"Apollo Group" emisijā piedalījās vairāk nekā 4400 investoru, un pieprasījums bija augsts - kā jūs to vērtējat?

Mēs esam ļoti apmierināti ar rezultātiem, jo mērķa apjoms 50 miljonu apmērā tika pilnībā izpirkts. Saskaņā ar mūsu datiem šī bija lielākā biržas debija Baltijas valstīs starp publiskām obligāciju emisijām. Ir bijušas lielākas programmas, bet ne pirmajā reizē. Tāpēc esmu patiešām apmierināts ar rezultātu. Turklāt sadalījums starp institucionālajiem un privātajiem investoriem bija diezgan labs. Aptuveni 60% nāca no institucionālajiem investoriem un 40% no privātajiem. Tātad mēs redzējām spēcīgu pieprasījumu no abām pusēm. Esmu patiešām apmierināts ar rezultātiem.

Vai pēc šīs emisijas apsverat atkārtotu obligāciju piedāvājumu tuvākajos gados?

Mēs patlaban apspriežam iespēju drīzumā veikt vēl vienu emisiju, jo sākotnējais plāns bija piesaistīt 50 miljonus eiro, bet, ja pieprasījums ir lielāks, tad palielināt to līdz 70 miljoniem. Mēs redzējām, ka institucionālo investoru vidū interese bija pat lielāka, nekā rādīja parakstīšanās rezultāti, jo Latvijā bija nedēļu garas skolas brīvdienas, un arī lietuviešiem bija Neatkarības diena. Tāpēc dažiem institucionālajiem investoriem parakstīšanās periods šķita pārāk īss. Tāpēc pašlaik konsultējamies ar saviem konsultantiem, un ir iespēja, ka drīzumā veiksim otro kārtu, bet vēl neesam to nolēmuši.

Un kāds būs jaunās emisijas apjoms?

Kopumā plāns bija piesaistīt līdz 70 miljoniem eiro, kas nozīmē līdz 20 miljoniem eiro papildus. Mēs gan vēl neesam pieņēmuši lēmumu, taču mēs redzējām interesi, kas parakstīšanās procesā vēl netika realizēta.

Vai obligāciju kotēšana biržā ir pirmais solis ceļā uz nākotnes IPO?

Tas tā varētu būt. Šis solis uz akciju tirgu mums ir diezgan svarīgs, lai kļūtu par publisku uzņēmumu. Mums vēl nav nekādu lēmumu par IPO, bet tas varētu būt viens no variantiem. Turklāt, kad obligāciju termiņš beigsies, IPO varētu būt viens no variantiem obligāciju refinansēšanai, bet ir arī citas iespējas, vai nu pagarināt obligāciju termiņu, vai izmantot banku aizdevumus. Mēs paturēsim iespējas atvērtas, bet IPO var būt kā variants.

Kad jūs pieņemsiet lēmumu par iekļūšanu biržā?

Kad būsim gatavi. Pašlaik mums nav konkrētu plānu. Mēs esam to apsprieduši, un publiskajā telpā tas laiku pa laikam ir izskanējis, bet mēs vēl neesam pieņēmuši nekādus lēmumus.

Tas notiks nākamajos trīs vai piecos gados?

To ir ļoti, ļoti grūti komentēt. Tas ir atkarīgs arī no situācijas kapitāla tirgū, kā arī no ekonomikas attīstības un tā tālāk. Un tad vēl no mūsu plāniem par obligāciju refinansēšanu. Mēs paturēsim iespējas atvērtas, un es uzskatu, ka, tā kā mums ir salīdzinoši zems parāda līmenis, mums ir dažādas iespējas, kā finansēt mūsu izaugsmi.

Piesaistot kapitālu biržā, jūs plānojat gandrīz dubultot darbības vietu skaitu - ar ko sāksiet šo paplašināšanos?

Mēs redzam, ka, iespējams, no esošajiem tirgiem vislielākais potenciāls ir Somijā. Tātad Somija pašlaik veido apmēram 6% no mūsu grupas ieņēmumiem, un mēs uzskatām, ka piecos gados mēs to varētu palielināt līdz 20%. Tāpat mēs redzam diezgan lielu potenciālu Lietuvā saistībā ar zīmolu "Delano", kas ir ļoti līdzīgs mūsu zīmolam "Lido". Šie zīmoli ir ģimenei draudzīgi bistro koncepti. Tātad šie divi tirgi, iespējams, ir ar vislielāko potenciālu.

Tāpat ļoti svarīga daļa no investīcijām tiek novirzīta jaunajai centrālajai virtuvei Rīgā. "Lido" biznesa modelis pašlaik balstās uz centrālo pārtikas ražošanu, un esošā ražotne strādā ar savu maksimālo jaudu. Tāpēc mēs sākām jaunas centrālās virtuves būvniecības procesu, kas būtu jāatver nākamā gada vidū. Tas gandrīz trīskāršos ražošanas jaudu un ļaus ne tikai turpināt attīstīt "Lido", bet arī ražot ēdienu mūsu citiem konceptiem. Centrālā virtuve Rīgā ir liela un svarīga mūsu izaugsmes plāna daļa.

Jūs plānojat atvērt vairāk nekā 100 jaunus restorānus, un jūs teicāt, ka vislielāko izaugsmi redzat Somijā un Lietuvā.

Pārsvarā, jā. Es domāju, ka vislielākais potenciāls ir Somijā un Lietuvā, bet arī Latvijā un Igaunijā mēs selektīvi paplašinām savus konceptus. Tas nozīmē, ka, ja ir pieejamas jaunas un piemērotas telpas un mēs redzam, ka kāds no mūsu konceptiem tur iederas un apstākļi ir piemēroti, tad mēs noteikti apsveram paplašināšanos arī Igaunijā un Latvijā.

Vai izaugsme koncentrēsies uz esošajiem zīmoliem, vai arī jūs apsverat jaunu koncepciju izveidi?

No šī paplašināšanās plāna aptuveni 75% būtu jāgūst no esošo koncepciju attīstīšanas esošajos tirgos. Un tad 25% varētu būt kādas jaunas koncepcijas, kas tiek īstenotas vai nu ar uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas palīdzību, vai arī ieviešot kādas jaunas, spēcīgas franšīzes koncepcijas.

Vai ir jau padomā kādi konkrēti zīmoli, kurus jūs apsverat?

Mēs cenšamies aptvert pilnu ārpusmājas ēdināšanas koncepciju spektru. Tas nozīmē, ka mums ir amerikāņu ātrās apkalpošanas zīmols KFC, mums ir itāļu koncepcija "Vapiano", Lietuvā ir picēriju ķēde ar nosaukumu "CanCan". Mums ir ģimenēm draudzīgais bistro, kā "Lido" un "Delano", ir suši koncepcija utt. Iespējams, vēl trūkst pāris pamatelementu, piemēram, spēcīgs Āzijas koncepts papildu japāņu ēdieniem vai arī kāds spēcīgs kafejnīcas vai desertu koncepts. Tie ir virzieni, kurus mēs izskatām. Mums vēl nav prātā nekādi konkrēti zīmoli, bet pie tā mēs strādājam.

Vai redzat iespējas paplašināties, pērkot citus uzņēmumus?

Jā, jo daļa no "Apollo" izaugsmes līdz šim ir nākusi no uzņēmumu apvienošanām un iegādēm. Ja redzam spēcīgu, jau pārbaudītu konceptu, kas iederas mūsu portfelī, un piedāvājums ir atbilstošs, noteikti apsveram arī iegādi.

Kā ir ar paplašināšanos ārpus Baltijas valstīm un Somijas?

Mēs turpinām skatīties apkārt, bet pašreizējais paplašināšanās plāns ir zināmā mērā balstīts mājas tirgos. Kad mēs izvirzījām mērķi, ka plānojam atvērt, teiksim, 130 jaunas vietas piecos gados, tad tas bija domāts esošajos tirgos. Tātad galvenā uzmanība joprojām ir vērsta uz Baltijas valstīm un Somiju.

Kāds šobrīd ir lielākais risks jūsu izaugsmes plāniem?

Es domāju, ka kopumā mūsu portfelis ir ļoti labi sabalansēts. Runājot par ierastajiem riskiem, piemēram, ekonomikas palēnināšanos vai tamlīdzīgām lietām, mēs esam redzējuši, ka pat grūtos laikos mūsu portfelis darbojas ļoti labi. Tādos brīžos cilvēki atsakās no dažiem ceļojumiem vai atvaļinājuma braucieniem, piemēram, uz Ēģipti vai Kanāriju salām, bet viņi joprojām iet uz kinoteātriem, jo tā ir pieejama izklaide.

Ja skatāmies uz lielajiem riskiem, tad, protams, Covid-19 pandēmija mums bija grūts laiks. Ja notiek kaut kas līdzīgs un visas vietas tiks slēgtas, tad, manuprāt, tas radītu būtisku risku.

Tā kā mums ir ļoti spēcīgs akcionārs un akcionāru portfeļos ir dažādi uzņēmumi no dažādām jomām, tostarp mediji, farmācija, daži aizsardzības nozares uzņēmumi, tad pat Covid-19 laikā, kad mūsu vietas bija slēgtas, citi uzņēmumi strādāja ļoti labi, un akcionārs spēja mūs atbalstīt. Tāpēc es uzskatu, ka mēs no šīs pandēmijas izgājām pat stiprāki nekā pirms tās. Kopumā es domāju, ka mūsu portfelis ir ļoti labi sabalansēts attiecībā uz riskiem.

Runājot par ēdināšanas nozari, kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju un konkurenci ēdināšanas nozarē Baltijas valstīs un arī Somijā?

Es teiktu, ka visi četri tirgi ir nedaudz atšķirīgi, bet kopumā, ja ir spēcīga koncepcija, tā darbojas visos tirgos. Lai gan daži restorāni, īpaši tie, ko esmu redzējis Igaunijā vai daļēji arī Somijā, ir nonākuši grūtībās ekonomiskās lejupslīdes dēļ, es uzskatu, ka spēcīgās koncepcijas, kurām ir pieejamas cenas un laba kvalitāte, darbojas diezgan labi.

Svarīgi ir arī pieminēt, ka, lai gan Baltija šķiet kā viens reģions, tomēr Baltijas valstu ekonomikas attīstās dažādos virzienos. Pirms dažiem gadiem Igaunija bija līdere, tad sekoja Latvija un Lietuva. Tagad vislabāk klājas Lietuvas ekonomikai, un arī Rīgas reģionam Latvijā klājas ļoti labi, kamēr Igaunija atpaliek. Tāpēc es domāju, ka arī mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu portfelis būtu diversificēts dažādās valstīs. Tādējādi, ja vienai valstij klājas labāk, otrai varbūt neklājas tik labi, taču kopumā situācija ir līdzsvarota.

Kādi šobrīd ir galvenie izaicinājumi Baltijas valstu, Somijas ēdināšanas nozarē?

Domāju, ka situācija ir tāda pati kā visur citur. Igaunijā un Somijā ekonomika pēdējos gados nav attīstījusies pārāk veiksmīgi. Tas, protams, ietekmē pieprasījumu, taču mēs redzam, ka, tā kā mūsu koncepcijas, piemēram, "Lido" vai "KFC", piedāvā patiešām pieejamas cenas, mēs neesam cietuši tik lielus zaudējumus un esam atvēruši jaunas vietas. Mēs redzam arī to, ka ir spiediens uz algām un arī uz izejvielām, bet cenšamies darboties tā, lai klienti to izjustu pēc iespējas mazāk.

Mēs mēģinām mazināt izmaksas, izmantojot papildu sinerģijas, kas rodas no mūsu apjoma un mūsu grupas. Mums pašlaik ir 170 restorāni un 10 dažādi zīmoli, kas nozīmē, ka ir zināma apjoma ekonomija, kas var dot mums labumu. Tāpat meklējam dažādus digitalizācijas risinājumus, lai kompensētu pieaugošās algas un arī darbaspēka trūkumu. Es teiktu, ka tās ir diezgan ierastas lietas, ar kurām jātiek galā, bet mums ir plāni šiem riskiem un izaicinājumiem.

Kādi ir šie digitālie risinājumi, kuros jūs investējat, lai risinātu darbaspēka problēmas?

Pirmkārt, tā ir digitālā pasūtīšanas sistēma, kas nozīmē kioskus, pasūtīšanu pie galda, kā arī piegādes uz mājām risinājumus. Otrkārt, kas nav tieši digitalizācija, bet arī centrālā ražošana un centrālā virtuve, ko mēs veidojam Rīgā. Tas arī palīdz mums risināt darbaspēka problēmu. Tādējādi mums nav jāalgo pavāri visās vietās, bet gan viss ēdiens tiek ražots centrāli un pēc tam piegādāts uz vietām, kur tiek veikta galīgā sagatavošana. Tie ir divi virzieni, kuros mēs cenšamies risināt šo darbaspēka jautājumu.

Vai redzat, ka patērētāji Baltijā kļūst piesardzīgāki un biežāk izvēlas lētākus piedāvājumus?

Jā, to var teikt. Un mēs esam redzējuši, ka daži augstākās vai vidējās klases restorāni reģionā ir nonākuši zināmās grūtībās. Protams, cilvēki ir piesardzīgāki. Bet, ja jūs piedāvājat labas kvalitātes ēdienu vai labas kvalitātes izklaidi par saprātīgu cenu, tad grūtos laikos cilvēki joprojām to patērē, joprojām vēlas socializēties, pavadīt laiku ārpus mājām, izklaidēties un paēst ārpus mājas. Bet jā, var teikt, ka cilvēki noteikti ir piesardzīgāki.

Kino apmeklētāju skaits pēc Covid-19 pandēmijas stabili aug katru gadu, bet tomēr nav sasniedzis 2019. gada līmeni? Kad tas varētu notikt?Es domāju, ka tas notiks pēc pāris gadiem, ja runājam par apmeklētāju skaitu vai biļešu pārdošanu. Ja skatāmies uz kopējiem ieņēmumiem, tad mēs jau esam diezgan tuvu tam. Mēs arī pievēršam uzmanību ne tikai biļešu pārdošanai, bet arī ēdiena pārdošanai kinoteātros. Tāpēc mums ir apkalpojamie sēdvietu bloki, kur var pasūtīt ēdienu no kinoteātra krēsla utt.

Mēs redzam arī to, ka vietējo filmu ražošana kļūst arvien spēcīgāka visās trīs Baltijas valstīs. Lietuva šobrīd ļoti strauji attīstās. Igaunija vēsturiski ir bijusi spēcīga šajā jomā. Tagad Latvija sāk atgūties, un tas sākās ar Oskara balvu ieguvušo filmu "Straume". Tāpat redzam, ka arī Holivudas filmu izlaides plāns šogad ir daudz spēcīgāks nekā, piemēram, pirms gada. Šķiet, ka Holivuda arī sāk atgūties gan pēc pandēmijas, gan producentu un aktieru streikiem.

Kino nozare šobrīd izskatās diezgan labi, un noteikti šķiet, ka turpmākajos gados tā augs. Esmu diezgan optimistisks par kinoteātriem.

Tas nozīmē, ka kinoteātru apmeklējumu vairāk nosaka filmu piedāvājuma kvalitāte, nevis kopējās ekonomikas tendences?

Jā, pilnīgi noteikti. Ja ir pieejamas labas filmas gan no Holivudas, gan arī spēcīgas vietējās filmas, tad cilvēki nāk uz kinoteātriem, un tas ir diezgan pieejams izklaides veids. Turklāt, lai gan ir pieejamas vairākas straumēšanas platformas, mājās tomēr nevar atkārtot kinoteātra pieredzi. Kinoteātri ir atkarīgi no pieejamajām filmām, bet šī gada izlaides grafiks izskatās patiešām ļoti spēcīgs.

Tātad straumēšanas platformas neietekmē kino apmeklējumu skaitu.

Ne pārāk daudz. Pirms dažiem gadiem mēs redzējām tādu tendenci, ka dažas no lielajām filmām vispirms nonāca tieši straumēšanas platformās, pat nenonākot kinoteātros. Bet šķiet, ka arī lielās studijas ir sapratušas, ka joprojām ir milzīga nauda kinoteātros - ne tikai Baltijā, bet visā pasaulē. Šī tendence tagad atkal nedaudz mainās - lielās filmas vispirms nonāk kinoteātros un tikai pēc tam tiek pārvietotas uz straumēšanas platformām.

Turklāt straumēšanas tirgus ir diezgan sadrumstalots. Lai iegūtu visu saturu, ir nepieciešami trīs, četri, pieci dažādi abonementi, kas arī maksā naudu. Protams, cilvēki izmanto straumēšanas pakalpojumus, bet, kā jau teicu, mājās nevar atkārtot kino pieredzi. Turklāt mēs piedāvājam dažādus pakalpojumus papildus filmu demonstrēšanai, piemēram, ēdināšanas iespējas kinoteātrī.

Igauniju satricinājušās “Estonia” bojāejas filmas režisors atklāj: dzelmē atrastais pārsteidza visus

Komentāri (1)