Sabiedrību šokēja daudzkārt tiesātā un psihiski neveselā bezpajumtnieka Dekarlosa Brauna juniora 22. augustā ne ar ko neizprovocētais uzbrukums ar nazi no aizmugures Irinai Zaruckai, un slepkavību fiksēja novērošanas kamera.

Pagājušajā trešdienā Kilmīds piedalījās diskusijā kopā ar diviem citiem raidījuma “Fox & Friends” vadītājiem, kad Einslija Ērhārda paziņoja, ka vairākkārtējiem likumpārkāpējiem vieta ir cietumā, bet Lourenss Džonss, stāstot par apdraudētajiem pilsoņiem uz ielas un sabiedriskajā transportā, apgalvoja, ka psihisku problēmu mākto bezpajumtnieku palīdzībai tiek tērēti miljardiem dolāru un daudzi nevēlas pieņemt palīdzību, tādēļ viņiem ir nepieciešams likt izvēlēties — vai nu beidzot pieņemt varas iestāžu nodrošināto palīdzību vai tikt ietupinātiem aiz restēm.

Braiena Kilmīda recepte bija radikālāka. “Vai arī piespiedu letālā injekcija vai kaut kas tāds. Vienkārši nogaliniet viņus.”

Pēc sašutuma vētras Kilmīds svētdien atvainojās par savu ieteikumu nogalināt garīgi slimos bezpajumtniekus, atzīstot, ka viņa replika bijusi “ārkārtīgi bezjūtīga”. “Es kļūdaini teicu, ka viņiem vajadzētu saņemt nāvējošu injekciju. Es atvainojos par šo ārkārtīgi bezjūtīgo piezīmi. Protams, es apzinos, ka ne visi garīgi slimie bezpajumtnieki rīkojas tā, kā to izdarīja noziedznieks Ziemeļkarolīnā, un daudzi bezpajumtnieki ir pelnījuši mūsu empātiju un līdzjūtību.”

Jāpiebilst, ka Kilmīda skandalozais ieteikums tiešraidē izskanēja nieka dažas stundas pirms Kērka slepkavības, bet televīzijas kanāla MSNBC analītiķis Metjū Dauds tika atlaists par to, ka pēc Kērka nošaušanas atļāvās paziņot, ka naidpilna retorika var novest pie naidpilnas rīcības un pats Kērks aktīvi nodarbojās ar kūdīšanu pret dažādām sabiedrības grupām.

Lieki teikt, "Fox" komentētāji, piemēram, Džese Voterss, kurš pats ļoti aktīvi nodarbojas ar kūdīšanu pret politiskajiem oponentiem, saniknoti prasīja Dauda atlaišanu. Zīmīgi, ka Voterss apsūdzēja "viņus" par uzbrukumiem Trampa piekritējiem un ne ar vārdu nepieminēja šogad notikušos radikālo labējo aktīvistu uzbrukumus demokrātu politiķiem, piemēram, bijušās Minesotas Pārstāvju palātas spīkeres Melisas Hortmenas un viņas vīra nošaušanu 14. jūnijā, pirms tam tas pats uzbrucējs smagi ievainoja Minesotas senatoru Džonu Hofmanu un viņa sievu, ar āmuru bruņota dedzinātāja uzbrukumu 14. aprīlī Pensilvānijas gubernatora Džoša Šapiro rezidencei, kad tur viņš atradās ar savu ģimeni.

Attiecībā uz Kilmīda slepkavniecisko ierosinājumu nav dzirdēts, ka viņa kolēģi būtu to nosodījuši vai “Fox” vadība pret viņu būtu piemērojusi jebkādas sankcijas.

Jauns.lv jau vēstīja par ASV tieslietu ministres Pemas Bondi paziņojumu, ka apsūdzība centīsies panākt maksimāli barga soda piespriešanu Braunam junioram, “lai viņš nekad vairs neredzētu dienas gaismu kā brīvs cilvēks”. Ziemeļkarolīnā par pirmās pakāpes slepkavību draud pat nāvessods, tiesa, šajā štatā nāvessods nav izpildīts kopš 2006. gada.

Jau ziņots, ka Irina Zarucka nesen no Ukrainas, kur viņa bija spiesta mitināties bumbu patvertnē, 2022. gadā pārcēlās uz ASV kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, glābjoties no Krievijas invāzijas radītā posta. Radinieki stāstīja, ka viņa sapņoja par jaunu un drošāku dzīvi.

Brauns juniors ir bieži nonācis konfliktā ar likumu, tostarp bijis notiesāts uz piecu gadu brīvības atņemšanu par laupīšanu, izmantojot bīstamu ieroci. Šogad janvārī viņu jau arestēja par vairākkārtēju zvanīšanu no slimnīcas ārkārtas situāciju dienestam. Pēc tam tiesnese viņu atbrīvoja bez drošības naudas. Brauna juniora māte bija paziņojusi vietējā televīzijā, ka dēlu, kuram diagnosticēta šizofrēnija, nācās ievietot psihiatriskajā slimnīcā, jo viņš mājās bija kļuvis agresīvs. Savukārt viņa māsa pastāstīja CNN, ka viņš vairākkārt uzbrucis saviem tuviniekiem un uzskatījis, ka viņam galvā iemontēts čips.

Jāpiebilst, ka žurnāls “Time” Kērku nodēvēja par vienu no visietekmīgākajām un vispretrunīgākajām figūrām Amerikas labējā spārnā un nenogurstošu Trampa jaunās armijas vadoni. “Manas paaudzes visietekmīgākā balss,” par Kērku izteicās Trampa padomnieks un ģimenes draugs Alekss Brūsevics. Kērks politikā iesaistījās jau pusaudža gados, kad izveidoja “Turning Point USA”, viņš vērsās pret universitāšu pasniedzējiem, kurus apsūdzēja konservatīvās ideju apspiešanā vai kreisās propagandas izplatīšanā. “Viņš guva baudu no provokācijām, kas iepriecināja labējos un saniknoja kreisos,” norādīja “Time”.

Piemēram, Kērks aicināja “patriotus” atbalstīt galēji labējo sazvērestību teoriju piekritēju Deividu Depapi, kurš 2022. gada 8. oktobrī ar āmuru mēģināja nosist toreizējās ASV Pārstāvju palātas demokrātu spīkeres Nensijas Pelosi vīru Polu Pelosi (Donalda Trampa dēls Donalds Tramps juniors toreiz ierasti nolēma paspīdēt ar “asprātību”, soctīklos publicējot “savu Helovīna tērpu” ar āmuru - soctīklos norāda, ka tagad šī publikācija ir izdzēsta, taču "internets atceras visu").

Kērks arī izplatīja bēdīgi slavenās Trampa priekšvēlēšanu pasaciņas par haitiešu migrantu ēstajiem Ohaio štata Springfīldas iedzīvotāju suņiem un kaķiem, nosauca dažāda veida diskrimināciju aizliedzošo 1964. gada Pilsoņu tiesību likumu par “milzīgu kļūdu”, nodēvēja “Covid-19” pandēmijas laikā noteikto masku nēsāšanu un vakcinēšanu par “medicīnisko aparteīdu”, aktīvi izplatīja apgalvojumus par Trampam "nozagto uzvaru" 2020. gada vēlēšanās, bet 2022. gada Krievijas invāziju Ukrainā nodēvēja par “robežkonfliktu” un izplatīja Krievijas propagandas tēzes par Ukrainas agresiju. Pēc bēdīgi slavenās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska šī gada februāra vizītes Baltajā namā, kur Tramps, viceprezidents Džeimss Venss un pat "MAGA žurnālists" iesaistījās viņa apriešanā, Kērks neslēpa savu naidīgo attieksmi, nodēvējot Zelenski par "nepateicīgu, kaprīzu bērnu, kas ir atbildīgs par vienu miljonu mirušo," gluži kā Tramps mēdz regulāri vainot tieši Ukrainu asiņainajā Krievijas izraisītajā karā.

Turklāt Kērks bija nenogurstošs atbalstītājs ASV Konstitūcijas otrajam labojumam par pilsoņu tiesībām uz šaujamieročiem un stāstīja, ka ikgadējās nāves apšaudēs ir pieņemama cena par šīm tiesībā. “Tam, ka pilsoņi ir apbruņoti, ir cena, un tā ir daļa no brīvības. Arī braukšanai ir cena. Katru gadu uz ceļiem mirst 50 000 cilvēku. Tā ir cena. Ja aizliegtu braukšanu, nebūtu šo 50 000 ceļu satiksmes upuru. Bet mēs esam nolēmuši, ka braukšanas priekšrocības — ātrums, pieejamība, mobilitāte, preces, pakalpojumi — ir šo upuru vērtas. Tāpēc mums ir skaidri jāsaka, ka mēs nesamazināsim šaujamieroču izraisīto nāves gadījumu skaitu līdz nullei, tā nenotiks. To var būtiski samazināt, ja būs vairāk tēvu ģimenēs, skolās būs vairāk bruņotu apsargu. Mums jābūt godīgiem un pragmatiskiem, vērtējot ieroču vardarbības mazināšanu, bet mums nevajag dzīvot utopijā,” viņš izteicās, 2023. gadā uzstājoties turpat Jūtas štatā, tikai Soltleiksitijā. “Jūs nekad nedzīvosiet sabiedrībā, kurā ir apbruņoti pilsoņi un nav neviena nošaušanas gadījuma. Tās ir muļķības. Bet es uzskatu, ka tas ir tā vērts. Manuprāt, tas, ka katru gadu būs nāves gadījumi no šaujamieročiem, ir tā vērts, lai mums būtu otrais labojums mūsu citu, Dieva doto tiesību aizsardzībai.”

Burtiski nepilnu stundu pēc Kērka nošaušanas ASV notika kārtējā asiņainā apšaude skolā, šoreiz Evergrīnas vidusskolā Kolorādo štata Denverā, kur jaunietis sašāva divus skolniekus un izdarīja pašnāvību. Savukārt vēl ironiskāk ir tas, ka Kērks tika nošauts mirkli pēc tam, kad atbildēja uz studenta jautājumu par to, cik daudz transpersonu pēdējo 10 gadu laikā ir pastrādājuši masu slepkavības ar šaujamieročiem. “Pārāk daudz,” atbildēja Kērks, uz ko students norādījis, ka tādas bijušas tikai piecas. Savukārt “Gun Violence Archive” dati liecina, ka kopš 2015. gada ASV bijuši apmēram 5000 masu apšaušanas gadījumi jeb tādi, kur slepkavas nošauto cilvēku skaits ir vismaz četri cilvēki.

Vēl ironiskāk, savulaik Kērks pauda vēlēšanos redzēt publiskas nāvessodu izpildes ASV un to demonstrēšanu televīzijā, vēlams, ar galvas nociršanu, un lai to noskatās arī bērni.

Zīmīgi, ka republikāņu kontrolētajā konservatīvajā Jūtas štatā ir viens no visliberālākajiem šaujamieroču aprites likumiem, kur ir atļauts ikvienai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un ieguvusi attiecīgu atļauju, brīvi nēsāt šaujamieročus, un pirms dažiem mēnešiem štata likumdevēji noteica, ka to drīkst darīt arī universitāšu un koledžu teritorijā.

Protestētāju tūkstoši paralizē Barselonu: bloķēta lidosta un ceļi, atlidojušie pasažieri netiek ielaisti pilsētā