Jā, obligāti, jo par cilvēku jāzina viss. Tur bija manas valodas zināšanas, izglītība, direktors apvaicājās, ko zinu par virtuvi, apkalpošanu, tad parādīja man reģistratūras galdu. “Ar tavu seju, vecīt, tā būs vienkārši bumba!” viņš teica, neņēma vērā iebildumus, ka varbūt nezinu tik labi valodu. “Nekas, iemācīsies.” Pietika, ka zināju vācu, angļu, spāņu, arī itāļu – mūzikas apzīmējumi taču visi itāliski. Latvijas šovprogrammā arī daudz dziedāju itāļu dziesmas, visi mani saukāja par mačo, jo vienīgais izpildīju Toto Kutunjo, Adriāno Čelentāno repertuāru.

Ar džudista melno jostu un bez padomju slotaskāta. Mūziķis Māris Repšs un viņa raibais dzīvesstāsts