tikuši pakļauti apstrādei.

No kā pircējam jāuzmanās

Diezgan bieži mēdz būt situācijas, kad vienu akmeni uzdod par citu. Netīši vai tīši – kas to lai zina.

Žanra klasika ir tirkīzs. Nu nevar būt dabiskā tirkīza aprocītes par dažiem eiro, kā gadījies redzēt gadatirgos! Tirkīzs ir diezgan rets un arī padārgs minerāls. Tāpēc, visticamāk, šis tirkīzs patiesībā ir krāsots hovlīts – jauks akmentiņš no lētā gala. Protams, tirgotājs krāsoto hovlītu var mēģināt pārdot arī par tirkīza cenu. Šādu gadījumu piedzīvoju pērnruden akmeņu mesē Berlīnē. Vācu pārdevējs ar pilnu pārliecību stāstīja, ka krāsotais hovlīts esot tirkīzs (un prasīja par to attiecīgu cenu).

Cits stāsts. Reiz, lai nodemonstrētu to kā brīdinošu piemēru, iegādājos malahīta kabašonu (apstrādāta akmens forma, kas paredzēta iestrādāšanai rotās). Par vienu eiro! Malahīts, kas nepieder pie lētākās cenu grupas. Uzraksts pie preces vēstīja malahīts, nevis malahīta imitācija. Kad sāku iztaujāt pārdevēju, viņa noteica, ka sakausēts, bet tas pats vien esot... Un šeit atklājas vēl kāda tēma – daļa rotakmeņu (pārsvarā mazās pērlītes) tiek ražoti no pusdārgakmeņu apstrādes atlikumiem, tos sajaucot ar līmi vai citu saistvielu. Nekā slikta jau tur nav, bet to vairs nevar dēvēt par dabīgu akmeni.

Pašsagudroti pūķa vēnu ahāti un citi

Bija arī tāds stāsts. Kovida laikā, kad daudziem dzīve apmeta kūleni, kāda sieviete nolēma ķerties pie dabīgo akmeņu aprocīšu un auskaru izgatavošanas. Internetā nopirka pērlītes, izgatavoja rotas un lūdza tās novērtēt. No 20 rotu komplektiem tikai puse atbilda reālajiem nosaukumiem un dabīga akmens statusam, pārējie akmentiņi bija vai nu krāsoti, vai nodēvēti citādi. Par dažiem pat nebija saprotams, kas tas ir. Piemēram, zilas stikla lodītes ar zeltītas krāsas triepieniem bija nosauktas par zelta lazurītu. Zinātājam ir skaidrs, ka lazurīts ir rudzpuķu zils akmens ar sīkiem putekļveidīgiem pirīta ieslēgumiem. Nezinātājs nopirks tādu brīnumu un priecīgs nēsās.

Par šo tēmu ir divi klasiski piemēri. Bižutērijas pienbalto stiklu opalītu ar zilganu spīdumu mēdz piedāvāt kā opālu vai mēnessakmeni, bet bižutērijas stiklu avanturīnu – brūno ar zeltainiem ieslēgumiem – kā dabīgo akmeni.

Akmeņu tirgū pastāv arī tā dēvētie tirdzniecības nosaukumi, kad pārdevēji mārketinga nolūkos izgudro krāšņus nosaukumus, bet oficiālajos pasaules minerālu klasifikatoros, protams, tādu nav. Piemēram, zemeņu kvarcs, pūķa vēnu ahāts un citi (vai konkrēts klasificēts minerāls tiešām eksistē, var pārbaudīt pasaules minerālu portālā mindat.org).

Kā saglabāt rotu skaistu

Kad esam tikuši pie kāda skaista dabīgā akmens izstrādājuma, par to ir arī jārūpējas.

Rotas nevajadzētu glabāt tiešos saules staros un pat ne gaismā. Lai cik glīti izskatītos rotaslietu trauciņš pie spoguļa, labāk dārgumus ievietot slēgtā kārbiņā. Saules staros un gaismā akmeņi var izbalot. Pirmām kārtām krāsotie vai apstarotie, bet ne tikai. No populārajiem izbalošana dabiskos apstākļos raksturīga, piemēram, rozā kvarcam un ametistam. Daudzi akmeņi ir jutīgi pret temperatūru, tāpēc rotu kārbu apkures sezonas laikā nevajag likt uz palodzes virs radiatoriem. Tāpat akmeņiem netīk skaistumkopšanas un higiēnas līdzekļi – smaržas, matu lakas, losjoni, ziepes un zobu pastas. Kad tos lietojam, rotas jānoņem.

Rotakmeņu kategorijā neietilpst pērles, kas ir organisks materiāls, taču līdz ar lielo pērļu audzēšanas fermu rašanos (Ķīnā, Filipīnās, Taiti) tās kļuvušas plaši pieejamas un iecienītas. Ar šo skaistumu jāapietas īpaši rūpīgi. Lai nesaskrāpētu perlamutra kārtu, pērles glabājamas samta drāniņā. Tāpat kā rotakmeņiem, arī tām nepatīk kosmētikas līdzekļi. Ja dodies uz pasākumu, pērļu rotu uzliec tad, kad esi jau sapucējusies un apģērbusies. Senākos laikos pērles ieteica nēsāt uz miesas, lai nodrošinātu valgmi, bet tas – pēc pašu ieskatiem, atkarībā no tērpa. Turklāt mēs taču nenēsājam pērles katru dienu. Pērļu virtenes ik pa laikam der arī pārvērt, jo diegā tomēr uzkrājas netīrumi.

Atjauno pats!

Iespējams, pēc kāda laika vajadzēs pārvērt arī dabīgo akmeņu aproces, kas uzvērtas uz elastīgām auklām. Tās var izstaipīties vai saplīst. Īpašas zināšanas tam nav nepieciešamas – rokdarbu veikalos vai internetā ir nopērkamas gan auklas, gan speciālās adatas. Ja aizdare sarežģītāka, jāvēršas veikalos/salonos, kur to par attiecīgu samaksu paveiks profesionālis.

Tāpat jāņem vērā, ka var nobružāties un zaudēt spīdumu aprocēs ievērtā metāla furnitūra. Diezgan bieži to var novērot kungu aksesuāros, kur vīrišķīgie akmeņi – tīģeracs, heliotrops jeb pūķa asins, lava, obsidiāns, hematīts u. c. – papildināti ar metāliskiem rūnu vai citiem elementiem. Arī šīs aproces ir pārveramas; jaunus dekoratīvos elementus var iegādāties internetā vai rotu furnitūras tirdzniecības vietās.

Kā šodien palīdz 19. gadsimta mineralogs?

Patiesībā aiz katras rotas, aiz katra akmentiņa stāv vairākas zinātnes nozares: mineraloģija, kristalogrāfija, gemoloģija (juveliermācība), ķīmija, fizika. Un vēl – rotu pasaulē nozīmīga vieta ir tā dēvētajai Mosa skalai. To 19. gadsimtā izveidoja austriešu/vācu mineralogs Karls Frīdrihs Kristiāns Moss. Skala sastāv no desmit minerāliem – etaloniem ar cietības pakāpēm, sākot no mīkstākā (cietības pakāpe 1, grafīts) un beidzot ar cietāko (cietības pakāpe 10, dimants). Skalā ietvertās informācijas būtība – ar cietākajiem var saskrāpēt mīkstākos. Rotu lādītē kopā ar gredzeniem, piespraudēm vai kādiem asiem priekšmetiem nevajadzētu glabāt akmeņu rotas, kas Mosa skalā atrodas no 6. pozīcijas uz leju. No populārākajām – rotas ar malahītu, fluorītu, celestītu, selenītu, angelītu, azurītu, hrizokollu. Informācija par minerālu cietību viegli atrodama tīmeklī.

Attīrīšana. Praktiskā un maģiskā

Dabīgo akmeņu rotas (arī pērļu) drīkst mazgāt pavisam vieglā ziepjūdenī un nosusināt salvetē vai drāniņā. Tas – tīrības labad, bet ik pa laikam būtu nepieciešama arī enerģētiskā attīrīšana.

Rotu var ielikt dabīgā materiāla (vislabāk stikla vai kristāla) traukā un atstāt skaloties zem tekoša ūdens. Ir minerāli, kam ūdens nav draudzīgs, taču rotās tie ir apstrādāti, tāpēc viegla noskalošana neskādēs. Uz brīdi rotu var nolikt saulē, pie ugunskura, raupjajā sālī (te gan ir risks, ka var atnākt vaļā elastīgo auklu līmējuma vieta, ja šī tehnoloģija izmantota). Lieliska enerģētiskā attīrīšana notiek, ja rotu novieto uz kalnu kristāla drūzas vai atstāj uz palodzes pilnmēness gaismā.

Rotakmeņus iedala divās grupās

*Dārgakmeņi. Saskaņā ar klasiskām tradīcijām: dimanti, smaragdi, rubīni, aleksandrīti, safīri (dažkārt šajā kategorijā ierindo arī pērles un dzintaru).

*Pusdārgakmeņi: kalnu kristāls, ametists, citrīns, rozā kvarcs, ahāts, jašma, tīģeracs, lazurīts, tirkīzs, topāzs, labradorīts, hematīts u. c. Rotu izgatavošanā tiek izmantoti apmēram 70 dažādu nosaukumu pusdārgakmeņi.

Latvijā neiegūst nedz dārgakmeņus, nedz pusdārgakmeņus. Pie mums tie nonāk no Indijas, Ķīnas, caur lielajām starptautiskajām Eiropas mesēm no Austrālijas, Afganistānas, Brazīlijas, Āfrikas valstīm (Tanzānijas, Etiopijas, Zambijas u. c.), Madagaskaras, Šrilankas un citām valstīm.

"Ak dieviņ, kas notiek, baisi dzīvot. Pie mums viņi no kurienes?!?": Putina dzimtās pilsētas iedzīvotāji sāk uz savas ādas izjust "specoperāciju" Ukrainā