“Vai jūs zināt, ka Rīga iepērk siltumu dārgāk, nekā pārdod to iedzīvotājiem? (pērk par 77€/MWh un tirgo par 74€/MWh). Tas nozīmē tikai vienu:️ siltumražotāji pelna neadekvāti; ” Rīgas Siltums” cieš tiešus zaudējumus; šos zaudējumus nāksies ar uzviju segt visiem iedzīvotājiem nākamajā ziemā! Tarifu celšana 2025/26. gadā ir neizbēgama – citādi uzņēmumu gaida maksātnespēja,” šādus apgalvojumus portālā “X” iepriekšējā nedēļā veica Kulbergs.

“Salīdzinājumam: Viļņā 2025. gada maijā siltums pilsētas iepirkumos maksā 10 €/MWh, Rīgā – 76,70 €/MWh (tikai ražošanas cena, bez pārvades, zudumiem un “Rīgas siltums” izmaksām),” turpina deputāts.

Ko saka sabiedrisko pakalpojumu regulators?

Jauns.lv vērsās pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un AS “Rīgas siltums”, lai lūgtu komentēt parlamentārieša apgalvojumus.

“AS “Rīgas Siltums” lietotājiem nodoto siltumenerģiju gan ražo pati, gan iepērk. Daugavas kreisā krasta siltumapgādei siltumenerģiju saražo pati AS “Rīgas Siltums”, savukārt Daugavas labajā krastā lielāko daļu siltumenerģijas komersants iepērk.

AS “Rīgas Siltums” ir piešķirtas tiesības ik pēc četriem mēnešiem, periodus skaitot sākot no 2024.gada oktobra, pašai siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus gadījumā, ja faktiskās kurināmā, iepirktās siltumenerģijas cenas ir augstākas vai pārdotās elektroenerģijas cenas zemākas nekā atbilstošās cenas piemērotajā siltumenerģijas gala tarifā un ja kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņas ietekmē siltumenerģijas apgādes pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kas rada vismaz 1,00 EUR ietekmi uz gala tarifu. AS “Rīgas Siltums” ir izvēlējusies stratēģiju nemainīt tarifus apkures sezonas laikā, bet veikt korekcijas reizi gadā, lai lietotājiem nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz siltumapgādes tarifu. Līdz ar to Saeimas deputāta Andra Kulberga apgalvojums ir iespējams, to pieļauj SPRK apstiprinātais tarifs, radušās novirzes tiek uzskaitītas un laika gaitā koriģētas,” skaidroja SPRK Sabiedrisko attiecību vadītāja ārējās komunikācijas jautājumos Džeina Šteinberga.

Taču, komentējot Kulberga apgalvojumus par cenu atšķirībām, SPRK saka: “Šeit tiek salīdzinātas pēc būtības nesalīdzināmas cenas. Viļņā uzrādītā iepirkuma cena ir tikai vienai daļai siltumenerģijas, kuru iepērk Viļņas siltuma tīkli. Tā ir cena atkritumu sadedzināšanas procesā radušai siltumenerģijai, Latvijā līdz šim atkritumu sadedzināšana siltumapgādē nav īstenota. Salīdzinājumam, Latvijā plaši pielietotajai no šķeldas ražotai siltumenerģijai šķeldas kā izejvielas cena vien ir 20 EUR/MWh.”

Tikmēr atsevišķus deputāta izteikumus par “pilnīgi manipulatīviem” nosauc AS “Rīgas Siltums”. Uzņēmums gan visupirms norāda, ka tas, kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neiesaistās politiskās diskusijās vai kampaņās: “Mūsu prioritāte ir nodrošināt rīdziniekiem nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgu siltumapgādi.”

Par siltuma cenu Rīgā un atbildība sabiedrības priekšā

“Publiskajā telpā izskanējis apgalvojums, ka siltumenerģiju iepērk dārgāk, nekā to pārdod iedzīvotājiem. Šāda interpretācija ir maldinoša un nebalstās nedz uz faktiskajiem tarifu aprēķina principiem, nedz uz nozares ekonomiskās loģikas izpratni.
Siltumenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem tiek apstiprināts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā noteiktā kārtībā, kur tiek izvērtētas visas faktiskās un pamatotās izmaksas – tostarp iepirkuma cenas, zudumi, pārvades izmaksas un uzņēmuma uzturēšana. Neviens tarifs netiek noteikts “pēc sajūtām” vai “zaudējumos”. Pašlaik analizējam nākotnes prognozes par šķeldas un dabasgāzes cenām, kā arī sarunās ar Latvenergo precizējam kādas ir tarifa prognozes viņu saražotajai siltumenerģijai, lai prognozētu, kāda varētu būt cena iepirktai siltumenerģijai. Kad šie aprēķini būs pabeigti, varēsim iesniegt jauno siltumenerģijas tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izskatīšanai,” norāda uzņēmuma pārstāvis Ivo Valdovskis.

Apgalvojums, ka uzņēmums "pārdod lētāk, nekā pērk", ir nepilnīgs un izrauts no konteksta, viņš pauž: “Katrs siltumapgādes tarifs ietver kompleksu izmaksu struktūru, kurā daļa siltuma tiek ražota pašu spēkiem, daļa iepirkta. Starpība starp iepirkuma un gala cenu uz vienu MWh nenozīmē uzņēmuma zaudējumus. Ir gadījumi, kad AS “Rīgas Siltums” iepērk siltumenerģiju par cenu, kas ir lielāka nekā AS “Rīgas Siltums” siltumapgādes pakalpojums gala tarifs. Tāpat ir arī gadījumi, kad AS “Rīgas Siltums” izdodas kādu siltumenerģijas apjomu nopirkt par ļoti zemu cenu. Zemākā cena šajā sezonā bija 7,29 EUR/MWh, augstākā - 80,89 EUR/MWh. Siltumapgādes pakalpojuma tarifs ir aprēķināts, ņemot vērā visas izmaksas, kas saistītas ar siltumenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi un tirdzniecību vidēji uz vienu MWh, līdz ar to atsevišķas iegādes par lielāku cenu tiek kompensētas ar citām iegādēm par zemāku cenu.”

Papildus, atbilstoši siltumapgādes pakalpojuma tarifa aprēķina metodikai, ja kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas atšķiras no tā, kas tika iekļauts siltumapgādes pakalpojuma tarifā, tad šī starpība tiek iekļauta nākamajā siltumapgādes tarifā, norāda Valdovskis.

2023./2024. gada ziemas aktīvajā apkures sezonā siltumenerģijas iepirkuma cenas pakāpeniski samazinājās, tāpēc aprēķinātais siltumapgādes tarifs 2024./2025. gada apkures sezonai tika samazināts. Arī šajā vasarā, kad būs apkopoti rezultāti par šo apkures sezonu, tiks pārskatīts siltumapgādes tarifs, balstoties uz aktuālajām prognozēm par energoresursu cenām nākamajā sezonā, kā arī atšķirībām starp faktiskajām kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenām 2024./2025. gadā un cenām, kas bija iekļautas siltumapgādes tarifa aprēķinā.
“Īpaši vēlamies uzsvērt, ka AS “Rīgas Siltums” ir nodrošinājis stabilu finanšu darbību un nav cietis zaudējumus. Tas apliecina uzņēmuma spēju atbildīgi pārvaldīt resursus un nodrošināt pakalpojuma nepārtrauktību arī mainīgos tirgus apstākļos. Salīdzināt tikai viena mēneša siltumenerģijas cenu Rīgā un Viļņā var būt maldinoši, jo katrā pilsētā tarifi tiek aprēķināti atšķirīgi,” uzņēmuma darbu aizstāv Valdovskis.

“Rīgā siltumenerģijas tarifs tiek noteikts ilgākam laikam un ir izlīdzināts visa gada garumā – augstāku ziemas patēriņu sabalansē zemāks vasaras patēriņš. Savukārt Viļņā, atbilstoši Lietuvas regulējumam, tarifi mainās katru mēnesi atkarībā no konkrētā brīža izmaksām. Piemēram, šajos ziemas mēnešos no decembra līdz martam, kad siltumenerģijas patēriņš ir visaugstākais, Rīgā tarifs bija zemāks nekā Viļņā, un iedzīvotāji par apkuri maksāja mazāk. Tagad, vasarā, kad patēriņš ir zems un galvenokārt nepieciešama tikai ūdens uzsildīšana, Viļņā tarifs ir zemāks, jo tur tiek izmantots siltums no atkritumu dedzināšanas, kas ir salīdzinoši lēts resurss. Tomēr, lai objektīvi salīdzinātu, svarīgāk ir skatīties nevis uz atsevišķiem mēnešiem, bet uz gada vidējām izmaksām, kur lielāko daļu veido tieši aktīvā apkures sezona. Šajos mēnešos Rīgas tarifs bieži vien ir bijis līdzvērtīgs vai pat zemāks nekā Viļņā,” norāda uzņēmuma pārstāvis.

Irānas augstākais musulmaņu līderis Hameneji nešķīsti pazemo Krievijas prezidentu Putinu