Kā kļūt par pasaulē slavenāko detektīvu?

Ginesa rekordu grāmatā atzīmēts, ka Šerloku Holmsu atveidojuši vairāk nekā 75 aktieri pāri par 200 filmās, un ik gadu „holmsiādei” pievienojas jaunas filmas un seriāli, veltījumi un parodijas. Diezin vai skotu ārstam Arturam Konanam Doilam, kurš, vadot garlaicīgas dienas jaunizveidotajā praksē, sāka niekoties ar rakstīšanu, ienāca prātā, ka viņa radīto ekscentrisko detektīvu gaida tik spoža karjera. Iespējams, viņš to nojauta – Holmss nelika Doilu mierā jau tā dzīves laikā – nogalinājis viņu stāstā „Pēdējā problēma”, pēc 10 gadiem fanu nerimstošo lūgumu dēļ rakstnieks viņu atkal augšāmcēla. Holmsa fenomens ir studēts un pētīts, un, protams, viens no intriģējošākajiem jautājumiem ir – vai Holmsam bijis prototips īstajā dzīvē? Izrādās – jā. Studiju gados Doils strādāja par doktora Džozefa Bella palīgu Edinburgas slimnīcā, un šis ar neparasti aso prātu un novērošanas spējām apveltītais ārsts bijis viņa lielākā iedvesma. Bells, gluži kā Holmss, spējis pateikt pilnīga svešinieka nodarbošanos, vien rūpīgi to novērojot. Doktors zinājis, ka iedvesmojis Holmsa tēlu un ar to ļoti lepojies. Otrs iedvesmas avots bijis ķirurgs un policijas padomnieks Henrijs Litldžons. Bells un Litldžons vairākos gadījumos sadarbojušies, palīdzot policijai izmeklēt sarežģītas krimināllietas. Stāsta, ka tieši viņi atrisinājuši Džeka Uzšķērdēja lietu, lai gan slepkavas vārds tā arī nav publiski atklāts.

Holivudas Holmss

Pirmā filma, kurā pieminēts detektīvs, ir 1900. gada „Šerloks Holmss apmulsināts”. 30 sekunžu garā triku filmiņa rāda zagli, kurš te parādās, te pazūd, ikreiz nočiepjot kādu mantu no detektīva viesistabas. Skaidrs, ka Šerloka Holmsa vārds filmas nosaukumā minēts tikai skatītāju piesaistīšanai, jo ar Doila stāstiem šim kinojociņam sakara nav.

Pirmā „īstā” filma par Holmsu tapa 1905. gadā, taču vēl nebija pienācis Holivudas laiks. Mēmā kino laikmetā kino lielvalstis bija Skandināvijā, un Holmsā kino potenciālu ieraudzīja dāņi, kas uzņēma 13 īsfilmas pēc Doila stāstu motīviem. Dāņiem 20. gados sekoja briti ar 47 īsfilmām, bet Amerikā 1922. gadā tapa pirmā lielbudžeta filma par Holmsu ar sava laika vienu no lielākajām zvaigznēm Džonu Berimoru galvenajā lomā. Interesanti, ka par Holmsa pompozitāti jokots tika jau viņa kinokarjeras sākumā – pionieris bija amerikāņu komiķis Makss Senets.

Holmss pirmoreiz ierunājās 1929. gada filmā „Šerloka Holmsa atgriešanās”, un tieši šajā filmā izskanēja populārā frāze „Elementāri, manu dārgo Vatson!”, kas šādā formā stāstos par Holmsu nemaz nav atrodama.

Holmss ienāk dzīvojamā istabā

Piedzīvojis vēl vairākas filmu sērijas, 50. gados Holmss ar televīzijas starpniecību ienāca katrā dzīvojamajā istabā. Pirmajam, 1951. gada BBC seriālam, bija tikai sešas sērijas. Pēc trim gadiem uzņemtais amerikāņu seriāls bija daudz apjomīgāks – 39 sērijas, pārsvarā oriģinālscenāriji, filmēšana Parīzē, kurā tika izbūvētas dekorācijas Beikerstrītas dzīvoklim, Skotlendjardam un citām vietām. Vēlākie seriāli radījuši versijas par Holmsa dzīves posmiem, ko Konans Doils nav aprakstījis. 1982. gadā tapa seriāls „Jaunais Šerloks: muižas noslēpums”, kas stāsta par Holmsa jaunību, bet 1987. gada TV filmā „Šerloka Holmsa atgriešanās” doktora Vatsona mazmeita atklāj, ka Holmss ticis kriogēniski sasaldēts, atdzīvina viņu, un abi uzsāk jaunu noziegumu izmeklēšanu. Vairāki seriāli izrādījuši cieņu slavenajam detektīvam, viņa vārdu nepieminot. Piemēram, „Doktorā Hausā” atrodamas neskaitāmas atsauces un līdzības ar Šerloku Holmsu, no Grigorija Hausa mājas adreses līdz abu atkarībām un rakstura īpašībām.

Džeremijs Brets pret Vasiliju Ļivanovu

Divi slavenākie Holmsi televīzijas vēsturē ir aktieru Džeremija Breta un Vasilija Ļivanova tēlotie. Britu aktieris Džeremijs Brets nolēma radīt patiesāko Holmsa tēlu, kāds vien iespējams. Holmsa personība Bretu fascinēja, jo savā ziņā līdzinājās aktiera paša raksturam – arī Breta dzīvē enerģijas izvirdumi mijās ar letarģijas periodiem. No Holmsa tēla viņam kļuva arvien grūtāk atsvabināties, Brets pavadīja visus brīvos mirkļus, studējot scenāriju, nedēļas nogales – lasot Doila stāstus. „Vatsons apraksta viņu kā prātu bez sirds, ko ir grūti nospēlēt. Grūti par viņu kļūt. Tādēļ es izgudroju viņa iekšējo dzīvi.” Aktieris iztēlojās: „....Kāda izskatījās viņa auklīte. Viņa bija viscaur iestīvināta. Nedomāju, ka viņš kaut reizi redzēja savu māti līdz apmēram astoņu gadu vecumam...” Breta maniakālā depresija, kaislīgā smēķēšana un sirdskaite noveda pie aktiera pāragrās nāves 1995. gadā.

Dzelzs priekškara otrā pusē Holmsa lomā iejutās aktieris Vaslijs Ļivanovs, kura slava pēc PSRS sabrukuma sasniedza arī Lielbritāniju, sagādājot aktierim karalienes personisku atzinību un Britu impērijas ordeni. Aktiera karjera bija sākusies 60. gadu sākumā, taču bohēmiskā dzīvesveida dēļ lomu piedāvājumi izsīka. Ļivanovs bija spiests pievērsties animācijas filmu ieskaņošanai – viņš ierunājis krokodilu Genu, Karlsonu un Pitonu no „38 papagaiļiem”. Pie Holmsa lomas aktieris tika, pateicoties līdzībai ar romāna „Etīde purpura toņos” oriģinālajās ilustrācijās redzamo Holmsu. Arī sižetā padomju seriāls cieši sekoja oriģinālajiem stāstiem, gan nepieminot Vatsona dienestu Afganistānā un Holmsa aizraušanos ar kokaīnu, ko nepieļautu cenzūra.

Šerloka jaunās drānas

Holmss ir piedzīvojis visdažādākos veidolus, bet viena no nesenākajām un neierastākajām interpretācijām ir Roberta Daunija jr. atveidotais Holmss – ne vairs garlaikots intelektuālis, bet muskuļots supervaronis. Producents Laionels Vigrams stāsta: „Es sapratu, ka tēls, ko iztēlojos, lasot stāstus, ļoti atšķiras no tā, kas redzēts filmās. Es iztēlojos daudz modernāku, bohēmiskāku varoni, kurš ģērbjas kā mākslinieks vai dzejnieks.”

Britu seriāls „Šerloks” gan patīk pat tradicionāli noskaņotiem faniem. Lai gan darbība tajā pārcelta uz mūsdienām, Benedikts Kamberbačs ir tipisks Holmss – ekscentrisks, arogants, asprātīgs, izcilu prātu, koncentrēts un izklaidīgs vienlaikus. Seriāla veidotāji mūsdienu gadžetus un apstākļus apspēlē īsti holmsiskā garā – piemēram, trīs pīpju problēma smēķēšanas aizliegumu dēļ kļūst pat trīs nikotīna plāksteru problēmu.

Holmsa odiseja turpinās – laikam jau sekojot britu paraugam, par savu mūsdienīgu Holmsa seriāla uzņemšanu nesen paziņojusi arī amerikāņu telekompānija CBS. Seriāla „Elementāri” darbība risināsies Ņujorkā. Holmsu spēlēs Džonijs Lī Millers (Džordans Čeizs seriālā „Deksters”), bet doktori Džoannu Vatsoni – Lūsija Liu. Vai skatītāji spēs pieņemt arī šādu skatījumu uz Holmsu, to noskaidrosim jau rudenī.

Šerloks Holmss gadu gaitā

Daži no aktieriem, kuri iejutušies slavenā detektīva lomā.

1905.g. Moriss Kostello

Pirmā vērā ņemamā Šerloka Holmsa filma ir „Šerloka Holmsa piedzīvojumi jeb Nolaupīts izpirkšanai”. Ar lielā detektīva lomu kino debitēja vodeviļas aktieris Moriss Kostello, kurš vēlāk kļuva par ievērojamu mēmā kino zvaigzni. No filmas saglabājušies vien daži fragmenti, taču kino vēsturnieki izpētījuši, ka Holmss šajā filmā bijis nevis domātājs, kurš noziegumu atrisina, sēžot klubkrēslā, bet aktīvs cīnītājs par taisnību, „... tāds kā kovbojs mednieka cepurē”.

1916.g. Harijs Arturs Seintsberijs

Aktieris Harijs Arturs Seintsberijs palicis atmiņā ne tikai ar lomu filmā „Baiļu ieleja” – pirms tās uzņemšanas viņš Šerloku Holmsu vairāk nekā 1000 reižu nospēlēja uz teātra skatuves. Jaunais Čārlijs Čaplins, kurš tikko bija sācis aktiera gaitas, izrādē spēlēja Holmsa izsūtāmo zēnu un pēc gadiem autobiogrāfijā rakstīja: „Misters H. Seintsberijs bija dzīva „Strand Magazine” ilustrācijas kopija. Viņam bija iegarena, inteliģenta seja un apgarota piere. No visiem, kuri tēloja Holmsu, viņu uzskatīja par labāko.”

1922.g. Džons Berimors

Šerloku Holmsu atveidojis arī leģendārās aktieru dinastijas pārstāvis Džons Berimors, aktrises Drū Berimoras vectēvs. 1922. gada „Šerloks Holmss” bija pirmā lielbudžeta filma par slaveno detektīvu ar sava laika spožākajām kinozvaigznēm. 2009. gadā tās atjaunoto versiju izdeva DVD.

1939. – 1946.g. Bazils Retbons

Slavenākais Holivudas zelta laikmeta Holmss bija aktieris Bazils Retbons, kurš šo lomu septiņu gadu laikā nospēlēja 14 filmās. Viss sākās ar filmu „Bāskervilu suns”, ko joprojām uzskata par labāko romāna ekranizējumu. Seriāla turpinājumā Otrā pasaules kara laikā uzņemtajās filmās Holmsa stāstus modernizē, to darbību pārceļ uz filmu tapšanas laiku, un Holmss tajos cīnās pret nacistiem un tamlīdzīgiem šī laika ļaundariem.

1959.g. Pīters Kašings

Kompānija „Hammer Films”” bēdīgi slavena kļuvusi pārsvarā ar lētām šausmenēm, bet veidojusi arī savu versiju par slaveno „Bāskervilu suni”. Šerloka Holmsa ekranizējumu vēsturē tā ievērojama ar to, ka bija pirmā krāsainā filma par Konana Doila radīto varoni. Holmsu tajā spēlēja Pīters Kašings.

1977.g. Džons Klīzs

Tehniski filmā „Dīvainais gadījums ar mums zināmās civilizācijas galu” komiķis Džons Klīzs spēlēja Šerloka Holmsa mazdēlu, taču būtībā Arturs Šerloks Holmss bija sava ekscentriskā vectēva kopija – Klīza stilā. Mazbudžeta filma bija parodija par detektīvžanru kopumā un īpaši par Šerloka Holmsa filmām.

1979. – 1986.g. Vasilijs Ļivanovs

Mums vistuvākais Holmss, un ne tikai tāpēc, ka viņa Beikerstrītas dzīvoklis atradās tepat Vecrīgā, ir no padomju TV filmu cikla „Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi”. Šīs filmas īpaši cieši sekoja literārajam pirmavotam.

1984. – 1994.g. Džeremijs Brets

Par pašu izcilāko Šerloka Holmsa atveidotāju vēsturē uzskata Džeremiju Bretu, kurš dižo detektīvu atveidoja britu seriālā „Šerloka Holmsa piedzīvojumi”. Interesanti, ka 1980. gada kādā teātra izrādē Brets iejutās Vatsona lomā – viņš ir viens no tikai četriem aktieriem, kurš atveidojis abus tēlus.

2009.g. Roberts Daunijs jr.

Režisors Gajs Ričijs nesen piedāvāja savu versiju par Holmsu kā neganti kaitinošu, bet ģeniālu tipu, kurš lieliski pieprot cīņas mākslu un ir šaujamieroču virtuozs. Aktieris Roberts Daunijs jr. izrādījās vislabāk piemērots šādai Holmsa interpretācijai un lomu atkārtoja arī 2011. gadā turpinājumā „Šerloks Holmss: ēnu spēle”.

2010.g. Benedikts Kamberbačs

Seriālā „Šerloks” titulvaroņa lomā ir Benedikts Kamberbačs, kura mūslaiku Holmss tiek raksturots kā „... ģeniāls, atturīgs jauns cilvēks ar prātu kā sacīkšu auto dzinēju – nenodarbināts tas uzsprāgs”. Piebildīsim, ka Kamberbača interpretācijā Holmss, pašam negribot, ir arī burvīgi šarmants.

Sanita Grīna, žurnāls „Rīgas Viļņi” / Foto: publicitātes

Šerloks Holmss savu slavenāko noziegumu atšķetina Krimuldā un Ķemeros: par to sajūsminājās Mārgarita Tečere un Elizabete II