Sākas izmeklēšana. Slepkavības turpinās. Mirst vēl divas pirmās upures vienaudzes. «Viņa un viņas» stāsts ir gandrīz viss, ko gaidām no laba trillera – līdz ar vainīgā atrašanu var šķetināt senus mīlas un draudzību noslēpumus un neizbēgamus pāridarījumus, no kuriem daži ir tik skaudri, ka ir jāatriebj.

Kura versija ir pareizā?

Seriāla nosaukums latviešu valodā neizklausās īpaši daiļskanīgi, tomēr stāsta būtību ietver – seriāls piedāvā divu varoņu skatījumu uz notikumiem kādā klusā un mierīgā Amerikas mazpilsētā, kuru satricina šokējošu noziegumu virkne. Vienu perspektīvu skatītājiem piedāvā policijas detektīvs Džeks (Džons Berntāls), bet otru – ambiciozā TV reportiere Anna (Tesa Tomsone). Seriāla gaitā gan saprotam, ka ikvienam stāstam ir krietni vairāk par divu iesaistīto perspektīvām, un ar secinājumiem nevajag steigties, līdz neesi noskaidrojis visus nezināmos.

Lai nesabojātu slepkavas atklāšanas gandarījumu tiem, kuri vēl šo seriālu nav paguvuši noskatīties, var vien atklāt, ka līdz pat pēdējās sērijas izskaņai stāsts mūs ved pa maldu takām. Vairākkārt gribas ar vieglu pārākuma apziņu saukt – ahā, rokā esi –, bet izrādās, ka tomēr pats esi prasmīgi aptīts ap pirkstu, un tas, kam esi noticējis, izrādās pilnīgi citādi. «Viņa» un «viņas» stāstījuma struktūra arī ir seriāla stiprākā puse. Skatītājs tiek ierauts savdabīgā spēlē, saņemot fragmentāru un bieži pretrunīgu informāciju. Nav viena uzticama stāstnieka, kurš tradicionālajā detektīvstāsta stilā piedāvā sekot pierādījumu ķēdei – ir versijas, un mēs labi zinām, ka katram stāstam tādas ir vairākas.

Pat tad, kad it kā jau viss noskaidrojies, tevi gaida pārsteigums. Protams, daļa skatītāju sociālo tīklu atsauksmēs lielās, ka jau krietni pirms noslēguma sapratuši, kurš tad ir tas īstais un vienīgais asiņaino notikumu vaininieks. Viņiem tad piemīt īpašas dedukcijas spējas vai kontā ir prāvs krājums iepriekš skatītu detektīvstāstu, jo maldināšana šoreiz ir pietiekami pārliecinoša un skatītājs tikai iegūs, ja tai ļausies.

Kur viņas jau esam redzējuši?

Pats stāsts, tā galvenā sastāvdaļa – intriga par vaininieku – un atrisinājums ir gana oriģināls un veiksmīgs. Tas arī padarījis seriālu par īstu hitu. Tomēr tā izpildījumā diemžēl netrūkst lietu, kas smagi pieklibo. Brīžiem tas šķiet pārāk teātrāls, ainas un sižeta pavērsieni stipri pārspīlēti un līdz ar to neticami, pat absurdi. Daļa tēlu ir gluži kā no kādas lētas detektīvstāstu varoņu rokasgrāmatas aizgūti – klišejiski un līdz ar to garlaicīgi.

Īpaši gauži tas jūtams sieviešu tēlos. Policijas detektīva māsa Zoja Hārpere (Marina Airlande), kura neapmierinātību par dzīvi mazpilsētā slīcina alkoholā, meiteņu skolas direktore Helēna Vanga (Popija Liu), kura izskatās un uzvedas tā, it kā būtu aizlienēta no kādas meiteņu skolu direktrišu rūpnīcas, kur tās veido pēc vienas formītes, uzlecošā TV zvaigzne Leksija Džonsa (Rebeka Ritenhausa), kura karjeras vārdā ir gatava kāpt pāri daudz robežām un, iespējams, pat līķiem – visas šīs varones tādā vai citādā veidā ir satiktas neskaitāmos kinodarbos pirms tam.

Vienīgā saprāta balss un tēls ar pamatotu motivāciju visā stāstā šķiet Džeka partnere Prija (Sunita Mani), kura atšķirībā no sava priekšnieka tiešām vēlas noskaidrot, kas vieno visas upures un kurš vainojams slepkavībās. Jāatzīst, ka jauniņajai izmeklētājai tas arī izdodas daudz labāk nekā Džekam – kamēr viņš slēpj pierādījumus, kas varētu mest aizdomu ēnu uz viņu pašu, un mēģina saprast attiecības ar Annu, Prija meklē un atrod izmeklēšanai būtiskus pavedienus.

Diemžēl saturiski plakani ir arī stāsta abi galvenie varoņi. Reportieres Annas loma uzticēta amerikāņu aktrisei Tesai Tomsonei, kura tikko par darbu filmā «Heda» bija nominēta «Zelta globusa» balvai kā labākā aktrise. Nozieguma izmeklētāja Džeka lomā redzam Džonu Berntālu, kuru labi pazīst gan «Staigājošo miroņu» (The Walking Dead), gan «Marvela» pasaules fani no seriāliem «Soģis» (The Punisher) un «Pārgalvis» (Daredevil). Tāpat viņš filmējies vienā no pēdējo gadu pārsteidzošākajiem seriāliem – virtuves drāmā «Lācis» (The Bear). Kad Anna atgriežas dzimtajā pilsētiņā, lai ziņotu par slepkavību TV skatītājiem, drīz vien atklājas, ka televīzijas ziņu zvaigzni un policijas detektīvu saista ne tikai svaigi notikusī slepkavība, bet arī sarežģīta pagātne un kāds sāpīgs zaudējums, kas Annai licis uz gadu pazust gan no Džeka, gan no savas mātes redzesloka. Te būtu milzīgs potenciāls abu bijušo mīlnieku jūtu dinamikas attīstībai un pašu varoņu traumu un pagātnes rētu atsegšanai, bet tas īsti netiek izmantots, piedāvājot banāli virspusēju emociju spektru.

Virspusēji, bet izklaidējoši

Ļoti virspusējs ir viss seriāls, bet kā izklaide pēc garas darba dienas vai aukstās brīvdienās, kad gribas vienkārši atslēgt smadzenes; šausmināties par citu vājībām vai piešaut savai dzīvei kādu asumiņu, tas der lieliski. Vienā brīvdienā noskatāmo sešu sēriju veikumu var uzskatīt par kārtējo «Netflix» stila paraugu – tas grib izskatīties sarežģīts, psiholoģiski daudzslāņains un tematiski ambiciozs, taču vienlaikus nevēlas pazaudēt vai garlaikot skatītāju, kurš alkst pēc skaidra atrisinājuma. Pirmais, kas šādos gadījumos tiek upurēts, visbiežāk ir tieši stāsta loģika – jo negaidītāks pavērsiens, jo mazāka iespēja, ka skatītājs pārslēgsies uz citu seriālu. Šajā gadījumā iets pat vēl nedaudz tālāk – jo šokējošāks pēdējais pavērsiens, jo lielāka jezga sociālajos tīklos un interneta komentāros, kas, protams, tikai palīdz seriāla reitingiem.

«Viņa un viņas» stāsts piedāvā skatītājam drošu pozīciju: vardarbība tiek skatīta no malas kā mīkla, nevis kā trauma ar sekām. Sieviešu nāves ir sižeta virzītājspēks, nevis pieredze, kas modinātu skatītājā līdzjūtību. Tā vietā viņu mudina minēt, analizēt un salīdzināt versijas, padarot noziegumu par intelektuālu spēli. Tā ir bijis vienmēr, kopš radās detektīvžanrs, tomēr te arī veidojas pretruna – mēģinot atrast oriģinālu skatupunktu un atsaukties uz sociālām aktualitātēm, vienlaikus piedāvājot skatītāju izklaidējošu klasisku «kurš vainīgs» prāta spēli un risinājumu, beigās čiks vien sanāk. «Netflix» kārtējais reitingu veiksmes stāsts neprasa domāt vai emocionāli ļoti līdzpārdzīvot, un skatītājs var vienkārši ļauties notikumiem, kuri brīžiem trausli balansē uz absurda robežas un pat nevēlamā virzienā šķērso to, bet galu galā mūs vieno viens vienīgs mērķis – noskaidrot, kurš un kāpēc mazajā pilsētiņā slepkavo sievietes. Stāsta dziļumu, kas ļautu satiktajiem varoņiem palikt atmiņā ilgāk par vienu skatīšanās vakaru, šeit negaidiet, bet tas arī ne vienmēr ir vajadzīgs.

Seriāls tapis pēc britu rakstnieces Alises Fīnijas tāda paša nosaukuma romāna. Viņas darbiem ir plašs fanu loks, un rakstnieces meistarība vīt sižetus, prasmīgi iemest maldinošas ēsmas un likt lasītājam sekot nepareizām pēdām licis viņai iemantot «negaidīto pavērsienu karalienes» titulu mūsdienu detektīvliteratūras plašajā panteonā. Lai gan pasaulē viņas darbiem ir plašs fanu loks, latviski patlaban tulkots tikai viens no viņas romāniem – psiholoģiskais trilleris «Dažreiz es meloju». Atliek cieši turēt īkšķus, lai «Netflix» seriāla panākumi un atsaucība arī latviešu skatītāju vidū kādai no izdevniecībām liks pieņemt lēmumu izdot arī «His&Hers», jo seriāla veidotāji nebūt nav turējušies viens pret viens pie grāmatas sižeta.

«Netflix» seriāls «His&Hers»

Trilleris-mistērija

Vērtējums: 3.

Sēriju skaits: 6.

Režisors: Viljams Oldroids.

Lomās: Tesa Tomsone, Džons Berntāls, Pablo Šraibers, Rebeka Ritenhausa un citi.

VIDEO: drosmīga ome pie bankomāta pārmāca nekaunīgu zagli