Būvē gan Lietuvā, gan Latvijā

Kāpēc “Latvenergo” vēja elektrostacijas uzbūvējis nevis tepat Latvijā, bet gan Lietuvā? Būtisks faktors ir tas, kādā stadijā ir visu nepieciešamo atļauju un saskaņojumu iegūšana, par ko gādā vēja parka attīstītājs. Tā ir ilga un sarežģīta procedūra, tādēļ potenciālajiem vēja elektrostaciju būvētājiem interesanti šķiet arī tie jaunveidojamie vēja parki, kas projektu attīstījuši atbilstoši vietējās likumdošanas un vides prasībām. Tāpat jāpiemin, ka “Latvenergo” elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu piedāvā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, tāpēc likumsakarīgi, ka elektroenerģijas ģenerācijas jaudas tiek izbūvētas arī šajās valstīs. Lemjot par labu Akmenes vēja parkam, svarīgi bija visi šie faktori.

“Vispirms mēs izvērtējām ekonomisko pamatotību un vietējos apstākļus. Šeit ir diezgan spēcīgs vējš, turklāt arī vēja parka gatavības pakāpe bija diezgan augsta, tāpēc to varēja realizēt saprātīgos termiņos,” stāsta “Latvenergo” vēja parku attīstības vadītājs Edgars Groza. Viņa teikto papildina Beāte Bruksle, kura strādā vēja parku attīstības atbalsta daļā: “Attiecīgajā laika periodā mēs izvēlējāmies tos projektus, kuriem jau bija nokārtotas visas būvniecībai nepieciešamās atļaujas. Izpētījām, kādi projekti ir pieejami tirgū, un Akmenes projekts tobrīd bija labākais gan no finanšu aprēķina, gan tehniskās puses.”

Akmenes vēja parks gan nav vienīgais, kur “Latvenergo” attīsta vēja enerģijas projektus; līdzīgi objekti ir arī citur. Piemēram, Lietuvā, Telšu apkaimē, top vēja parks, kurā “Latvenergo” būs 20 vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 124 MW, bet Latvijā, Kaigu kūdras purvā, tiek būvēts tikai Latvijas uzņēmumu veidotais “Laflora Energy” vēja parks, kur tiks uzstādītas 16 vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 108,8 MW. Tās ik gadu saražos enerģiju, ar ko pietiktu 160 000 mājsaimniecību gada patēriņam.

Lietuvieši neiebilst pret vēja parkiem

Latvijā sabiedrības attieksme pret vēja parkiem mēdz būt neviennozīmīga, tāpēc rodas jautājums – kā Lietuvā izdevās sākt Akmenes vēja parka būvniecību, un vai tā realizāciju nepavadīja vietējo iedzīvotāju protesti? Izrādās, nekādu protestu nav bijis.

“Pirms sākt šo projektu, mēs painteresējāmies, kāda šeit ir sabiedrības attieksme. Lietuvas sabiedrība acīmredzot labi saprot ieguvumus, ko dod šādi projekti. Te apdzīvotās vietas ir salīdzinoši tuvu objektiem, taču cilvēki bija gatavi labprāt slēgt apbūves līgumus,” saka Edgars Groza.

Tāda pati attieksme ir arī otrā “Latvenergo” projektā Lietuvā, Telšu vēja parka apkaimē. Tur “Latvenergo” darbinieki pat intervējuši vairākus vietējos iedzīvotājus, lai izprastu viņu noskaņojumu, un rezultāti bijuši diezgan pārsteidzoši – nevienam nav bijis nekādu iebildumu pret vēja parku. Pat vietējam mācītājam, no kura varētu gaidīt konservatīvāku viedokli, attieksme bijusi nepārprotama – mums vajag enerģētisko neatkarību no Krievijas, tātad te vispār nav ko diskutēt! Te gan jāņem vērā, ka Lietuvā jautājumu par vēja parku celtniecību sāka apspriest ātrāk nekā Latvijā, jo lietuviešiem agrāk nācās domāt, kā aizlāpīt caurumus savā elektroenerģijas ražošanas struktūrā pēc padomju laikā būvētās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas. Tādēļ apzināti tika veicināta vēja parku attīstība. Arī no investoru viedokļa šis reģions ir pievilcīgs vēja parku izbūvei, jo Baltijā ir elektroenerģijas deficīts, līdz ar to salīdzinoši viegli piesaistīt nepieciešamo finansējumu.

Uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar ražošanu, vēja parki ir pievilcīgi no tā viedokļa, ka paveras iespēja tikt pie lētāka enerģijas avota. “Attīstot vēja parkus, ir iespējams slēgt tiešos enerģijas pārdošanas līgumus ar uzņēmējiem, kas lielām rūpnīcām ļauj ilgtermiņā rēķināties ar zemāku un fiksētu cenu. Tas savukārt sniedz iespēju pirkt elektroenerģiju nevis tirgū, bet tieši no ražotāja,” skaidro Edgars Groza. Parasti vēja parkam ir nepieciešama jauna apakšstacija, kas ir izdevīgi rūpniecības uzņēmumiem, jo ļauj pa tiešo piekļūt enerģijas avotam un nodrošināt nepieciešamo jaudu ražošanas procesu attīstībai un paplašināšanai. Ieinteresēti ir arī zemnieki, uz kuru zemes būvē vēja elektrostacijas, jo viņi par to saņem nomas maksu. Finansiāla kompensācija pienākas arī tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo divu kilometru attālumā no vēja elektrostacijām. Vēja parku attīstība ir ieguvums arī vietējai pašvaldībai, jo būvniecības procesā tiek sakārtota infrastruktūra, radītas jaunas darba vietas, rodas papildu pieprasījums viesmīlības nozarē, plus vēl tiek maksāti regulāri tiešie maksājumi. Vēl viens bonuss – būvniecības procesa laikā var tikt piesaistīti vietējie būvniecības uzņēmumi.

Pēc visa spriežot, Lietuvā iedzīvotāji itin labi apzinās visus šos ieguvumus, ko dod dzīvošana kaimiņos vēja parkam. Vislabāk to var novērtēt nelielajās Akmenes un Jaunakmenes pilsētiņās, kas, pateicoties vēja parku naudai, ir sapostas un ļoti kārtīgi apsaimniekotas, un var redzēt, ka no turienes cilvēki projām neplūst. Gluži pretēji – runā, ka Akmenē plānojot būvēt akvaparku, lai piesaistītu tūristus. Tāda pati maksājumu un kompensāciju sistēma darbojas arī Latvijā, taču pagaidām mūsu iedzīvotājus ir grūtāk pārliecināt atbalstīt vēja enerģētikas attīstību.

Nesaprātīgi risinājumi nav iespējami

Par vēja enerģiju pastāv daudz mītu, kurus, kā izrādās, nav nemaz tik viegli izgaisināt. Cilvēki baidās no trokšņa, ko varētu radīt turbīnas, uztraucas par ietekmi uz vidi, apdraudējumu putniem un tamlīdzīgi. Savukārt vēja enerģētikas speciālisti cenšas pārliecināt, ka bažām nav pamata.

“Lai vispār sāktu vēja parka projekta realizāciju, ir jāiziet cauri tik pamatīgam izvērtēšanas sietam un jāsaņem atļaujas tik daudzās instancēs, ka tur vispār nav iespējams īstenot kaut kādu nesaprātīgu risinājumu. Tiek izvērtēta ietekme uz vidi, ietekme uz veselību, ietekme uz dabas rezervātiem un valsts aizsardzības plāniem. Kopumā, izvērtējot tikai ietekmi uz vidi, ir jāsaņem apmēram 20 dažādu atļauju. Tostarp tiek arī pētīts, vai elektrostacija neatradīsies putnu migrācijas ceļā, plus vēl lielākajā daļā vēja parku tagad jau tiek uzstādītas sistēmas, kas atpazīst putnu tuvošanos un automātiski aptur elektrostacijas darbību. Visu šo jautājumu izpēte prasa vismaz divus gadus. Ir noteikts konkrēts attālums, cik tuvu dzīvojamām mājām drīkst uzstādīt vēja elektrostaciju. Latvijā šis attālums ir 800 metru, bet Lietuvā ir pieļaujams būvēt arī tuvāk,” uzsver Beāte Bruksle.

Stingri tiek kontrolēts arī trokšņu līmenis – stāvot pavisam netālu no vienas Akmenes vēja elektrostacijas, trokšņu līmeņa mērīšanas ierīce rādīja ap 50 decibeliem, kas ir normāli pieļaujamais līmenis un atbilst vidēja skaļuma sarunai. Nekādas vibrācijas, no kurām drebētu zeme vai virmotu gaiss, tur nav jūtamas. Runājot par ietekmi uz putniem – ar vēja parka uzbūvēšanu viss vēl nebeidzas, jo pastāvīgi tiek veikts monitorings, lai konstatētu, kā putni sadzīvo ar vēja elektrostacijām. Starp citu, “Latvenergo” štatā ir arī pašiem savs ornitologs, kurš pēta vēja elektrostaciju ietekmi uz putniem.

Gadu gaitā vēja enerģētikas nozare ir attīstījusies, un tiek piemērotas aizvien precīzākas prasības, lai potenciālo ietekmi nepieļautu, ierobežotu vai novērstu pilnībā. Pieredze krājas, un strauji nostiprinās labā industrijas prakse. Kopumā no Baltijas valstīm tieši Lietuva vēja enerģētikas projektu īstenošanā ir tikusi vistālāk, un dienās, kad reģionā valda noturīgs un stiprs vējš, mūsu kaimiņvalsts vēja staciju ražotā elektroenerģija būtiski pazemina Baltijas elektrības cenu. Arī Latvijai ir iespēja stiprināt savu elektroenerģijas ģenerācijas portfeli, samazināt atkarību no ārējiem resursiem, palielināt enerģētisko drošību un uzlabot elektroenerģijas pieejamību.

Pie visa vainīgi citi jeb - kā vides aizstāvjus nomainīja ekohuligāni