Pirmais zvaniņš atskanējis no Maskavas rajona tiesas, kur nokļuvusi pret viņu ierosinātā administratīvā lieta par “ārvalstu aģenta” darbības kārtības pārkāpumu, kas viegli var pārvērsties krimināllietā. Pats Markovs laikrakstam “Kommersant” paziņoja, ka administratīvais protokols par pārkāpumiem ārvalstu aģenta darbībā agrāk vai vēlāk tiek sastādīts katram ārvalstu aģentam.

“Kāpēc jūs pats neiesniedzāt paziņojumu par to, ka esat ārvalstu aģents? Kāpēc tas tika izdarīts pēc kāda cita, nevis jūsu paša iesnieguma? Tā dara ar visiem,” šādi Markovs, piebilstot, ka ārvalstu aģenta darbības pārskatu, kas obligāti jāiesniedz ik pēc sešiem mēnešiem, viņš ir sagatavojis un nodevis.

Diez vai viņš apstrīdēs šo administratīvo protokolu. “Strīdēties ar Tieslietu ministriju par likumiem? Vai šo strīdu vispār var uzvarēt?” Markovs noplātīja rokas.

Markovs saukts pie atbildības pēc Krievijas Administratīvā kodeksa panta, kas paredz līdz 50 000 rubļu naudas sodu par ārvalstu aģenta darbības veikšanu pirms iekļaušanas Tieslietu ministrijas reģistrā. Pēc šī panta sodīto personu jau var saukt pie kriminālatbildības par dokumentu neiesniegšanu, kas nepieciešami iekļaušanai ārvalstu aģentu reģistrā. Par to jau var draudēt debesu vērošana caur restoto logu līdz divu gadu laikam.

Kas tad bija par iemeslu uzticamā putinista, Ukrainas un Baltijas “nacisma” kvēlā šaustītāja, bijušā Valsts domes deputāta, Putina uzticības personas 2012. gada Krievijas prezidenta “vēlēšanās” un “Politisko pētījumu institūta” dibinātāja un ģenerāldirektora, propagandas raidījumu biežā viesa Markova krišanai nežēlastībā šā gada augustā? Izrādās, odiozo politologu pievīla politiskā oža, nepaspējot noreaģēt uz kārtējo pavērsienu Krievijas politikā, kad viņš jūlijā bija apmeklējis Globālo mediju forumu Azerbaidžānas pilsētā Šušā, kur uzstājās arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Vēl ļaunāk — Markovs pēc tam uzdrošinājās publiski slavēt Alijevu!

Markovs nebija pareizi sapratis Kremļa kursa maiņu, jo tobrīd Azerbaidžāna jau tika uzskatīta (un lielā mērā arī joprojām) par “slikto valsti” — protams, ne gluži tādā līmenī kā NATO, Baltijas valstis, Polija vai Ukraina, taču jau viennozīmīgi par tādu, ar kuru draudzēties režīmam uzticamajiem propagandistiem vairs nebūtu vēlams. Azerbaidžānas un Krievijas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Krievija 2024. gada 25. decembrī ar raķeti no Čečenijas trāpīja Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnai, kas bija spiesta lidot pāri Kaspijas jūrai un nogāzās Kazahstānā, nogalinot 38 no 67 cilvēkiem. 2025. gada 9. maijā Alijevs demonstratīvi neieradās uz Uzvaras svētku 80. gadskārtas svinībām Maskavā, abu valstu mediji sāka intensīvu savstarpējās kritikas kampaņu. Abu valstu konflikts saasinājās pēc vairāku azerbaidžāņu diasporas līderu aresta Krievijā, tostarp saistībā ar senām krimināllietām, turklāt Jekaterinburgā divi arestētie zaudēja dzīvību. Azerbaidžāna atbildēja ar Krievijas kultūras pasākumu atcelšanu, kā arī reidu Krievijas propagandas kanāla “Sputnik” birojā.

Eļļu abu valstu konflikta liesmām pielēja Alijevs, kurš jūnija vizītes laikā Kijivā aicināja Ukrainu cīnīties pret Krievijas agresiju un nesamierināties ar okupāciju, bet Azerbaidžāna pastiprināja ekonomisko sadarbību ar Ukrainu enerģētikas nozarē, kas cieš no Krievijas pastāvīgajiem uzbrukumiem. Krievija uz to atbildējusi ar uzbrukumiem Azerbaidžānas naftas un gāzes nozares objektiem Ukrainas teritorijā.

Šajā kontekstā Markova piedalīšanos Azerbaidžānā notikušajā forumā “Z patrioti” uzskatīja par nodevību. Tagadējo lēmumu Krievijas Tieslietu ministrija skaidroja ar to, ka Markovs piedalījās “ārvalstu aģentu” materiālu izveidē un šo ziņu izplatīšanā, kā arī “izplatījis nepatiesu informāciju” par Krievijas varas iestāžu pieņemtajiem lēmumiem.

Pats Markovs bija pārsteigts par savu jauno statusu, to nodēvējot par “kļūdu un apmelošanu” un pastāvīgi dievojoties, ka vienmēr atbalsta Putinu. Bet kamēr Markovam neizdosies pārliecināt Tieslietu ministriju atcelt šo lēmumu, viņam nāksies uz savas ādas izjust to, ko pats no sirds vēlējis "ārvalstu aģentiem".

Jāpiebilst, ka Markovs ir slavens ar saviem savdabīgajiem izteikumiem, kas likuši pavīpsnāt rūdītajiem propagandistiem, bet Markova “Telegram” kanāla saturs reizēm varētu radīt psihiatru interesi. Viņa parastā “teorija”, ka Ukraina pati bombardē savus civilobjektus pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles, lai “ieriebtu” Krievijai, vai arī ka briti plānojot notriekt Putina lidmašīnu, ir tikai dažas no daudzajām.

Savulaik Latvijas sabiedrībā izcēlās sašutuma vilnis, ko izraisīja Latvijas Televīzijas lēmums uzklausīt par “ekspertu” nodēvētā Markova komentāru par 2023. gada 23. jūnijā notikušo Jevgēņija Prigožina vadītā “Vagner” algotņu dumpi Krievijā. Kā zināms, Putins neaizmirsa šī dumpja radīto pazemojumu, kad dumpinieki ieņēma Rostovas pilsētu un brauca Maskavas virzienā, un Prigožina liktenis bija izšķirts. Tieši pēc diviem mēnešiem viņš kopā ar visu “Vagner” vadību tika likvidēts, ceļā no Maskavas uz Sanktpēterburgu uzsprāgstot viņu lidmašīnai.

Demisionē Krievijas valdība