Gada ģimene sportā – Ceriņu ģimene (Cēsu novads). Ceriņu ģimene - mamma Madara, tētis Kristaps un vecākais dēls Kārlis - ikdienā aktīvi sporto, nodarbojoties ar skriešanu, soļošanu un basketbolu, padarot fizisko aktivitāti par ģimenes ikdienas sastāvdaļu, kas vienlaikus stiprina kopības sajūtu un veselību. Ģimene sevi paši mēdz dēvēt par “svētdienas sportistiem”, tomēr viņu degsme, atdeve un izturība ir patiesi apbrīnojama, īpaši ņemot vērā, ka Kārlim ir Aspergera sindroms. Balvu šajā nominācijā pasniedza Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce kopā ar dēlu - Latvijas 3×3 basketbola izlases dalībnieku Francis Gustavu Lāci.

Gada Pašvaldība sportā - Rīgas valstspilsēta. 2025. gadā Rīga iemirdzējās kā Eiropas basketbola galvaspilsēta, ar vērienu un augstu profesionalitāti uzņemot FIBA EuroBasket čempionātu. Pilsēta pārvērtās par dzīvu sporta un emociju telpu, kur fanu zonas, kultūras notikumi un līdzjutēju enerģija saplūda vienā kopības sajūtā, kas vienoja ne tikai rīdziniekus un tās viesus, bet visu Latviju. Šie sporta svētki apliecināja Rīgas spēju drosmīgi uzņemties starptautiska mēroga izaicinājumus un ar pārliecību un lepnumu piesaistīt ārvalstu viesus, sildīt ekonomiku un stiprināt Latvijas atpazīstamību.

Gada Uzlecošās zvaigznes balva – Estere Volfa (biatloniste). Gada Uzlecošās zvaigznes balvu pasniedza NBS komandieris Kaspars Pudāns. Estere Volfa aizvadītajā sezonā izcēlās ar vairākiem ievērojamiem panākumiem. Viņa izcīnīja 5. un 10. vietu Pasaules U22 čempionāta individuālajā un sprinta distancē, veiksmīgi debitēja Pasaules kausa apritē, vairākas reizes sasniedzot TOP40 un iekrājot punktus Pasaules Kausa kopvērtējumā. Kopā ar Rihardu Lozberu Single MIX komandā Eiropas U22 čempionātā viņa izcīnīja 7. vietu, bet pasaules kausa sezonas pirmajās iedzīšanas sacensībās sasniedza savu līdz šim labāko rezultātu – 23. vietu. Balvu Esteres vietā saņēma viņas mamma, bijusī olimpiete Ieva Cederštrēma-Volfa, kura no visas ģimenes Latvijā šobrīd bija vienīgā, simboliski pārstāvot Esteri.

Par Gada sporta žurnālistu 2025. gadā nosaukts sportacentrs.com autors Ulvis Brože, eksperts sportā - ar sirdi hokejā. Viņa darbs būtiski veicina sabiedrības izpratni par hokeju, piedāvājot dziļu analītisku skatījumu, precīzus faktus un izteiksmīgu valodas stilu. Brože ir daudzpusīgs mediju profesionālis – komentē spēles, veido kvalitatīvus podkāstus un sagatavo padziļinātus rakstus, kas apvieno analītisku precizitāti ar aizraujošu stāstījumu. Ulvis Brože iemieso augstus profesionālās ētikas un neatkarības standartus, vienlaikus saglabājot cilvēciski siltu un godīgu skatījumu uz notikumiem. Savu darbu veicot konsekventi un profesionāli. Gada žurnālista balvu laureāta vietā saņēma Sportacentrs.com redaktors Jānis Celmiņš, saņemot to no Artura Vaidera fonda vadītājas Ineses Vaideres rokām.

Gada sporta komanda - Latvijas Vīriešu Florbola izlase. 2024. Gada pašā izskaņā sasniedza līdz šim vēsturē augstāko rezultātu - Pasaules čempionāta finālturnīrā pirmo reizi iekļuva pusfinālā, iegūstot 4. vietu un izjaucot ilggadējo pasaules florbola lielvalstu dominanci. Šis panākums apliecināja izlases izaugsmi un spēku konkurēt ar pasaules labākajām komandām. Turklāt valstsvienība kvalificējās dalībai vienā no lielākajiem starptautiskajiem sporta forumiem - Pasaules spēlēm, kur izcīnīja augsto 5. vietu.

Gada sporta mazā komanda - Tīna Graudiņa / Anastasija Samoilova (pludmales volejbols). Latvijas pludmales volejbola pāris Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova 2025. gadā izcīnīja Latvijas vēsturē pirmo pasaules čempionu titulu sieviešu pludmales volejbolā, apliecinot savu stabilitāti un izcilību starptautiskajā līmenī. Sezonas laikā komanda sasniegusi 4. vietu Pasaules FIVB reitingā, divas reizes izcīnījusi sudraba medaļas Pro Beach Tour Elite turnīros, kā arī septiņas reizes iekļuvusi TOP 5 pozīcijās šī prestižā turnīra ietvaros. Eiropas čempionātā sportistes ieņēma 5. vietu, apliecinot savu vietu kā vienai no stabilākajām Eiropas komandām. Ar šo izcilo sasniegumu Graudiņa un Samoilova tika atzītas par FIVB gada komandu 2025.

Gada sporta skolotājs - Arvis Sprude. Viņš visu savu skolotāja karjeru ir veltījis Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolai, kļūstot par īstu iedvesmas avotu un piemēru saviem skolēniem. Viņa aizrautība, profesionalitāte un rūpes par katru bērnu veicina sportisku dzīvesveidu, komandā darbu un veselīgu konkurenci. Arvis ne tikai māca sportu, bet arī iedrošina skolēnus uzdrīkstēties, censties un sasniegt savus mērķus, padarot katru stundu par iespēju augt un attīstīties gan fiziski, gan personīgi. Balvu Gada sporta skolotāja nominācijā pasniedza Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Gada sporta treneris - Gints Palameiks (šķēpmešana, vieglatlētika). Treneris jau vairākus olimpiskos ciklus ir ar augstu profesionalitāti un neatlaidību veidojis savus audzēkņus par augstākā līmeņa sportistiem, nodrošinot viņiem dalību finālsacensībās Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules čempionātos. Aizvadītajā sezonā Ginta ilgstošais darbs un pieredze atnesa īpašu gandarījumu, kad viņa audzēkne Anete Sietiņa izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā šķēpa mešanā.

Gada sportists tehniskajos sporta veidos - Andžejs Ļebedevs (motosports, spīdvejs). 2025. gadā ierakstījis savu vārdu Latvijas motosporta vēsturē, pirmo reizi divas reizes kāpjot uz pjedestāla spīdveja Grand Prix individuālā pasaules čempionātā, un pasaules čempionāta kopvērtējumā izcīnot augsto 6. vietu. Viņš arī izcīnījis 2. vietu Eiropas čempionāta kopvērtējumā, nodrošinot vietu nākamā gada Grand Prix seriālā, kā arī 2. vietu Eiropas čempionātā pāriem, kopā ar Daniilu Kolodinski un Jevgeņiju Kostigovu nodrošinot lielāko punktu devumu komandā. Latvijas izlases sastāvā, piedaloties “Speedway of Nations” sacensībās, Ļebedevs, Kolodinskis un Kostigovs izcīnīja 6. vietu, nodrošinot komandai augstāko punktu skaitu.

Gada Jaunatnes treneris - Mārtiņš Pļaviņš (pludmales volejbols). Mārtiņš Pļaviņš aizvadītajā gadā demonstrēja izcilu darbu jaunatnes sportā, kad viņa audzēkņi Kristians Fokerots un Gustavs Auziņš izcīnīja zelta medaļu pasaules U21 čempionātā, atkārtojot 20 gadus senu Latvijas komandu sasniegumu, ko savulaik paveica pats Mārtiņš kopā ar Aleksandru Samoilovu. Trenera arodu viņš sāka tikai aptuveni pirms diviem gadiem, kad traumas dēļ bija spiests pārtraukt aktīvas spēlētāja gaitas, taču jau īsā laikā apliecinājis sevi kā talantīgu, mērķtiecīgu un iedvesmojošu treneri, vienlaikus turpinot arī savu profesionālā sportista karjeru. Šīs nominācijas balvu un apsveikuma vārdus svinīgajā ceremonijā teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Gada paralimpiskā sportiste - Diāna Krūmiņa. Diāna Krūmiņa aizvadītajā gadā izcīnīja divas zelta medaļas para vieglatlētikas pasaules čempionātā Indijā - šķēpa un diska mešanā. Diska mešanā sportiste sasniedza arī jaunu personīgo rekordu, demonstrējot nepārtrauktu izaugsmi un augstāko sportisko sniegumu.

Gada paralimpiskais sportists – Rihards Snikus (para iejāde). Rihards Snikus aizvadītajā gadā apliecināja savu izcilo meistarību para iejādē, izcīnot divas zelta medaļas Eiropas čempionātā un vēlreiz pierādot sevi kā vienu no pasaules vadošajiem para sportistiem savā disciplīnā. Par šo augsto sasniegumu Gada paralimpiskā sportista balvu svinīgajā ceremonijā sportista vārdā saņēma viņa trenere Agnese Rozīte.

Mūža ieguldījums sportā – Andris Vitauts Kļaviņš. Andris Vitauts Kļaviņš ir viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas sieviešu volejbola vēsturē – treneris, pedagogs, žurnālists un volejbola attīstības virzītājs, kura mūža darbs aptver vairāk nekā sešus gadu desmitus. Viņš bijis viens no sieviešu volejbola sistēmas veidotājiem Latvijā, audzinot sportistes, kuras spēlējušas un joprojām spēlē Latvijas valstvienībās. Kā Rīgas meistarkomandas “Aurora” galvenais treneris viņš trīs reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu, bet 1978. gadā sasniedza komandas vēsturiski augstāko – 5. vietu PSRS čempionātā. Viņa profesionālā pieredze ietver arī darbu Igaunijas un Mali nacionālajās izlasēs. Neskatoties uz cienījamo vecumu, viņš turpina aktīvi strādāt Rīgas Volejbola skolā ar U-19 meiteņu komandām. Balvu Andrim Vitautam Kļaviņam pasniedza LOK Goda prezidents Vilnis Baltiņš.

Gada sportiste – Anete Sietiņa (šķēpmešana, vieglatlētika). Anete Sietiņa aizvadītajā sezonā sasniedza izcilus panākumus starptautiskajā arēnā, izcīnot sudraba medaļu pasaules čempionātā, kas ir augstākais Latvijas šķēpmetēju sasniegums pasaules čempionātos kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Šo vēsturisko panākumu viņa papildināja ar jaunu personīgo rekordu – 64,64 metri, apliecinot stabilu izaugsmi, augstu meistarību un piederību pasaules elites šķēpmetēju lokam.

Gada sportists – Toms Skujiņš (šosejas riteņbraukšana). Toms Skujiņš aizvadītajā sezonā apliecināja sevi kā vienu no Eiropas un pasaules elites riteņbraucējiem, pasaules čempionātā vīriešu elites grupas braucienā izcīnot augsto 5. vietu, īpaši smagā trasē 164 dalībnieku konkurencē, kur finišu sasniedza vien 30 sportisti. Tikpat pārliecinošs sniegums tika demonstrēts arī Eiropas čempionātā, kur Skujiņš elites grupas braucienā ieņēma 5. vietu, finišējot tikai 17 dalībniekiem no 97 startējušajiem. Gada sportista balvu svinīgajā ceremonijā sportista prombūtnes dēļ Toma Skujiņa vārdā saņēma viņa mamma Anita Skujiņa.

Piecās kategorijās laureātus virzīja un noteica katrai kategorijai īpaši veidota žūrija – Gada ģimeni sportā noteica Bērnu slimnīcas fonds, Gada Jaunatnes treneri - Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome, Mūža ieguldījumu sportā - "Trīs Zvaigžņu balvas" žūrija, Gada Sporta žurnālistu/ fotogrāfu - Artura Vaidera fonds un Gada Sporta skoloāju - Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Desmit laureātus noteica sporta līdzjutēju, sportistu, akreditēto sporta žurnālistu un žūrijas balsojums.

ASV un G7 valstis plāno, ka karš Ukrainā ilgs vēl 7 gadus