Kategorijā “Mūzika” skatītāji un klausītāji visaugstāk novērtējuši kocertu “Es zinu, kā roze plaukst” veltījumu Emīla Dārziņa 150. gadskārtai 21. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā (valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais). Pateicības runā bijušais kora direktors Māris Ošlejs iepazīstināja sanākušos ar kora līkločiem.

“Atļaujiet man būt personīgam šovakar. Sākums korim bija pirms 30 gadiem, kad Valsts akdēmiskais koris tika likvidēts. Pēc tam bija ilgas sarunas man un maniem kolēģiem ar tā laika kultūras ministru Rihardu Pīku, un mums izdevās parliecināt, ka šim kolektīvam ir jābūt. Viņš vēlēja, lai šis kolektīvs būtu starptautiski atpazīstams un Latvijā labi novērtēts. Saņemot šo balvu, tā pievienojās daudzām balvām, ko šajos 30 gados kolektīvis saņēmis Latvijā. Nākamjā pusgadā koris koncertēs izcilās koncertzālēs Londonā, Vīnē un Honkongā. Paldies ikvienam, kurš šajā periodā bijis kopā ar mani un novērtējis manu darbu. Tāpat paldies ikvienam, kurš ir bijis manas uzticības balsts. Vislielākā pateicība klausītājiem un skatītītājiem, kuri dāvā filigrāno prieku, kā arī paldies tiem, kuri veido šo vakaru. Personīgi lielākā pateicība Mārim Sirmajam un maniem dziedātājiem, kuri ir ar mani un maniem kolēģiem no sākuma līdz galam," pauda Ošlejs.

“Patiess prieks, ka Māra idejas realizējas un tās pieņem, lai arī cik tās būtu trakas. Dažkārt uz risku viņš iziet pats, bet šajā reizē, apvienojot Dārziņa klasiku ar mūsdienīgu skatījumu, daudzas dziesmas pārvērstas tā, ka tās skan vēl īpašāk, skaistāk un dziļāk. Paldies žūrijai, skatītājiem, klausītājiem un kolēģiem," viņa teikto papildināja projektu vadītāja Līga Štrausa.

Kategorijā “Kino” vislielāko atzinību izpelnījusies spēlfilma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” (režisors Dzintars Dreibergs. Studija “Kultfilma”). “Mums ļoti daudz nozīmē, ka ir cilvēki, kuri ieiet mājaslapā, nospiež “Izvēlēties” un izpilda visus nepieciešamos soļus, kā rezultātā es un tūkstoši brīvprātīgo, komanda un visi cilvēki, kuri ieguldījuši darbu, var saņemt motivāciju turpināt. Mums tas ir patiešām svarīgi. Paldies arī žūrijai par to, ka mums ir iespēja šeit būt, tas nozīmē daudz. Jāatzīst, ka es jūtos slikti, jo, vērojot nominantus, sapratu, cik maz zinu no tā, kas izdarīts un kas to ir veicis. Tā ir drausmīga situācija, kas apliecina, ka dzīvojam savos burbulīšos, jo šeit mēs esam labāko atlase. Tāpēc mans novēlējums, lai kilograms un tonna svara ir gan mums, gan medijiem un citiem vēl stiprāk turēties pretī nieku vējiem un klikšķu muļķībām. Lai mēs mūsu kopīgo darbu, kas balstīts tajā, lai mūsu valsts kultūra paliek stiprāka, veicam ikdienā," uzrunā norādīja režisors Dzintars Dreibergs.

Kategorijā “Teātris” visaugstāk novērtēta izrāde “Mēdeja” (Valmieras teātris, režisors Reinis Suhanovs, māksliniece Monika Korpa, komponists Jēkabs Nīmanis, horeogrāfe Linda Mīļā, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš). Saņemot balvu, režisors Reinis Suhanovs atklāj: “Lai radītu teātra izrādi, kura gūst publisku atzinību, vajadzīgas piecas lietas: žūrija, brīnišķīga mākslinieku komanda, kuru mums prezentē Monika Korpa, vajadzīga aktieru komanda, kuru pārstāv Māra Mennika, vajadzīgs fantastiks teātris ar izcilu vadītāju kā Evitu Ašeradenu. Piektā lieta ir uzticīgi liela fanu komanda, kas ir mūsu skatītāji, kuri gatavi balsot jau vairākus gadus.” Māksliniece Monika Korpa teica: “Man, tagad stāvot uz skatuves, ienāca prātā ideja, ka ir nevis Latvijas sabiedriskais medijs, bet Latvijas sabiedriskā “Mēdeja”. Esam patiecīgi žūrijai un skatītājiem. Paldies Evitai Ašeradenai, kura pirmizrādē pateica paldies visiem. Sveicu arī pārējos nominantus: Nacionālo teātri, Hanzas peronu, radošo komandu iestudējumus. Tā ir laba sajūta būt ar jaudīgākajiem.” Teātra direktore Evita Ašeradena teic: “Pirms nākšanas uz šejieni sazinājos ar Valmieras novada mēru Jāni Baiku, jo Valmieras basketbola klubs bija vinnējis Latvijas basketbola kausu. Mērs pauda cerību, ka arī mēs mājās atvedīsim balvu, un es domāju, ka Valmieras sportiskais gars ir arī mums palīdzējis to dabūt. Mums fanu pulks bija liels, tāpēc liels paldies Valmierai, šī balva ir arī jums. Paldies arī Valmieras teātrim, jo, ja tajā visa gada garumā nebūtu skaists, nerimstošs un radošs gars ar specīgu komandu, tad nebūtu arī “Mēdejas”. Šī balva ir visiem tiem, kuri mums palīdzēja. Novēlu visiem mīlēt savus bērnus, lai viņiem nekad nav jācieš no vientulības, greizsirdības, kaislību un atriebību cīņu dēļ. Lai viņiem nekad nav jāpamet mājas, jo tad ar bērniem varēsim kopā radīt kultūru un stāstīt, cik skaista ir Latvija.”

Kategorijā “Vizuālā māksla” balvu saņemusi Ivetas Vecenānes gobelēnu un Latvijas novadu meistaru segu izstāde “Pļava” (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kuratores Rūta Rinka, Inese Baranovska, Linda Rubena, Jana Vērdiņa). Saņemot balvu, kuratore Inese Baranovska pateicas: “Paldies žūrijai, kas mūs ieraudzīja, paldies skatītājiem un galvenais paldies dabai. Latvijas daba ar četriem gadalaikiem un to ritumu ir neizsmeļams iedvesmas avots cilvēkiem ar vēlēšanos darīt. Radīt prieks mūs visus apvienoja, un tā tapa šī izstāde, patiecoties māksliniecei Ivetai Vecenānei un viņas skaistajiem tekstila darbiem. Tie tika savienoti kopā ar kaut kā neizsmeļamo tautas daiļamata audēju spēku un enerģiju. Tapa vairāk nekā 200 segas no visiem Latvijas novadiem, ar ziemas un vasaras krāsām. Šis ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pirmais kopdarbs ar Nacionālo kultūras centru. Paldies visām kuratorēm: Rūtai Riņķei, Janai Vērdiņai un Lindai Rubenei. Savukārt visu salikt kopā tā, lai skan un lai apmeklētāji nāk pat četras reizes, izdevās apbrīnojamajai scenogrāfei un dizainerei Dacei Džeriņai. Paldies muzejam un kolēģiem, jo tikai kopībai ir spēks. Šeit atrodas visi cilvēki, kuri ziedo savu laiku un enerģiju kultūrai. Tā ir svētība, kas mēdz būt grūta, bet tā ir arī laime, mūsu darbs un visa dzīve. Paldies, ka dzīvojam tik skaistā zemes gabalā kā Latvija.” Tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne teic: “Paldies tām sievietēm, kuras auda pirms mūsu ēras, tām, kuras audušas mūsu ērā, kā arī manām skolotājām un skolotājiem, kuri iemācījuši šo grūto un skaisto amatu. Šo laimes mirkli un laimes piedzīvojumu, sēžot stellēs un aužot kopā ar rīta gaismu. Paldies cilvēkiem, kuri ir ar mums ikdienā un kuri ļauj man, audējām un apinīšiem griezties uz augšu vieglumā.”

Kategorijā “Literatūra” apbalvojumu ieguvis Virdžīnijas Lejiņas romāns “Reizēm. Vienmēr. Nekad” (izdevniecība “Dienas Grāmata”). Uz skatuves grāmatas autore Virdžīnija Lejiņa savā runā teic: “Mūsdienās mēs runājam par ļoti daudzām atkarībām. Man liekas, ka ir viena, pret kuru zāles nav atrastas pat 21. gadsimtā, un tas ir radošums. Visi, kas šeit ir sapulcējušies, ir inficēti ar šo reizēm postošo, gan arī tik ārkārtīgi skaisto bacili. Man grāmatā uzrakstījās: “Dzīve ir jocīga. Ļoti, ļoti jocīga.”. Īstenībā tā arī ir, jo citādi es te nekad neatrastos. Turklāt es nesaņemu balvu par nopelniem savā profesijā, bet tā kā man nav iespēju to darīt, tad es turpinu filmēt uz papīra. Paldies visiem tiem, kuri ir izdomājuši un organizējuši šo pasākumu. Paldies visiem, kuri šeit atrodas, un tiem, kuri ir balsojuši par jebkuru nomināciju, jo mēs nedarām tikai priekš sevis, bet mēs nevaram nedarīt, ja tas cilvēkiem kaut ko dod. Paldies lasītājiem un paldies manam vīram, kurš šo brīdi nav piedzīvojis, bet kuram pateicoties es to izdarīju. Elizabetei Gilberteiir grāmata “Drosme dzīvot radoši. Tam tiešām ir vajadzīga drosme, kas man bija noplakusi, bet paldies vīram, draugiem un meitai, kuri mani piespieda pabeigt.”

Kategorijā “Popkultūra” apbalvojumu ieguvis grupas “Sudden Lights” lielkoncerts 15. novembrī “Xiaomi Arēnā”. Pateicības runā grupas solists Andrejs Reinis Zitmanis: “Paldies godāmajai žūrijai un klausītājiem par augsto novērtējumu. Koncerti ir vakari, kuru dēļ mēs dzīvojam, kurus gaidām un gatavojamies. Šoreiz tie bija divi gadi, un koncerta vakars pienāca tik ātri un tik pat ātri pagāja, tāpēc ir patīkami, ka tam ir salda pēcgarša. Lielākais paldies visai komandai, kas ļāva šim koncertam notikt, īpaši menedžmentam – Sintijai un Lindai. Liels paldies visai tehniskajai komandai, īpašs paldies Rūdim, Armandam, Kārlim un Aleksandram. Tāpat lielākie paldies klausītājiem un mūsu ģimenēm, kas ļauj šim visam tapt.”

Kategorijā “Starts” balvu ieguvis dramaturgs un režisors Gusts Ābele par izrādi “Klusums un troksnis” (Latvijas Nacionālais teātris). Režisors Gusts Ābelesaņemot balvu pateicas ģimenei un komandai: “Paldies maniem vecākiem, jo viņi ir nenormāls atbalsts. Paldies manai tantei un vecmāmiņai, bez kurām es nekad nebūtu izdomājis sākt nodarboties ar mākslu. Paldies maniem draugiem, kuri dzīvo tā, kā tikai var dzīvot uz skatuves un pateicoties kuriem tapusi izrāde. Paldies izrādes aktieriem, kuri viņus atveido: Jēkabam, Kurtam, Emanuelai, Elzai, Viktorijai, Annai, Ilzei, Ditai, Megijai, Nacionālā teātra aktieriem, Janai Ļisovai, Kasparam Aniņam. Paldies radošajai komandai, kas bija milzīgs atbalsts, Līgai Zepai, Lienītei Slušānei, paldies horeogrāfēm Santai, Ļizai. Paldies Nacionālajam teātrim par šādu milzīgu iespēju, personīgs paldies Mārim Vītolam, Ievai Strukai, paldies manai kursa vadītājai Indrai Rogai, izdevniecībai “Jānis Roze”, bez kuras nebūtu tapušas grāmatas un līdz ar to nebūtu tapusi izrāde. Paldies Ingai Pizānei, paldies Andrim Akmentiņam. Paldies visiem, kas balsoja, paldies skatītājiem un jaunībai, ka tā ir tik skaista.”

Kategorijā “Mantojums” pārliecinoši izvirzījies izdevums “Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981” un izstāde “Podnieka laiktelpa” (izdevuma sastādītājs Agris Redovičs, izdevniecība “Latvijas Mediji”. Izstāde Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, kuratore Anna Viduleja). Saņemot kilogramu Inga Pērkone teica: “Milzīgs prieks un pateicība. Vēsturniece Bergmane raksta par 90. gadiem kā par nenoteiktības laikmetu. Tas, vai būsim brīvi, bija atkarīgs no tā, vai šīs zemes tiks pamanītas pasaulē. Jura Podnieka ieguldījums bija redzamības nodrošināšana Latvijai un Baltijai. Mēs skatāmies uz Podnieka darbiem, uz viņa dienasgrāmatām kā uz mantojumu, bet redzam, ka tas, ko viņš ir darījis un par ko ir domājis, ir aktuālāks kā jebkad.” Režisore Antra Cilinska: “Ir bezgala milzīgs prieks, ka tie, kuri atnāca un pabija Podnieka laika telpā varēja iegūt emocionālo piepildījumu, ko var nest fotogrāfija, kino kadrs, atmiņas, tikšanās ar sen neredzētiem cilvēkiem vai brīnums, ko rada tehnoloģija un 360 grādi. Paldies visiem, kuri bija kopā un palīdzēja visai grupai.” Kuratore Anna Viduleja: “Vēlos piedāvāt latviešu tautasdziesmas tēlu – tēvu tēvi laipas meta, bērnu bērni laipotāji. Podnieks intervijā filozofam Valdim Turinam 1980. gadā vaicā, vai viņam nešķiet, ka jāiekrīt ar seju dubļos, lai nākamās paaudzes var pāriet mums pāri un tikt uz priekšu. Par šo traģiku un spozmi Podnieks saka, ka tā ir viņa laime to nest. Kā mēs spēsim jaunas laipas mest? Vai mēs paliksim tikai tie laipotāji? Paldies Edgaram Oceniekam un Inārai Zeltiņai.” Izdevuma sastādītājs Agris Redovičs: “Nākot uz kinostudiju, pārņēma baigās skumjas. Ir jau šeit ļoti krāšni šodien, bet es atceros, kā Aivars Freimanis vienmēr atgādina, ka žēl kinostudiju, jo tur kabinetos sēž žurkas un pa koridoriem gaudo vilki. Paldies Annai, kura man teica: “Vai tad tu nevari uztaisīt grāmatu? Nu ņēmu un uztaisīju. Paldies izdevējiem, kuri man uzticējās, un manai sievai, kura mani uzraudzīja. Jāsaka tā, ka kinostudija ir mirusi, bet latvju kino dzīvo.” Izstādes mākslinieks Kristaps Epners: “Prieks, ka spīts un neatlaidība rezultējās aizkustinošā un jēgpilnā aplī un paldies Annai par zvanu un atgādinājumu palikt pie apļa.”

Kategorijā “Pārsteigums” visvairāk balsu saņēmusi multimediālā gaismas izrāde “Interlude” 30. novembrī Rīgas Reformātu baznīcā (mākslinieks Māris Kalve, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solists Kaspars Zemītis).Izrādes idejas un tehnoloģisko risinājumu autors Ints Bērziņš runā teica: "Paldies par novērtējumu. Man, komponistam Kasparam Zemītim, diriģentam Mārim Sirmajam, māksliniekam Mārim Kalvem un koncepta autoram Kasparam Eglītim ir patiess pagodinājums saņemt šo balvu. Veidojot šo izrādi, vēlējos veidot krāšņu, piepildītu un vizuāli iespaidīgu stāstu ar dziļu būtību, kas mums ir izdevies. Vārds "interlude" mūzikas pasaulē ir starpspēle starp diviem skaņdarbiem. Līdzīgi kā mūsu dzīvēs ir dažādas pārejas no viena notikuma uz otru, kur viss ir saplānots kalendāros, bet bieži aizmirstam ieplānot ko būtisku – paši sevi. Šis ir stāsts pašiem par sevi – atnākt un 30 minūtes veltīt laiku sev un savām domām. Ja pēc izrādes kļūsim kaut mazliet laimīgāki, es būšu priecīgs. Šo balvu mums pasniedz žūrija, bet novērtējumu – skatītāji." Solists Kaspars Zemītis uz skatuves teica: “Paldies diviem Māriem no Valsts akadēmiskā kora, kuri mani pamudināja rakstīt mesu. Man nebija ne jausmas, kā to izdarīt, bet es esmu tik pateicīgs, ka man izdevās šo darbu ierakstīt kopā ar brīnišķīgo kori. Pateicoties manai ģimenei un brīnišķīgajiem cilvēkiem, arī Agnesei un Alisei, kuru dēļ šis darbs visu laiku atdzimst. Ziniet, mesa nav bieži jāspēlē, bet tā ir mana lūgšana, tā ir mana saruna ar Dievu, un es no tā nekautrējos un aicinu ikvienu atrast kādu mirklīti ieskatīties savos dziļumos un sajust savu sarunu ar Dievu.” Skatītājiem mākslinieks Māris Kalve atklāj: “Domāju par šo projektu, kā tas ir izaudzis no Mārseļu ielas, no Vecrīgas. Tā it kā tas būtu pats no sevis radies. Mēģinu restaurēt to sekvenci, kā tas notika. Tā ir kristīgā liturģija un fenomenālā Kaspara mūzika. Paldies Kasparam par to un par viņa ģitārspēli. Paldies korim “Latvija” un Mārim Sirmajam, kā arī visai komandai, kas palīdzēja šo projektu īstenot. Lai arī it kā nekādu brīnumu nav, bet tajā pat laikā izrāde radās it kā pati no sevis. Tā ir vertikāle, kas atklājas pašā nosaukumā – mirklis starp skaņu un klusumu, kas mums vajadzīgs vienmēr.”

Kategorijā “Notikums” atzinību guvusi animācijas filma “Straume” par starptautisko triumfu un apbalvojumiem (režisors Gints Zilbalodis, studija “Dream Well Studio”, producenti Gints Zilbalodis, Matīss Kaža, Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, komponisti Gints Zilbalodis, Rihards Zaļupe). Producents Matīss Kažasavā runā teica: “Balvas par darbiem ir saņemtas, bet balvas par citu balvu saņemšanu laikam nekad vēl nav nopelnītas. Jāsaka milzīgs paldies visiem tiem, kuri atbalstīja “Straumes” ceļu pie šīm balvām. Mēs pagājušā gada balvu sezonā jutām visas tautas atbalstu. Bez jūsu līdzi jušanas daudzās stundas, kas tika ieguldītas filmas popularizēšanā, nebūtu bijušas tik iedvesmojošas. Neskatoties uz to, ka mēs esam tik maz, mēs spējam darīt lielas lietas. Arī mums jābeidz sēdēt uz lauriem un jādomā par nākotni. Izmantoju izdevību un piesaku, ka 2028. gadā sagaidīsim jaunu filmu “Limbo”. Tā būs kas jauns un pārsteidzošs, un mēs jau tagad pie tās strādājam.” Komponists Rihards Zaļupe: “Brīniškīgākais ir tas, ka mums ir izdevies saglabāt “Straumes” palikšanu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ar koncertprogrammu “Straume koncertā”. Tas ir katra komponista sapnis, ka arī mūzika kā sastāvdaļa dzīvo ārpus filmas. Maijā tiekamies Latvijā!”

“Kilograma kultūras” balvas nominantus – oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus – izvirzīja Latvijas Sabiedriskā medija kultūras jomas profesionāļu žūrija, taču gala lēmumu pieņēma tikai un vienīgi skatītāji un klausītāji, balsojot trīs balsojumos – pavasara, rudens un ziemas. Šogad rūpīgi izsvērtie kilogrami savus īpašniekus atradīs desmit kategorijās – “Mūzika”, “Kino”, “Teātris”, “Vizuālā māksla”, “Literatūra”, “Popkultūra”, “Starts”, “Mantojums”, “Pārsteigums”, “Notikums”.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem