Arī Kurzeme pie sevis aicina vizuālās mākslas baudītājus. Liepājas “Lielajā dzintarā” Jānis Kupcis piedāvā dramaturģiju par tiem, kas pie jūras un jūrā, bet Kuldīgas Mākslas namā skatāma Lindas Lagzdiņas Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijas izstāde “Atšķirīgās pasaules”, kas atklāj daudzveidīgu Latvijas mākslinieku redzējumu par būtisko, skaisto un pretrunīgo.

* Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” (Radio ielā 8) līdz 23. novembrim skatāma mākslinieka Jāņa Kupča jaunākā glezniecības personālizstāde “Bez pieturzīmēm”, kurā izstādītie darbi piedāvā dramaturģiju par tiem, kas pie jūras un jūrā – iestājas migla un pazūd pieturzīmes, izgaist horizonts un galvenais varonis pazūd ainavā.

Šajā izstādē Jānis Kupčs piedāvā ielūkoties procesā, kas materializējas mākslas darbā: “Tie, kuriem patīk staigāt gar jūru, vai vēl labāk – iebraukt jūrā ar mazu laiviņu, gan jau būs pamanījuši, ka reizēm mātei dabai patīk izspēlēt kādu triku un izjaukt šo vienkāršo zeme/debess vai augša/apakša kārtību, izdzēšot horizonta līniju. Piemēram, uzsūtot miglu vai vakara mijkrēsli. Pazūd ierastā telpas struktūra, nevar vairs “aiziet līdz stūrim, tad pa kreisi un tur būs durvis” – tur, kur ir tava istaba, mājas, ģimene, viss, kā ierasts. Cilvēks nonāk telpā bez mēroga, ar kuru nevar identificēties, nav pieturzīmju. Kur nu ir tava patība, kur esi pats?”

“Manu gleznu pamatā ir ainavas. Vairumā gadījumu tajās nav nekā lieka, tās ir reducētas līdz pamata elementiem – zeme vai jūra un debess un neiztrūkstošā horizonta līnija. Šāda telpas struktūra harmonizē un nomierina, piešķir lietām un notikumiem to dabisko mērogu. Gleznu vērotājs var ērti ievietot šādā ainavā sevi,” tā savus darbus raksturo Jānis Kupčs.

Gleznotājs dzīvo Sārnatē (Užavas pagastā), iet jūrā, reizēm noķer kādu zivtiņu, darina gan skaistu un lietojamu keramiku, gan lieliskus porcelāna autordarbus. Bet glezniecībā Jānis Kupčs ir viens attiecībās ar audeklu un krāsu, izmantojot piesātinātus tumšus un gaismas izmirdzētus toņus, Jānis Kupčs būvē un kārto savu privāto telpu, savu Visumu.

Jānis Kupčs (1969) ir gleznotājs un keramiķis, kura radošā darbība netiecas apvienot abas mākslas jomas. Katrā no tām mākslinieks realizē sevi atšķirīgi, ar īpašu materialitātes, kolorīta un arī dzīves izjūtu. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Sīkāk internetā: www.lielaisdzintars.lv.

* Latgales vēstniecībā “Gors” (Pils ielā 4, Rēzeknē) līdz 9. novembrim skatāmas divas jaunas izstādes – tēlnieka Kirila Panteļejeva izstāde “Gora gari” Mākslas galerijā un piemiņas izstāde “Tēlniekam Leo Jānim Briedītim – 100” 1. stāva semināru telpā. Abas izstādes aicina pārdomāt cilvēka un vides mijiedarbību – gan caur mītiskiem tēliem un telpas dramaturģiju mūsdienu kontekstā, gan caur skulpturālo formu valodu (sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv).

Kirila Panteļejeva izstādes “Gora gari” darbu iedvesmas avots ir dažādu tautu mitoloģija. Mākslinieks izvēlējies teiksmainus putnus no dienvidu un austrumu slāvu mītiem – Sīrinu, Alkonostu, Gamajunu, kuriem piemīt pareģošanas un burvestības spējas. No grieķu mitoloģijas izstādē sastopams Fēnikss, bet no irāņu – gudrais putns Simurgs. Šiem tēliem raksturīgas arī cilvēka iezīmes – galvas un torsi ar sievišķīgiem vaibstiem: gariem matiem, krūtīm un smalkām sejām. Katrs tēls ir cilvēka augumā, ar individuāli veidotu raksturu un detaļām, kas sasaista mītisko simboliku ar mūsdienu realitāti.

Izstāde īpaši pielāgota Latgales vēstniecības “Gors” telpai, kas ļauj darbus izvietot dažādos augstumos, imitējot lidojumu. Skulptūras papildina skaņas efekti, kas atgādina dziedināšanu – vēl viena no mītiskajiem putniem piedēvētajām īpašībām.

Kirils Panteļejevs ir dzimis 1969. gadā Rīgā. Mākslu studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī Humbolta universitātē Kalifornijā (ASV). 2004. gadā ieguvis maģistra grādu mākslā. Darbojas tēlniecībā, vides mākslā un performancēs, kā arī ir docētājs Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā.

Savukārt piemiņas izstāde “Leo Jānim Briedītim – 100” liecina, ka Ziemeļlatgale glabā daudzas vērtīgas liecības un izcilu mākslinieku atstāto mantojumu. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis (1922-2007). Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli, ir tapusi izstāde, kura atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.

Leo Jānis Briedītis bija daudzpusīgs mākslinieks – gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. No 1966. gada īpašu uzmanību viņš veltīja abstraktās monumentālās tēlniecības jomai, plaši izmantojot nerūsējošo tēraudu. Viņa darbi ir izvietoti desmit Zviedrijas pilsētas laukumos un parkos, atstājot ievērojamu zīmi gan mākslas ainavā, gan sabiedriskajā telpā. Mākslinieka rokrakstu raksturo skulpturāli objekti, lielformāta strūklakas un sienu dekori, kur izmantoti dažādi materiāli – nerūsējošais tērauds, misiņš, bronza un dzelzs.

“Latvijas Mākslas akadēmijā Leo Jānis Briedītis studēja glezniecību, bet augstāko profesionālo izglītību tēlniecībā ieguva Zviedrijā. Tur varēja bez ierobežojumiem pievērsties brīvi abstrahētiem formveides risinājumiem. Latvisko sakņojumu rosinātās iezīmes, šķiet, visbūtiskāk izpaudās gan tieksmē rast motīvus dabas norisēs, gan formveides pārdomāti noskaidrotā noteiktībā. Tēlnieks īpašu vērību veltīja tēlniecības objektu iesaistījumam katras vietas īpašajā ainaviskajā vidē. Liela izmēra darbus veidojot, dažkārt radās nepieciešamība pieaicināt palīgus - izpildītājus. Tomēr savu darbu spoguļgludo virsmu galīgo apdari, tā dēvēto “masters touch” jeb meistara pieskārienu, vienmēr veica pats,” tā par mākslinieka radošo veikumu rakstījusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova.

Leo Jānis Briedītis dzimis 1922. gadā Balvu novada Rugājos. Mākslas izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja no 1942. līdz 1944. gadam. Otrā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja studijas Stokholmas Mākslas akadēmijā un Upsalas universitātē, kur apguva arī mākslas vēsturi. Guvis ievērojamus panākumus starptautiskos konkursos, saņemot medaļas, piemēram, Romā un Londonā. Viņš vienmēr uzturējis ciešu saikni ar Latviju, regulāri apmeklēja tēvzemes mākslas dzīves notikumus un piedalījies nozīmīgās izstādēs, tostarp 1990. gada tēlniecības kvadriennālē.

* Lūznavas muižā (Pils ielā 8, Lūznavā, Rēzeknes novada Maltas pagastā) līdz nākamā gada 30. aprīlim skatāma ekspozīcija “Kerbedza kabinets” - 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjera stilistikas interpretācija un kādreizējo muižkungu, izcilo dzelzceļa būvju inženieru - divu Staņislavu Kerbedzu - darba un atpūtas telpas atdzīvināšana. Ekspozīcija veidota, smeļoties iedvesmu no citiem tā laikā kabinetu iekārtojumiem, kā arī Kerbedzu dzimtas biogrāfijām un Lūznavas muižas vēstures.

Ekspozīcijā skatāma vērtīgu priekšmetu kolekcija no vairāku muzeju un sadarbības partneru krājumiem, piemēram, no Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) uz Lūznavu atceļojis Kerbedzu dzimtas rakstāmgalds un krēsls ar ģerboņa inkrustācijām, no Rīgas Jūgendstila centra un Rundāles pils muzejiem deponēti atbilstošā laika mākslas priekšmeti, rakstāmpiederumi, trauki un mēbeles. Tāpat muižā skatāmas ar Kerbedzu dzimtu saistītās relikvijas - savulaik Viļānu Svētā erceņģeļa Miķeļa katoļu baznīcai dāvinātie reliģisko ritu atribūti, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošā tiltu būvniecības sasniegumu medaļa, tāpat eksponāti no Dabas aizsardzības pārvaldes krājuma, Andra Uškāna un Regitas Zeiļas privātās kolekcijas, kā arī mākslas darbu reprodukcijas no Nacionālā muzeja Varšavā (Polija), tādējādi iezīmējot arī Lūznavas muižas piederību starptautiskajai kultūras mantojuma saimei. Tāpat muižā ir iespēja apskatīt arī tēlnieka Gunāra Klauča veidoto Kerbedzu dzimtas ģerboņa paraugu.

Staņislavs Kerbedzs bija lietuviešu cilmes inženieris, tiltu būves speciālists, Pēterburgas Universitātes profesors, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis – Lūznavas un Riebiņu muižu īpašnieks. 1852. gadā viņu iecēla par dzelzceļa līnijas Pēterburga-Varšava būvniecības direktora vietnieku un viņš devās uz Austriju, Beļģiju, vācu valstīm un Angliju apgūt pieredzi dzelzs tiltu celšanā. 1853.-1857. gadā viņš vadīja lielo dzelzceļa tiltu būvi, arī pāri Daugavai Daugavpilī. Arī Staņislava Kerbedza vecākās meitas Jevgēnijas vīrs bija vārdā Staņislavs (1844–1910), kurš Krievijas impērijas Tālajos Austrumos nodarbojās ar Mandžūrijas dzelzceļa būvniecību. Pēc Krievijas-Japānas kara (1904–1905) viņš vasaras pavadīja Lūznavā.

Ekspozīcijas koncepcijas autors ir vēsturnieks Andris Uškāns, bet tās vizuālo stāstu palīdzējusi iedzīvināt dizainere Liāna Merņaka. Lūznavas muiža ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Muižas vēsture ir cieši saistīta ar inženieri Staņislavu Kerbedzu (1810, Lietuva–1899, Polija).Sīkāk internetā: www.luznavasmuiza.lv.

* Kuldīgas Mākslas namā (1905. gada ielā 6) līdz 2. novembrim skatāma Lindas Lagzdiņas Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijas izstāde “Atšķirīgās pasaules”, kas atklāj daudzveidīgu Latvijas mākslinieku redzējumu par būtisko, skaisto un pretrunīgo, ļaujot caur mākslu saskatīt atšķirīgo un reizē vienojošo mūsu pasaules uztverē.

Kolekcijā pārstāvēti spilgti un nozīmīgi Latvijas mākslinieki, kuru darbi iemieso māksliniecisku un filozofisku piesātinājumu: Ilmārs Blumbergs, Boriss Bērziņš, Barbara Gaile, Linda Lagzdiņa Rubene, Artūrs Bērziņš, Reinis Virtmanis, Roberts Koļcovs, Ivars Poikāns, Andris Eglītis, Biruta Delle un Sarmīte Māliņa. Visi darbi kolekcijā nonākuši pēdējo divdesmit gadu laikā.

“Pasaule mums visiem ir viena, atšķirīgais ir tas, kā mēs katrs to saredzam. Māksla mums dod unikālu iespēju šo redzējumu saskatīt, saklausīt, sataustīt… Šajā kolekcijā mākslinieki atklājuši veidus, kā tie meklē būtisko. Tas ne vienmēr ir skaists vai viegls, bet tā ir tieksme sakārtot un izskaidrot pasaules daudzveidību,” stāsta kolekcijas veidotāji Linda un Reinis Rubeņi.

Šo mākslas krājumu jeb privātkolekciju veidojuši sabiedrībā pazīstams pāris: Reinis Rubenis ir Latvijas “Swedbank” bijušais valdes priekšsēdētājs, tagad – viens no medicīnas sabiedrības “ARS” līdzīpašniekiem, bet viņa kundze ir māksliniece. Izstādes kurators Raimonds Kalējs izstādes atklāšanā uzsvēra kolekcijas nozīmību Latvijas mākslas vidē, atzīmējot, ka tā bagātina kopējo mākslas ainu un sniedz iespēju skatītājiem iepazīt plašu un daudzveidīgu autoru loku. Sīkāk internetā: www.kuldigasnovads.lv.

“Darbs sākas 5 no rīta, maksā tikai 7 mārciņas stundā…” ko par latviešiem tik ierastu ražas novākšanas darbu saka briti