Ievietojusi "TikTok" neparasto skaņdarbu "Pirksti dūrē", STIRNA pāris dienās kļuva slavena. Kas ir šī meitene? Viņas īstais vārds ir Lilita Vīdnere, un TV skatītāji viņu iepazina pirms dažiem gadiem projektā "Caur ērkšķiem uz..." kā piektās sezonas dalībnieci.

Liktenis 21 gadu jauno meiteni nav saudzējis – seksuāla vardarbība audžuģimenē, nepatiesa diagnoze un pazemojumi Ainažu klīnikā, klīniskā nāve pēc pašnāvības mēģinājuma, dzīve uz ielas, narkotikas, pat esot lēkusi no Akmens tilta Daugavā... Bet tagad viņa ir pavisam cits cilvēks, kuras mērķis ir sevi realizēt caur mūziku. Tā viņa saka intervijā žurnālam "Kas Jauns".

Beidzot sevi iemīlēja

“Es nevēlos, lai mani saistītu ar "Ērkšķiem". Tas posms ir pagājis,” sarunu ar žurnālu "Kas Jauns" iesāk Lilita, paskaidrojot: “Vienīgais, ar ko "Ērkšķi" palīdzēja, – deva iespēju uz sevi paskatīties no malas. Redzēju savu briesmīgo uzvedību, to mežoni... Joprojām atceros, kāds bija kauns! Man sākās ilgstošs depresijas posms, man bija ļoti daudz lieko kilogramu, es izskatījos briesmīgi, pati sevi nemīlēju. Bet man to patiešām vajadzēja, lai saprastu: “Lilita, šis ir tas brīdis, kad kaut kas jāmaina!” Es izmisīgi sevi vēlējos mainīt, kļūt par sevis vislabāko versiju, taču nezināju, kā to izdarīt, daudzreiz cietu neveiksmi, pieļāvu daudzas kļūdas, bet galu galā viss beidzās labi. Es beidzot esmu sevi iemīlējusi.”

Pēc dalības šovā Lilita pieņēma būtiskus lēmumus: “Sapratu, ka cilvēku lielākā kļūda ir melot pašam sev. Tikai tad, kad pati sev atzinu, ka nevēlos uzņemties atbildību par savu dzīvi, ka esmu vāja, ka esmu slinka, tikai tad to varēju mainīt. Bet man bija tas jāatzīst! Periodā pēc "Ērkšķiem" žēloju sevi, vainoju visus citus, man bija izdevīgi sevi turēt upura pozīcijā, būt cietēja lomā, jo tā taču bija ērti. Bet vienā brīdī sāku pieaugt un saprast, ka ir lietas, kas sevī jāatzīst. Pat arī, ja tās ir ļoti nepatīkamas. Tik nepatīkamas, ka šķebina, taču ir jāpārtrauc sev melot. Kad atzinu to, tad spēju izmainīties. Bet tas nenāca vienā dienā. Un no visas sirds pateicos kādai sievietei no Jēkabpils, kas mani redzējusi dzīves viszemākajos punktos, un viņas teiktais mainīja visu manu dzīvi.

Pēc nolēkšanas no tilta iznācu no slimnīcas, devos pie viņas, un viņa teica: “Lilita, tavs prāts pieder tev!”

Biju par šo frāzi aizmirsusi, līdz savā Santjago ceļā, kad kājām aizgāju līdz Polijai, par to atcerējos un sapratu tā nozīmi. To, ka tā ir tikai mūsu pašu izvēle, kādi vēlamies būt.”

Mērķis – revolūcija mūzikā

Kad Lilita piedalījās projektā "Caur ērkšķiem uz...", viņa žurnālam "Kas Jauns "atzina, ka sapņo kļūt par mūziķi, taču apzinās, ka līdz tam vēl garš ceļš ejams. “Nevienam to līdz šim neesmu stāstījusi, bet tās bija klusas sarunas pašai ar sevi un Dievu. Dienu dienā. Cēlos no rītiem un gāju gulēt tikai ar vienu vienīgu domu: “Es būšu uz skatuves!” Tās bija manas lūgšanas, mans rituāls, es visu laiku sev atkārtoju: “Lilita, nezinu, kad, nezinu, kā, bet es uzstāšos "Arēnā!"” Jā, man joprojām nav nekādu zināšanu un izpratnes par mūziku, bet es meklēju, pētīju, eksperimentēju, iepazinu visdažādākās skaņas un to radīšanas metodes. Tā vairākus gadus, pamazām, pašmācības ceļā esmu nonākusi līdz tam, kur esmu tagad. Bet pirmās dziesmas... Nu tās klausoties, man pašai ausis vīst.”

Tagad Lilita ir STIRNA, un nu viņas mērķis ir radīt revolūciju Latvijas mūzikā. “Tracina, ka mūsdienās mūzika ir ne par ko. Tagadējās dziesmas ir seklas – sekss, nauda, ballītes, mašīnas... Mūzika ir pazaudējusi savu autentiskumu, īstumu, bet esmu par visu dabisko, tāpēc arī pati esmu tāda, kāda esmu, – nekrāsojos, esmu ar dabīgiem matiem. Mans mērķis ir radīt jaunu muzikālo virzienu Latvijā. Mana ideja ir rakstīt dziesmas par vērtībām, radīt videoklipus ar tik dziļiem zemtekstiem, kas cilvēkiem liks aizdomāties. Es gribu ieviest šādu mūziku. Jā, tas nenāks viegli, jā, es nezinu, kā, bet es to izdarīšu. Tā būs muzikālā revolūcija, jo šā brīža mūzika ir prasta, mēs degradējamies. Man vispār patīk paprotestēt, ciest nevaru rāmjus, esmu zināmā mērā huligāns,” mērķtiecīga ir jaunā dāma, piebilstot: “Kad piedzīvoju klīnisko nāvi, atceros – man tiešā tekstā tika pateikts, ka mana misija būs dziedēt cilvēkus. Tāpēc es zinu, ka to darīšu ar mūziku.”

Lilitai dzīvē neesot nekā svarīgāka par mūziku, ko viņa rada. “Tas ir vienīgais veids, kā varu izpausties pa īstam. Dzīve man iemācījusi daudz domāt – analizēt gan sevi, gan to, kas notiek apkārt. Un mūzika savā ziņā ir mana psihoterapija. Gan man, gan, kā tagad redzu, arī citiem. Jo ar savu mūziku iedvesmoju citus, un man par to ir liels prieks.” Dziedāt viņa turpināšot tikai latviski: “Es gribu popularizēt latviešu valodu pasaulē ar neordināru mūziku. Lūk, tas ir īstais patriotisms, nevis bļaut: “Atlaist Saeimu!””

Klips, kas “uzspridzināja” internetu un smadzenes

Par dziesmu "Pirksti dūrē" Lilita teic, ka publiskojusi to internetā joka pēc. “Ja nojaustu, kādu ažiotāžu tā izraisīs, būtu vismaz pirms filmēšanas matus izmazgājusi! Ārprāts, tagad jau trīs miljoni skatījumu video, kur esmu ar nemazgātiem matiem,” smejas Lilita un, vaicāta, cik dziesmu radījusi, līdz viena beidzot kļuvusi tik populāra, paņem rokās telefonu un rāda tajā saglabātos ierakstus. Un to ir ļoti daudz.

“Man ir tūkstošiem ierakstītu ideju, dziesmu, mēģinājumu – tie ir mani muzikālie eksperimenti, par kuriem neviens nezina. Arī kļūdas. Jā, man ir kādi četri tūkstoši šādu dziesmu,” atklāta ir jaunā mūziķe un izstāsta par piedzīvoto šoku, kad viņas dziesma “uzspridzināja” internetu: “Man arī telefons gandrīz uzsprāga. Burtiskā nozīmē! Tas no pārslodzes tā uzkarsa, ka turēju to ledusskapja saldētavā. Un tā trīs dienas. Es jau agrāk sociālajos tīklos biju ielikusi dažas savas dziesmas. Ja kāda savāca 20 tūkstošus skatījumu, tas jau bija wow! Dienu pirms šī video viens cits jau savāca simts tūkstošus, biju sajūsmā, ka tas ir mans episkākais panākums, ka tā ir mana virsotne. Ak Dievs, cik biju laimīga! Un tad joka pēc publicēju šo video. Todien no rīta mazliet padziedāju, ierakstīju šo dziesmu un vienkārši nolēmu pajandalēties tiktokā. Un, lai būtu jautrāk, ierakstu paātrināju. Pēc pāris stundām šī dziesma jau bija savākusi 200 000 skatījumu, pēc brīža jau 300 000! Biju šokā, nesapratu, kas notiek! Lēkāju aiz laimes, bet es taču nenojautu, kas notiks pēc diennakts! Kad ieraudzīju miljonu, iestājās histērija, no stresa raudāju, vēmu, man šķita, ka pārsprāgs sirds. Un tad visi sāka man rakstīt privātās ziņas, bira desmitiem ziņu minūtē, un telefons sāka pārkarst. Jā, todien ne tikai “uzsprāga” internets, bet arī mans telefons un mana nervu sistēma. Un tā trīs dienas. Pirmajās divās domāju, ka sajukšu prātā no stresa. Domāju, ka man sākas šizofrēnija, ka tās ir tikai manas halucinācijas. Pat zvanīju draudzenei un vaicāju, vai viņa manā TikTok kontā redz to pašu, ko es, vai tiešām tas reāli notiek? “Jā, Lilita, tā tas ir, tev ir jau trīs miljoni skatījumu!” Kad trešajā dienā bija jau trešais miljons, man sāka rakstīt visas mūzikas ierakstu studijas, kādas vien Latvijā eksistē, izsakot piedāvājumu pie viņiem ierakstīt šo dziesmu.”

Nekādu šovu!

Bet Lilita sevi neuzskata par zvaigzni. “Es neesmu slavenība, lai gan tagad pat mierīgi nevaru iziet no mājām – mani atpazīst. Kaut kam tādam nebiju gatava, jo nejūtos, ka būtu tik īpaša, lai izpelnītos tādu uzmanību, publiskojot dziesmu, kurā esmu ar nemazgātiem matiem. Reāli, tas nebija tas video, ar kuru gribētos būt slavena,” sirsnīgi pasmejas viņa.

Un ko tālāk? Dalība "X faktorā", "Supernovā" – jaunajai mūziķei tagad taču visas durvis ir vaļā? “Nē!” – seko kategoriska atbilde. “Tā nav mana vērtību skala. Es nevēlos šovus un konkursus, nevēlos ar kādu sacensties. Kaut arī tagad daudzi man prasa hitu pēc hita, uzskatot, ka dzelzs jākaļ, kamēr karsta, es saku nē. Vēl neko neesmu sasniegusi, esmu tāds pats cilvēks, kā agrāk. Viss, ko vēlos dzīvē darīt, – radīt mūziku, ar to dziedēt sevi un iedvesmot citus. Tiešām tagad negribu cept hitu pēc hita, cenšoties pārspēt iepriekšējo. Nevēlos neko sasteigt, labāk izvēlos izlaist divas trīs dziesmas gadā. Tāpēc tuvākajā laikā kaut ko jaunu no manis negaidiet. Nebūs! Jā, man ir ļoti daudzas iestrādes, bet paies laiks, kamēr izvēlēšos labākās, pilnveidošu. Pēc visa šī notikuma, kas man prasīja ļoti daudz nervu un asaru, vienīgais pluss – izveidojušies sakari mūzikas industrijā. Man tagad ir lielākas iespējas, es varu konsultēties ar profesionāļiem, mācīties, pilnveidoties. Jā, ir ļoti daudz uzaicinājumu dažādos projektos, bet pārsvarā atsaku. Kāpēc? Ja tagad iešu visur, kur mani sauc, ļoti ātri visiem apnikšu. Bet es gribu būt nedaudz deficīts un pēc iespējas mazāk kaut kur rādīties. Nealkstu tagad būt visur. Koncerti, festivāli? Kādi vēl koncerti ar vienu dziesmu? Tas taču būtu stulbi! Mans ceļš mūzikā tikai sācies, vēl vismaz desmit gadi smagi jāstrādā, lai nokļūtu tur, kur vēlos. Šie ir tikai mani pirmie rezultāti, pirmā zīme, ka esmu uz pareizā ceļa. Iešu uz priekšu, saglabājot uzticību sev, savām vērtībām, nevis izpatīkot citu vēlmēm,” skaidro STIRNA.

Varmākam piedevusi

Lilita savā dzīvē daudz pārcietusi. Māte viņu pameta uzreiz pēc dzemdībām, meitene nonāca bērnunamā, kur viņu adoptēja audžuvecāki, kas izrādījās vardarbīgi – Lilitu kopš 11 gadu vecuma trīs gadus seksuāli izmantoja vīrietis, kas meiteni adoptēja un Lilitas pasē ir ierakstīts kā viņas tēvs. Taču policija meitenei nenoticēja. Vēlāk Lilita nonāca Bērnu psihoneiroloģiskajā klīnikā "Ainaži", kur viņai nezināmu iemeslu dēļ ārsts noteica diagnozi “paranoīdā šizofrēnija”, lai arī nebija nekāda pamata. Lilitai bija aizdomas, ka viņas ģimene, iespējams, piekukuļojusi ārstu, lai viņu atzītu par psihiski slimu. Ainažos viņa pavadīja pusgadu, apzināti nelietoja izrakstītās zāles, un vēlāk Lilitai izdevās pierādīt, ka neslimo ar šizofrēniju – neatkarīgs ārstu konsīlijs secināja, ka smagajai diagnozei un tik spēcīgiem medikamentiem nav pamata. Taču psihe jau bija iedragāta, Lilita pat lēma labprātīgi aiziet no dzīves. Saujām sadzērās dažādas tabletes, taču tika izglābta, kaut arī jau bija nonākusi komā.

Tagad Lilita par jaunībā piedzīvoto teic: “Šobrīd kā pieaudzis cilvēks apzinos, ka tagad tā ir manis pašas atbildība, ko ar šīm traumām daru. Vai turpinu čīkstēt un būt cietējas lomā, turpinot dzīvot tajā murgā, vai savilkt pirkstus dūrē un cīnīties.” Bet pret sistēmu, kas viņu sagrāva, Lilita tiešā veidā necīnīsies, lai arī bija tā iecerējusi: “Es mēģināju, bet sapratu, ka nervi man ir svarīgāki. Sistēmu varu izmainīt arī citādi – ar dziesmām. Un arī šo savu stāstu esmu pilnībā atlaidusi. Tagad mierīgi varu pateikt paldies savam tēvam. Protams, es viņu neattaisnoju, zinu, ka Dievs viņu sodīs, bet sirsnīgs paldies tēvam, jo bez šī necilvēka es nebūtu tā, kas esmu tagad. Jā, tiku sāpināta, man ļoti sāpēja, bet šo savu sāpi esmu atlaidusi. Un tagad šīs tēmas varu iepīt savās dziesmās.”

Kāpēc Lilita mūzikā ir tieši STIRNA? “Šim vārdam ir trīs nozīmes. Pirmā – STIRNA ir abreviatūra, kur katram burtam atbilst kāda teikuma sākums. Seši burti, seši solījumi sev līdz mūža beigām, kā dzīvot pareizu dzīvi. Kādi tie ir, to nevienam neatklāšu, tas ir ļoti personīgi. Vēl Stirna ir mana iesauka. Kad sāku nodarboties ar mūziku, draudzene atsūtīja bildi – populāru interneta mēmi, foto, kur intervē stirnu: “Tā taču esi tu, īsta stirna!” Un tā no joka radās šāda iesauka. Un trešā nozīme – STIRNA ir mans alter ego projekts. STIRNA ir muzikāls tēls, caur kuru varu vieglāk izpausties, jo man kā Lilitai būtu grūtāk pastāstīt par smagām tēmām. Ir jānošķir privātā dzīve no mūzikas.”

Aiz propagandas priekškara: krievi slavē savu armiju un apmelo Baidenu