Igauņu portāls "Postimees.ee" ir runājis ar ekspertiem par to, ko gaidīt no Trampa ultimāta, un kas vispār ietilpst šī ģeopolitiskā "ēdiena" receptē.

Jūlija vidū Tramps aicināja Maskavu 50 dienu laikā noregulēt konfliktu Ukrainā, draudot ieviest 100% nodevas produkcijas ievešanai ASV visām valstīm, kas veic tirdzniecību ar Krieviju.

Ultimāts

Ideja ir vienkārša - spiest uz tiem, kas turpina mainīt valūtu pret Krievijas naftu, palīdzot Krievijas agresijai. Runa pirmām kārtām ir par galvenajiem Krievijas naftas importētājiem - Indiju un Ķīnu. ASV prezidents norādīja, ka viņš ir vīlies Vladimirā Putinā.

Taču šis nebūt nav pirmais verbālais mēģinājums ietekmēt Kremli. Maija beigās Tramps paziņoja, ka Putins ir sajucis prātā, kas nekādi nav ietekmējis Maskavas gatavību turpināt veikt kara noziegumus Ukrainā.

2025. gada 27. jūlijā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena parakstīja darījumu ar Trampu par 15% tarifu ieviešanu lielākajai daļai Eiropas preču, ieskaitot automašīnas, farmāciju un pusvadītājus. Tramps iepriekš draudēja ar tarifiem līdz 30%. Pie tam tērauda un alumīnija tarifi ASV paliks līdzšinējie - 50%. Tāpat es apņēmusies tuvāko trīs gadu laikā iepirkt ASV energonesējus par 750 miljardiem dolāru un investēt vēl 600 miljardus ASV ekonomikā, ieskaitot bruņojuma iepirkumus.

Uzreiz pēc tam Donalds Tramps paziņoja, ka samazina līdz 10 dienām sava ultimāta termiņu Putinam par pamieru Ukrainā. Termiņš beigsies augusta sākumā.

"Es vairs neesmu ieinteresēts sarunās," Tramps sacīja kopīgās preses konferences laikā ar Lielbritānijas premjerministru vizītes laikā Skotijā.

Maskava ar Medvedeva muti atbildēja, ka ultimāti ir ceļš uz karu. Tramps atbildot aicināja Medvedevu sekot līdzi valodai. Medvedevs tikai pajokoja.

Paralēli Tramps pieņēma lēmumu, ka no 1. augusta ASV ievieš 25% nodevas pret Indiju par biznesu ar Krieviju. "Man ir vienalga, ko Indija dara ar Krieviju. Lai brūk abas mirušās ekonomikas kopā - mani tas neuztrauc," ceturtdien paziņoja Donalds Tramps.

Uz ko skatās eksperti

Eksperti komentē notiekošo un cenšas saprast, kas notiks, kad Maskava atkal noslaucīs kājas pār visiem brīdinājumiem, pierunāšanu un ultimātiem.

"Pazīstama parādība. Atspoguļo domāšanas trūkumus. Visa uzmanība tiek pievērsta sīkumam, bet galvenais paliek nepamanīts. Lūk, nesenais Trampa paziņojums: visi metās apspriest viņa reakciju uz kāda niecības - Medvedeva - murgiem. Un galvenais tur ir viņa atsauksme par Krievijas un Indijas ekonomikām. Iedzeniet viņus pakaļā arī turpmāk, ja jums tā patīk," viņš saka. "Amerikai uz jums uzdirst. Lūk, tā ir būtība. Lūk, par ko ir vērts padomāt, analizējot pasaules ainu," tā, komentējot svaigākos citātus no Maskavas un Vašingtonas, saka naftas un gāzes analītiķis Mihails Krutihins.

"ES un ASV tirdzniecības nolīguma laiks un Trampa ultimāta samazināšana Putinam laikam nav gluži sakritība," saka Berlīnes Kārnegī centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Krievijas un Eirāzijas izpētē Aleksandrs Baunovs. "Tirdzniecības nolīgums ir aizvēris plaisu starp Eiropu un Ameriku, Tramps ir apmierināts un vairāk sliecas uzklausīt eiropiešus."

Tomēr piekļuve ASV prezidenta ausīm ir ne tikai Urzulai fon der Leienai. "Maskavā ir iecienīts atkārtot, ka Tramps ir biznesmenis, veikalnieks. Ar to bija domāts, ka viņš naudu velti netērēs tādiem bezcerīgiem projektiem kā Ukraina nevis, bet fiksēs zaudējumus, un ka viņš dzimto mammu izdevīgi pārdos. Pie tam komunicējām ar Trampu nevis kā ar biznesmeni, bet drīzāk kā ar pavecu tautas mākslinieku, kuram visu laiku jāatgādina par viņa spožo karjeru un neaizsniedzamo meistarību, lai būtu apmierināts, un skaļi, ilgstoši aplaudēt," Baunovs atskatās uz aizvadītajiem Trampa otrās prezidentūras mēnešiem.

"Trampam savā ziņā arī ir taisnība - novecojošs tautas mākslinieks. Bet tam, kas tajā ir no biznesmeņa, vajag ne tik daudz uzslavas, cik to, par ko tā rūpējās 90. gadu Krievijas biznesmeņi un līdz šim: lai tevi nemet un nešķiro visu acu priekšā. Biznesmenis negrib izskatīties ragains lohs, kuru var n*** apmānīt ar komplimentiem, kaut arī viņam patīk komplimenti."

Krievijas delegācija Stambulā nav spērusi nevienu soli pretī mieram, Ukrainas bombardēšana turpinās visiem acu priekšā, Putins nav darījis neko, lai parādītu, ka ir apņēmies atvaļināto termiņu izmantot paredzētajam mērķim, atgādina eksperts.

"Tramps redzēja, ka pret ES tirdzniecības spiediens nostrādāja, kāpēc gan nepamēģināt pret Krieviju. Un te nu iekšējais tautas mākslinieks ir nonācis pretrunā ar darbošanos," pašreizējo brīdi fiksē Aleksandrs Baunovs.

Dzīve pēc ultimāta

"Rietumiem un Ukrainai labākais variants notikumu attīstībai būtu uguns pārtraukšana Ukrainā un nopietnu sarunu uzsākšana, kuru laikā Maskava būtu vērsta uz pārmaiņu un kompromisu apspriešanu. Taču pagaidām šāda iznākuma iespējamība ir ārkārtīgi maza. Kremlis turpina uzstāties no maksimālistiskām pozīcijām," saka Somijas Starptautisko attiecību institūta ES un Krievijas Austrumu kaimiņattiecību programmas direktors Arkādijs Mošess.

"Labākais variants Ukrainai būtu tas, kur Tramps demonstratīvi sācis vērienīgas bruņojuma piegādes. Ārpus bruņojuma iepirkumu plāna uz Ukrainas Eiropas partneru rēķina, bet uz pašu ASV rēķina vai vismaz uz parāda. Taču tas ir izslēgts, manuprāt," uzskata politologs no Prāgas Ivans Preobraženskis.

Lai kā Tramps censtos izskatīties draudīgs, viņa apņēmību attiecībās ar Krieviju traucē uzreiz vairāki faktori.

"Pirmkārt, ir acīmredzams, ka novākt Krievijas energonesējus no globālajiem tirgiem nav iespējams, nenodarot nopietnu triecienu Rietumu ekonomikām un neizraisot jaunu cenu pieauguma vijumu. Otrkārt, domājams, ka Ķīna izvēlēsies sev kursu uz tālāku partnerības attīstību ar Maskavu un nenobīsies no konflikta pieauguma attiecībās ar Rietumiem. Treškārt, nav izslēgts, ka Tramps joprojām par optimālāko uzskata tieši darījumu, nevis konfliktu ar Maskavu. Ceturtkārt, Trampam acīmredzami gribētos, lai attiecībā uz Krieviju eiropieši uzņemtos lielu lomu. Piektkārt, Tramps nekad nav izcēlies ar konsekvenci, un viņa galvā, šķiet, nav beigusies "iekšējā diskusija". Kremlis to visu redz, un tas viņam dod pārliecību," saka Mošess.

"Un, ja pēc ultimāta termiņa beigām nekas nenotiks, tad Kremlis nostiprināsies savā pārliecībā, ka Rietumu sankcijas ir neefektīvas un viegli apietas. Karš turpināsies. Tramps skaidros, ka ar Krievijas karu Ukrainā pirmām kārtām jānodarbojas eiropiešiem, bet Vašingtonai ir daudz darāmā citos pasaules reģionos," politologs konstruē iespējamo Trampa retoriku.

"Šogad karš nebeigsies. Krievija nāks tik ilgi, kamēr to neapturēs. Putins uzskata, ka Ukrainā krīze iestāsies agrāk nekā Krievijā. Viņš saprot, ka Krievijai arī draud krīze, taču pastāvīgi cer uz sev veiksmīgu notikumu attīstību. Un, kamēr Putins redz sevi baltā zirgā Kreščatikā, nekas nebeigsies," uzskata arī Ivans Preobraženskis.

Trieciena efektivitāte Indijā

"Domāju, ka Krievija turpinās naftas piegādes Indijai. Arī Indija nav tā valsts, ar kuru tā var sarunāties. Indijai ir milzīgs daudzums dažādu starpniekserveru kaimiņvalstīs, kurus tā tam var izmantot. Caur Ķīnu uz Indiju Krievijas naftas piegādes ir absolūti nereālistiskas. Konkurenti viens otram nepalīdzēs," uzskata Ivans Preobraženskis.

"Indija atbildēs ar stingriem pasākumiem. Mēģinās IT jomā, kur Indija var radīt ASV problēmas. Maskava izmantos to, ka Indija ir sašutusi, un sāksies ASV-Indijas tirdzniecība. Kamēr šī tirgošanās ritēs, Indija ne no kā neatteiksies," pārliecināts politologs no Prāgas.

Par to, ka Ukrainas sabiedroto līdzšinējie pasākumi spiedienam uz Krievijas naftas eksportu nav nostrādājuši, maijā "Postimees.ee" teica Mihails Krutihins. Taču kopš 2025. gada sākuma jau vairāki tankkuģi, kas eksportē Krievijas naftu, ir izrādījušies bojāti ārējās iedarbības rezultātā. Tomēr runa ir par atsevišķiem gadījumiem, bet flotei, kas pārvadā Krievijas naftu, ir simtiem kuģu.

Iekšējais protests

Trampa ultimāti neprovocē šķelšanos Krievijas elites iekšienē, tāpat kā visi līdzšinējie triecieni Maskavai par militāro agresiju Ukrainā.

"Krievijas iekšienē šobrīd nekas nevar sabojāt Putina dzīvi. Krievijas valdošā šķira ir konsolidēta, trīsarpus gadu laikā nekādi nopietni pasākumi tās šķelšanai tā arī nav veikti, tostarp sankciju politika tiek piemērota bez jebkādiem nopietniem izņēmumiem. Teorētiski var sagaidīt, ka Tramps kaut ko var darīt atšķirībā no iepriekšējās administrācijas, bet līdz šim viņš neko tādu nav izdarījis," saka Preobraženskis.

"Nekādas šķelšanās Krievijas elites iekšienē nav. Un iemesls šeit nav viņu personīgās drošības apdraudējums, bet gan tas, ka Krievijas elites gandrīz pilnībā sastāv no Putina režīma beneficiāriem, bet gan viņu pašreizējā nepatika Rietumos, neizbēgama un pareiza gan no vērtību, gan politiskā viedokļa, vēl vairāk noved pie to saliedēšanās ap režīmu. Viņu atkāpšanās no režīma - kas joprojām nav identiska šķelšanai - iespējama tikai tad, ja īpašumu un represiju izņemšanas mērogs viņiem pieaugs vairākos veidos. Taču pat šajā gadījumā neapmierinātajiem, visticamāk, neparādīsies līderis," norāda arī Arkādijs Mošess.

Kaukāzs paliek akmens uz Putina kakla

"Jā, Armēnija zaudē daļu suverenitātes pār savu teritoriju, bet uzvar ekonomiski. Precīzi izcīnīs Azerbaidžāna un Turcija. Savukārt Krievija, kas cerēja, pēdējo karu laikā nododot Armēniju turkiem un azerbaidžāņiem, iegūt kontroli pār šo pašu koridoru, būtībā tiek izmesta no Armēnijas ar spērienu pa pakaļu. Tramps to aktīvi atbalsta," saka politologs no Čehijas galvaspilsētas.

Trampa ultimāts par uguns pārtraukšanu beidzas 8. augustā.

BP izmaksas Meksikas līča katastrofas seku likvidēšanai sasniegušas 11,2 miljardus dolāru