Patlaban normatīvais regulējums paredz pienākumu jaunajiem speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku strādāt specialitātē valsts veselības aprūpes sistēmā, izpildot atstrādes normu. Norma paredz, ka personai, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus atbilstoši normālajam darba laikam ir jābūt darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības specialitātē.

Atstrādes normu var izpildīt, arī strādājot ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, esot nodarbinātam augstskolā - pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpinot studijas doktorantūrā.

Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šos nosacījumus, ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM prasa atmaksāt rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus.

Ministrija izstrādājusi trīs variantus šīs normas turpmākai piemērošanai jaunajiem veselības aprūpes speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas, jo valsts prasība tiekot "vērtēta neviennozīmīgi".

Piemēram, minētā prasība nepatīk Latvijas Jauno ārstu asociācijai (LJĀA), kuras skatījumā atstrādes norma īslaicīgi var piespiest jaunos ārstus strādāt publiskajā veselības sektorā, tomēr esot uzskatāma par "represīvu metodi, kas nav vērsta uz cilvēkresursu attīstību ilgtermiņā". LJĀA uzskata, ka atstrādes norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un pilsoņu tiesībām.

Asociācija arī uzskata, ka ar normas piemērošanu tiekot pārkāpti ētiskie apsvērumi - piespiežot jaunākos ārstus strādāt noteiktās vietās, tiekot grauta viņu autonomija, kā arī ierobežota spēja pieņemt lēmumus par profesionālo ceļu un personīgo dzīvi. Tas savukārt varot izraisīt aizvainojumu un neapmierinātību, negatīvi ietekmējot viņu sniegumu un pacienta aprūpi, sūkstās LJĀA.

Ziņojumā VM izstrādājusi alternatīvus risinājumus, lai pakāpeniski atteiktos no atstrādes normas, vienlaikus solot nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos speciālistus.

Viens no ministrijas piedāvātajiem rīcības variantiem ir neveikt izmaiņas, saglabājot atstrādes normas piemērošanu līdzšinējā kārtībā.

Otrais VM piedāvātais variants paredzētu atcelt atstrādi, vienlaikus atsakoties arī no valsts budžeta finansētas rezidentūras. Šis risinājums paredz atcelt valsts finansētu rezidentūru, tā vietā ieviešot kreditēšanu.

Šādā variantā tiktu ieviesta kredīta dzēšanas iespēja, ja speciālists strādātu valsts apmaksāto pakalpojumu sektorā. Kreditēšanu pārraudzītu "Attīstības finanšu institūcija Altum". Šis risinājums arī paredzētu ieviest vienotus atstrādes nosacījumus visiem rezidentiem pretēji līdz šim noteiktajam, ka atstrādes prasība attiecas tikai uz valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu mācību maksu.

Trūkumi šāda risinājuma ieviešanai saistīti ar to, ka pastāvētu apdraudējums nepieciešamo speciālistu sagatavošanai mazāk pieprasītajās specialitātēs, spriež VM. Tāpat šāds risinājums radītu neskaidrus nosacījumus par potenciālām darba iespējām ārstniecības iestādē, uzsākot rezidentūru, kā arī varētu radīt grūtības klīniskajās universitātes slimnīcās plānot un nodrošināt nepieciešamo speciālistu piesaisti rezidentūras laikā un ilgtermiņā.

VM kā labāko redz trešo variantu, kurā piedāvā līdz 2028.gadam pakāpeniski īstenot vairākus pasākumus sistēmas maiņai, bet tad lemt, vai no atstrādes prasības atteikties pilnībā. Par prasības atcelšanu vai pārvērtēšanu lemtu, balstoties līdz 2028.gadam veikto pasākumu rezultātos, kā arī ņemot vērā nozares viedokli.

Paredzēts, ka līdz 2028.gadam četros posmos tiks īstenoti vairāki pasākumi. VM sagaida, ka gan atstrādes normas mīkstināšanas pasākumi un nozares pārstāvju iesaiste rezidentūras procesa organizācijā mazinās atstrādes normas nozīmību.

Lai atbalstītu ārstus - jaunos vecākus, plānots vērtēt iespēju atstrādes periodā iekļaut arī bērnu kopšanas atvaļinājuma periodu, turklāt ilgtermiņā saglabājot 2025.gada pieeju, ka vecāku pabalstu, neatrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, var saņemt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Tāpat tikšot piedāvātas slodžu variācijas, tās kombinējot privātā un valsts sektora iestādēs, kā arī regulējot slodzes un atstrādes ilgumu. Plānots noteikt, ka trīs gadu atstrādes termiņu var veidot arī nepilnas slodzes darbs piecu gadu periodā. Paredzēts noteikt izņēmuma gadījumus un specialitātes, kad atstrādi īsteno ārtsniecības iestādēs, kurās tiek sniegts valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums.

Plānots vērtēt iespēju nostiprināt regulējumā "šobrīd tiesu praksē īstenoto principu", ka atstrādes normas pilnīgas neizpildes gadījumā atmaksājamā summa tiek samazināta proporcionāli atstrādātajam laikam.

Papildus plānots izstrādāt kritērijus, kas ļautu paplašināt atstrādes prasību arī uz citiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, vērtēt iespēju paredzēt, ka atstrādi var īstenot arī ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un ir noteiktas kā rezidenta darba vietas rezidentūras laikā. Paredzēts, ka arī zobārstiem, kā arī ārstiem-psihoterapeitiem tiktu pielāgota atstrāde, ja šie speciālisti sniegtu valsts apmaksātos pakalpojumus.

VM izstrādātu kritērijus atstrādes attiecināšanai visās ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

VM priekšlikums paredz izstrādāt rezidentūras studiju kreditēšanas un kredītu dzēšanas kritērijus, ja maksas rezidents izvēlētos strādāt veselības nozarei kritiski nepieciešamu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Ja pēc rezidentūras pabeigšanas jaunais speciālists būtu nodarbināts veselības nozarei kritiski nepieciešamu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, sadarbībā ar "Altum" paredzēts veidot motivējošu studiju/studējošā kreditēšanas un kredītu dzēšanas nosacījumu sistēmu.

Sākotnēji kreditēšanas sistēma ar izdevīgākiem kreditēšanas nosacījumiem "Altum" un secīga studiju/studējošā kredīta dzēšana varētu tikt attiecināta uz maksas rezidentiem, kuri pēc rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku strādā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā. Tāpat tikšot vērtēta kredītu dzēšanas sistēmas piemērošana atsevišķām, veselības aprūpes sistēmā īpaši nepieciešamām ārsta specialitātēm, piemēram, internista profesijai un citām.

VM sola kopā ar nozares profesionāļiem, ārstniecības iestādēm un augstskolām veidot jauno ārstu piesaistes un noturības ārstniecības iestādēs mehānismus, "balstoties uz starptautiskās labās prakses pieredzi, kāpinot ārstniecības iestāžu iespējas un atbildību rezidentūras vietu plānošanā, motivētu un dotajā iestādē strādāt gribošu jauno ārstu piesaistē".

Jebkurā no piedāvātajiem risinājumiem VM iecerējusi arī veidot digitālo platformu jauno ārstu atbalstam karjeras veidošanā. Plānots, ka mājaslapā "Cilvēkresursu aģentūra" tiktu iekļauti gan darba meklētāji, gan darba devēji. Tajā pakāpeniski ieviestu sociālās un kultūras pasākumu reklamēšanas iespējas, statistikas apkopošanu un citas funkcijas.

VM secinājusi, ka galvenie iemesli, kas kavē jaunos ārstus izvēlēties darbu valsts apmaksātajā veselības sektorā, īpaši attālos reģionos, esot "nepietiekama informācija par darba piedāvājumu un pieejamo "bonusu" sistēmu". Tāpat neesot pieejama pietiekama informācija par darba un privātās dzīves nosacījumiem konkrētajā pašvaldībā, kā arī nav skaidras karjeras un izaugsmes iespējas.

VIDEO: pie ķēdes, kamēr ūdens smeļas mutē - ukraiņu policists izglābj nelaimē nonākušu sunīti