Tramps, ierodoties Francijā dienu pēc savas dzimšanas dienas, žurnālistiem sacīja, ka viss ir "labi", pirms devās uz draudzīgu tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Pēc tam ASV prezidents solīja izmantot atgūto uzmanību, lai risinātu karu Ukrainā, ko viņš 2024. gada vēlēšanu kampaņas laikā bija apsolījis izbeigt 24 stundu laikā pēc stāšanās amatā.

"Tagad, kad tas ir pabeigts, mēs pievērsīsimies tam un skatīsimies, vai varam to atrisināt," sacīja Tramps, sēžot blakus Makronam. "Mēnesī mirst 25 tūkstoši cilvēku, galvenokārt karavīri. Tam tā nevajadzētu būt."

Šie vārdi Eiropas galvenajiem Ukrainas atbalstītājiem nerada drošības sajūtu.

Aizkulisēs Eiropas amatpersonas baidās, ka ASV prezidents, atbrīvojies no nepieciešamības ikdienā risināt Irānas krīzi, varētu mēģināt pārņemt vadību miera sarunās par Ukrainu, atstāt Eiropu malā un izjaukt viņu stratēģiju, kas balstās uz maksimālu spiedienu uz Krieviju un pilnīgu atbalstu Ukrainai.

"Trampa uzmanības novēršanās nebija slikta lieta," sacīja ES diplomāts, kurš, tāpat kā citi vēlējās palikt anonīmi, jo viņam nebija atļauts komentēt publiski.

Jautājums par kara izbeigšanu Ukrainā atkal kļūs aktuāls otrdien, kad Tramps un citi G7 līderi tiksies ar Volodimiru Zelenski divu stundu darba sanāksmē.

Zelenskis joprojām uzsver, ka ASV iesaiste ir būtiska kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents sacīja, ka sarunā ar Trampu svētdien abi esot apsprieduši "labas idejas, kas varētu tuvināt mieru".

"Prezidentam ir humāna sirds un viņš vēlas, lai šis karš beidzas un bezjēdzīgā nogalināšana apstājas," sacīja Trampa administrācijas amatpersona. "Prezidents un viņa komanda ir smagi centušies izbeigt karu starp Krieviju un Ukrainu un joprojām ir optimistiski, ka galu galā izdosies panākt miera vienošanos."

Tomēr eiropiešiem Trampa apgalvojums, ka viņš redz iespēju "kaut ko paveikt", pēc atsevišķām sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Zelenski, rada risku, ka tie atkal tiks atstāti otrajā plānā.

Pirmdien Francijas prezidents uzsvēra, ka eiropieši tagad lielā mērā finansē Ukrainas bruņojumu un viņiem ir jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā.

"Pareizas sarunas ir tās, kur pie galda sēž Ukraina un Krievija, bet Eiropa un ASV ir līdzās," viņš sacīja intervijā televīzijas kanālam TF1.

Runājot ar žurnālistiem, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka Ukrainas finansiālā atbalsta palielināšanai jābūt G7 prioritātei.

"Eiropa turpina nelokāmu atbalstu Ukrainai," viņa sacīja, norādot, ka ES 90 miljardu eiro palīdzība sedz divas trešdaļas Kijivas vajadzību šogad un nākamgad.

"Par atlikušajām trešdaļām mūsu partneriem ir jāpalielina ieguldījums," viņa piebilda.

Eiropas Komisijas vadītāja arī paziņoja par papildu 75 miljonu eiro dotācijām Ukrainai un 15 miljardu eiro aizdevumu Francijai, lai stiprinātu tās aizsardzības industriju.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Antoniu Košta uzsvēra, ka G7 vienotība un apņēmība ir būtiska kara izbeigšanai.

Eiropas līderi arvien vairāk cenšas iesaistīt ASV kopīgā sarunu pozīcijā, norādot, ka Ukrainai nevajadzētu tikt piespiestai atteikties no teritorijām.

Tikmēr Trampa pieeja rada bažas, ka ASV varētu mainīt kursu un pat izslēgt Eiropu no sarunām.

Trampa sarunas ar Putinu

Tomēr vēl pirms nopietnu sarunu sākuma Tramps radīja Eiropas pusei iemeslu satraukumam — ar garu telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa dzimšanas dienā.

"Mums bija ļoti laba saruna vakar ar prezidentu Zelenski un prezidentu Putinu, un es redzu — varbūt mēs tur varam kaut ko panākt," sacīja 80 gadus vecais Tramps.

"Man šķiet, ka viņi abi ir ļoti atvērti tam."

"Krievijai vajadzētu noslēgt darījumu. Tagad es koncentrējos uz šo karu," paziņoja Tramps.

Papildu bažas Eiropā radīja Putina prezidenta padomnieka Jurija Ušakova paziņojums, ka Trampa ieceltie Ukrainas sarunvedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners tuvākajā laikā dosies uz Maskavu.

Divi jautājumi, visticamāk, dominēs otrdienas diskusijās: kā pārliecināt Putinu nopietni iesaistīties miera sarunās un kurš pārstāvēs Ukrainas sabiedrotos sarunās.

Pirmajā jautājumā ES plāno tuvākajās nedēļās pabeigt 21. sankciju paketi pret Krieviju, kas vērsta pret tā dēvēto "ēnu floti" un paredz arī saglabāt cenu griestus Krievijas naftai.

Tomēr nav daudz pazīmju, ka ASV, kas enerģētikas sankcijas pret Krieviju ir mīkstinājušas globālo cenu pieauguma laikā, vēlētos rīkoties līdzīgi vai sniegt papildu finansiālu atbalstu Ukrainai.

Otrs būtiskais jautājums ir tas, kurš vadīs iespējamās sarunas un kāda būs to pieeja. Zelenskis ir uzsvēris, ka Eiropai jābūt pie sarunu galda nevis kā starpniekam, bet kā sabiedrotajam ar kopīgām interesēm.

Eiropas un Ukrainas amatpersonas pirms G7 samita norādīja, ka vēlas panākt ASV piekrišanu vienotai sarunu pozīcijai, noraidot jebkādas idejas par to, ka Ukrainai būtu jāatsakās no teritorijām.

Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste — tā sauktās "E3" valstis — nesen veica pirmos piesardzīgos soļus tiešai saziņai ar Maskavu, nosūtot savus pārstāvjus uz sarunām ar Krievijas Ārlietu ministrijas vietnieku Mihailu Galuzinu.

Šie soļi bija piesardzīgi un atkārtoja ES prasības par tūlītēju un pilnīgu pamieru, stingrām drošības garantijām Ukrainai un pašreizējās frontes līnijas izmantošanu kā sākumpunktu iespējamām sarunām.

"Kļūst skaidrs, ka vienīgā persona pasaulē, kas var mēģināt panākt sarunu sākšanu starp abām pusēm, ir prezidents Tramps," sacīja augsta ASV amatpersona.

Ukraina "Covid-19" dēļ slēdz mācību iestādes un atceļ masu pasākumus