Daudzas infekciju slimības uzliesmo līdz ar laikapstākļu maiņu, piemēram, gripas sezona sākas aukstajā ziemā, bet vēdertīfs - vasarā. Cilvēki jautā, vai šāda sezonalitāte ir raksturīga arī jaunajam koronavīrusam.

Šāds pieņēmums galvenokārt radies tāpēc, ka vairāki no Covid-19 uzsliemojuma centriem bijuši reģionos ar salīdzinoši vēsākiem laikapstākļiem. Piemēram, Uhaņā gaisa temperatūra janvārī dienas laikā nebija augstāka par 10 grādiem. Tomēr eksperti norāda, ka nevajadzētu pārlieku cerēt un paļauties, ka Covid-19 norims līdz ar siltākiem laikapstākļiem.

Un ekspertiem ir taisnība - jābūt piesardzīgiem. Vīruss, kas izraisa slimību Covid-19 (oficiāli saukts par SARS-CoV-2), ir pārāk jauns, lai iegūtu pārliecinošu informāciju par to, kā izplatība mainīsies sezonāli. Cieši saistītais SARS vīruss, kas izplatījās 2003. gadā, tika ātri ierobežots, kas nozīmē, ka ir maz informācijas par to, kā to ietekmēja gadalaiki.

Tomēr ir izpētīti citi koronavīrusi, kas varētu sniegt priekšstatu par to, vai Covid-19 varētu būt sezonāla slimība.

Kas par koronavīrusiem zināms šobrīd?

Pētījumā, ko pirms 10 gadiem veikusi pētniece Keita Templetona no Edinburgas Universitātes Infekcijas slimību centra, atklājās, ka trīs koronavīrusi - visi iegūti no slimnīcu pacientiem ar elpceļu infekcijām - parādīja “izteiktu ziemas sezonalitāti”. Šie vīrusi infekcijas izraisīja galvenokārt laika posmā no decembra līdz aprīlim - līdzīgi kā gripas gadījumā. Ceturtais koronavīruss, kas tika atrasts pacientiem ar vājāku imūnsistēmu, bija daudz sporādiskāks, retāks.

Ir daži agrīni mājieni, ka Covid-19 izplatība varētu mainīties atkarībā no sezonas. Jaunās slimības uzliesmojumu izplatība visā pasaulē liek domāt, ka tā dod priekšroku vēsiem un sausiem laikapstākļiem.

Vēl nepublicētā datu analīzē, kurā salīdzināti laikapstākļi 500 Covid-19 skartajās vietās visā pasaulē, parāda saikni starp vīrusa izplatību un temperatūru, vēja ātrumu un relatīvo mitrumu. Cits nepublicēts pētījums parāda, ka augstāka temperatūra ir saistīta ar zemāku Covid-19 sastopamību, taču norāda, ka temperatūru vien nevar ņemt par faktoru slimības izplatībai.

Tomēr pētnieki šobrīd paļaujas uz tehnoloģiju veidotajiem algoritmiem, lai prognozētu, kas varētu notikt gada laikā. Prognozēt Covid-19 izplatību, balstoties uz jau izpētītiem koronavīrusiem ir izaicinoši tāpēc, ka šie vīrusi ir sezonāli to raksturīpašību dēļ, kas vēl nav noteiktas Covid-19 izraisošajam koronavīrusam.

Pandēmijām bieži vien nav raksturīgas citu epidēmiju īpašības. Piemēram, spāņu gripa sasniedza kulmināciju tieši vasaras mēnešos, lai gan uzliesmojumi tika novēroti ziemā.

"Galu galā mēs sagaidīsim, ka Covid-19 kļūs endēmisks," saka Jans Alberts, infekcijas slimību kontroles profesors no Karolinska institūta Stokholmā. “Un tas būtu patiešām pārsteidzoši, ja tas neuzrādītu sezonalitāti. Lielais jautājums ir, vai šī vīrusa jutīgums pret gadalaikiem ietekmēs tā spēju izplatīties pandēmijas situācijā. Mēs to droši nezinām, bet vajadzētu paturēt prātā, ka tas ir iespējams.”

Kāpēc citi saistītie koronavīrusi ir sezonāli?

Koronavīrusi ir tā sauktie “apvalku vīrusi”. Tas nozīmē, ka tie ir pārklāti ar eļļainu apvalku - lipīdu dubulstlāni ar proteīniem, kas duras no tā laukā līdzīgi kā kronis. Tāpēc arī šis nosaukums - "corona" sengrieķu valodā nozīmē "kronis".

Citu koronavīrusu gadījumā pētnieki ir secinājuši, ka šis eļļainais apvalks vīrusu padara jutīgāku pret karstumu. Aukstākos apstākļos apvalks sacietē līdzīgi, kā sacietē vārītas gaļas tauki atdziestot. Tādējādi vīruss spēj ilgāk izdzīvot, atrodoties ārpus ķermeņa.

Nesenie pētījumi jau parādījuši, ka SARS-CoV-2 var dzīvot uz cietām virsmām līdz pat 72 stundām, piemēram, uz plastmasas un nerūsējošā tērauda, temperatūrā no 21 līdz 23 grādiem pēc Celsija. Joprojām ir jāpārbauda, kā Covid-19 vīruss uzvedas citās temperatūrās un mitrumā, taču citu koronavīrusu pētījumi liecina, ka 4 grādu temperatūrā tie var izdzīvot vairāk nekā 28 dienas.

Cieši saistītais koronavīruss, kas 2003. gadā izraisīja SARS uzliesmojumu, vislabāk izdzīvo vēsākos, sausākos apstākļos. Piemēram, vīruss uz gludām virsmām 22–25 grādu temperatūrā un 40-50% relatīvā mitrumā saglabājās infekciozs vairāk nekā piecas dienas.

Jo augstāka bija temperatūra un mitruma līmenis, jo īsāku laiku vīruss spēja izdzīvot.

“Klimatam ir liela nozīme tāpēc, ka tas spēj ietekmēt vīrusa stabilitāti ārpus cilvēka ķermeņa, piemēram, kad tas izplatīts ar klepu vai šķaudīšanu,” saka Migels Araujo, kurš pēta vides izmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību Madrides Nacionālajā dabaszinātņu muzejā. “Jo ilgāk vīruss paliek stabils vidē, jo lielāka ir tā spēja inficēt citus cilvēkus un kļūt epidēmiskam. Kamēr SARS-Cov-2 ātri izplatījies visā pasaulē, lielākie uzliesmojumi galvenokārt ir notikuši vietās, kuras pakļautas vēsam un sausam laikam.”

Pie vīrusa izplatības vainojami cilvēki

Tomēr speciālists atgādina, ka vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku un, jo vairāk cilvēku atradīsies noteiktā vietā un saskarē, jo vairāk infekcijas gadījumu būs. Tieši cilvēku izturēšanās ir galvenā, lai izprastu vīrusa izplatīšanos.

Mērilendas universitātes pētījums atklāj, ka jaunais koronavīruss visvairāk izplatījies tajās pasaules pilsētās un reģionos, kurās vidējā gaisā temperatūra ir bijusi aptuveni 5–11 grādi pēc Celsija un relatīvais mitrums ir zems.

Tomēr arī tropu reģionos jau ir ievērojams skaits gadījumu. Nesenā Hārvardas Medicīnas skolas pētnieku veiktā analīze par vīrusa izplatību Āzijā liecina, ka šis pandēmiskais koronavīruss būs mazāk jutīgs pret laikapstākļiem, nekā daudzi cer. Viņi secinājuši, ka Covid-19 strauji izplatījies arī tropiskās vietās, piemēram, Singapūrā. Tas liecina par to, cik kritiski svarīga ir sabiedrības iesaiste, lai kontrolētu slimības izplatību.

Vēlreiz jāatgādina, ka vīrusa izplatība ir atkarīga ne tikai no tā spējām izdzīvot vidē. Tāpēc ir tik sarežģīti izprast slimību sezonalitāti. Jauno koronavīrusu tagad izplata cilvēki, un tāpēc infekcijas līmeni var ietekmēt izmaiņas cilvēku uzvedībā.

Piemēram, masalu gadījumi Eiropā parasti sakrīt ar situāciju skolās un samazinās brīvdienu laikā, kad bērni neizplata vīrusu viens otram. Covid-19 gadījumā tiek pieņemts, ka viena no galvenajām lomām vīrusa izplatībā bijis Ķīniešu jaunais gads 25.janvārī, kad vienuviet Ķīnā pulcējušās lielas cilvēku masas, un vīruss sāka straujo izplatību ārpus Uhaņas.

Klimats ietekmē arī imūnsistēmu

Laika apstākļi var radīt traucējumus arī mūsu pašu imūnsistēmā, padarot mūs neaizsargātākus pret infekcijām. Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka D vitamīna līmenis mūsu ķermenī var ietekmēt to, cik neaizsargāti mēs esam pret infekcijas slimībām. Ziemā mūsu ķermenis rada mazāk D vitamīna no saules staru iedarbības, galvenokārt tāpēc, ka mēs vairāk laika pavada telpās un ietinamies apģērbā, lai nenosaltu.

Strīdīgāks ir jautājums par to, vai aukstais laiks vājina mūsu imūnsistēmu - daži pētījumi liecina, ka tas tā ir, bet citi secina, ka aukstums faktiski var pat palielināt šūnu skaitu, kas aizsargā mūsu ķermeni pret infekcijām.

Tomēr ir vairāki pierādījumi tam, ka slimību saķeršanu var ietekmēt mitruma līmenis.

Kad gaiss ir īpaši sauss, domājams, ka tas samazina gļotu daudzumu, kas pārklāj mūsu plaušas un elpceļus. Lipīgais sekrēts veido dabisku aizsardzību pret infekcijām, un, ja tā ir mazāk, mēs esam neaizsargātāki pret vīrusiem.

Kāds intriģējošs zinātnieku pētījums Ķīnā liek domāt, ka pastāv zināma saikne starp to, cik nāvējošs var būt Covid-19, un laikapstākļiem. Zinātnieki apskatīja gandrīz 2 300 nāves gadījumus Uhaņā un salīdzināja tos ar mitruma, temperatūras un piesārņojuma līmeni attiecīgajā dienā.

Lai gan šis pētījums vēl nav publicēts akadēmiskajā žurnālā, tas liecina, ka mirstības rādītāji bija zemāki dienās, kad mitruma līmenis un temperatūra bija augstāka. Analīze arī liecina, ka dienās, kad maksimālās un minimālās temperatūras amplitūda bija lielāka, mirstības līmenis bija augstāks. Tomēr šis pētījums lielā mērā balstās uz datormodelēšanu, tāpēc ir jāizpēta padziļinātāk, arī citās pasaules daļās.

Tā kā vīruss, kas izraisa Covid-19 pandēmiju, ir jauns, maz ticams, ka kādam pret to ir izstrādājusies imunitāte pirms inficēšanās un izveseļošanās. Tas nozīmē, ka šis vīruss, atšķirībā no citiem koronavīrusiem, vēl kādu laiku turpinās izplatīties strauji un izraisīt slimības.

Ja Covid-19 gadījumi nākamajos mēnešos tik tiešām samazināsies, tas varētu būt vairāku iemeslu dēļ - cilvēki saprot, ka ir jāievēro pašizolāciju, slimību izslimojušo iedzīvotāju vidū nostiprinās imunitāte, vai arī izplatību var ietekmēt klimats.

Pat ja Covid-19 uzrāda zināmu sezonālo mainīgumu, maz ticams, ka tas vasaras mēnešos pilnībā izzudīs. Bet kritums gadījumos varētu dot dažas priekšrocības, piemēram, atgūties varētu veselības sistēma.

Sazvērestības teorijas, kas biedēja spāņu gripas pandēmijas laikā, kad cilvēki mira miljoniem