Speciālistiem jāsteidzas ar bojāgājušo izcelšanu, pirms ar viņiem sāks mieloties haizivis, turklāt ķermeņu atgūšanas operācijai traucēja sarežģītie laikapstākļi. "Thinwana Kandu" alu sistēma ir vietējiem pazīstama kā “haizivju ala”.

Otrdien no aptuveni 60 metru dziļuma izdevās izcelt Somakalas mammas, Dženovas universitātes ekoloģijas pasniedzējas un profesores Monikas Montefalkones, kā arī pētnieka Federiko Gvaltjēri mirstīgās atliekas, kas atradās alas trešajā, vistālākajā un dziļākajā nodalījumā tāpat kā Somakala un Odenino. Niršanas instruktora Džanlukas Benedeti līķi izdevās atrast jau pagājušajā nedēļā netālu no alas ieejas apmēram 50 metru dziļumā.

Taču mediji vēsta par būtisku niansi — izrādās, nirēju grupā bija sestā dalībniece, kāda jauna Dženovas universitātes studente, kuras vārds netiek minēts un kura liktenīgajā dienā jau bija uzvilkusi alvalangu, bet pēdējā brīdī pārdomājusi un palikusi jahtā “Duke of York”. Sīkāk netiek minēts, kādēļ sieviete nolēma nepievienoties pārējiem pieciem, kā izrādījies, šādi izglābjot savu dzīvību. Itālijas izdevums “Libero Quotidiano” vēstīja, ka šī studente ir "galvenā lieciniece pirms negadījuma pēdējo notikumu rekonstrukcijā". Izdevums apgalvoja, ka viņa jau piektdien atgriezās mājās.

Jauns.lv jau vēstīja, ka pieci itāļu nirēji pagājušajā nedēļā gāja bojā, pētot Maldīvijas zemūdens alas. Negadījums notika ceturtdien, kad nirēji pie Vaavu atola devās izpētīt zemūdens alas vairāk nekā 50 metru dziļumā un neatgriezās. Bojāgājušo skaitā ir Dženovas universitātes jūras bioloģijas profesore Monika Montefalkone un viņas 20 gadus vecā meita, kā arī trīs citi pētnieki — jahtas “Duke of York” kapteinis Džanluka Benedeti bija niršanas instruktors, Federiko Gvaltjēri rakstīja disertāciju par Maldīvijas atoliem, bet Muriela Odenino darbojās jūras dabas aizsardzības jomā. Nirēju komanda ar “Duke of York” ceturtdienas rītā bija devusies uz vienu no Maldīvijas vispopulārākajām niršanas vietām. Uz klāja palikusī jahtas komanda sacēla trauksmi, kad pēc ilgāka laika neviens no nirējiem tā arī neuzpeldēja.

Savukārt sestdien dzīvību zaudēja viens no maldīviešu armijas nirējiem. 43 gadus vecais Maldīvijas armijas seržants Mohameds Mahdhī bija nirēju komandā, kas bīstamos apstākļos meklēja bojāgājušo ķermeņus, Viņš kritiskā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā un no gūtajiem ievainojumiem nomira. Maldīvijas valdības pārstāvis Mohameds Huseins Šarīfs norādīja, ka Madhī bija viens no vispieredzējušākajiem vietējiem nirējiem. Varas iestādes uzskata, ka viņš gāja bojā dekompresijas slimības dēļ.

Šarīfs norādīja, ka līķu izcelšanas misijā ikviena ieniršanas reize laika ziņā bija ierobežota līdz apmēram trijām stundām skābekļa un dekompresijas prasību dēļ, taču vides apstākļi zem ūdens bija ļoti sarežģīti — neprognozējamas spēcīgas straumes, šauras ejas starp alas lieliem nodalījumiem un pilnīga tumsa.

Nirēju ceļojumu organizējusī firma “Albatros Top Boat” apgalvoja, ka nebija informēta par klientu nodomu nirt tik dziļi, pretējā gadījumā “nekādi to nebūtu atļāvusi”, jo tam nepieciešama īpaša Maldīvijas varas iestāžu atļauja, paziņoja firmas juriste Orieta Stella. 30 metri ir Maldīvijā maksimālais atļautais niršanas dziļums rekreācijas un komerciālajos nolūkos. Viņa piebilda, ka kaut gan visi bija pieredzējuši nirēju, viņu izmantotais aprīkojums, domājams, bija piemērots standarta rekreācijas niršanai.

Sākta izmeklēšana ne tikai par nirēju nāves apstākļiem, bet arī par to, kādēļ viņi vispār ienira tik dziļi. Maldīvijas Tūrisma ministrija paziņojusi, ka uz izmeklēšanas laiku “Duke of York” darbības licence ir apturēta.

Dženovas universitāte pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Montefalkone un Odenino bija oficiālā zinātniskajā misijā Maldīvijā, lai novērotu jūras vidi un izpētītu klimata pārmaiņu ietekmi uz tropiskās dabas dažādību, taču traģiskā niršana nebija plānoto pētījumu daļa un “tika veikta privāti”. Montefalkones meita, biomedicīniskās inženierijas studente Somakala un nesen universitāti absolvējušais jūras biologs Gvaltjēri nebija zinātniskās misijas komandā.

Profesores vīrs un studentes tēvs Karlo Somakals paudis pārliecību, ka dzelmē noteikti kaut kas ir noticis, jo viņas abas bija pieredzējušas nirējas. Intervijā Itālijas televīzijai viņš apgalvoja, ka Montefalkone bija ļoti uzmanīga un disciplinēta nirēja, kas nekad neriskētu ar meitas vai citu cilvēku dzīvībām, vēsta AP.

Eksperti norādījuši, ka traģēdijas iespējamie faktori varētu būt skābekļa toksiskums un panika. Veronas Universitātes slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Klaudio Mičeleto ceturtdien izteicās Itālijas izdevumam “Adnkronos”, ka “iespējams, ka kaut slikts notika ar baloniem”, tā kā gājuši bojā visi ekspedīcijas locekļi. “Nāve no skābekļa toksiskuma jeb hiperoksijas ir viens no dramatiskākajiem nāves gadījumiem, kas var notikt niršanas laikā – tās ir briesmīgas beigas,” viņa teikto citēja “The New York Post”.

Nirēji parasti elpo balonos saspiestu gaisu, kas sastāv no 21% skābekļa un 79% slāpekļa, bet dažkārt var izmantot arī nitroksu, kuram ir augstāks skābekļa saturs. Tas palīdz pagarināt zem ūdens pavadīto laiku, taču gāzes ar augstāku skābekļa koncentrāciju ieelpošana var kļūt nāvējoša. “Kad ieelpo pārāk augstu skābekļa koncentrāciju, gāze kļūst ķermenim toksiska,” uzsvēra Mičeleto. “Niršanas laikā rodas reibonis, sāpes, apziņas izmaiņas un dezorientācija, padarot neiespējamu izpeldēšanu virspusē.”

Savukārt Itālijas Zemūdens un hiperbāriskās medicīnas biedrības prezidents Alfonso Bolognini norādīja, nirēju nāvi varēja veicināt arī panika. “50 metru dziļā alā dziļumā pietiek ar nirēja kādu problēmu vai panikas lēkmi,” viņš sacīja. “Satrauktu kustību rezultātā ūdens kļūst duļķains un var pasliktināt redzamību,” tādējādi izraisot “nāvējošas kļūdas.”

Taču vēlāk viņš izvirzīja jaunu versiju, proti, nirējus ierāva alā spēcīgā straume, kas izveidojās alas šaurās ieejas dēļ. Šāda ieeja radīja tā dēvēto "Venturi efektu", skaidroja eksperts, pie šāda secinājuma nonākot pēc tam, kad "Divers Alert Network Europe" eksperti ar dronu veica izpēti traģēdijas zonā. Viņš pieļāva, ka vai nu visus alā ierāva uzreiz vai arī vispirms tika ierauts viens, un pārējie viņu mēģināja glābt. Visticamāk, šādā situācijā pilnīgā tumsā notika dezorientācija, un nirējiem beidzās gaiss, panikā mēģinot atrast izeju, vēsta "Mirror".

Maldīvijas varas iestādes notikušo nodēvējušas par briesmīgāko niršanas negadījumu valsts vēsturē. Kaut gan nāves gadījumi niršanas un snorkelēšanas laikā Maldīvijā nav bieži, pēdējā laikā bijuši vairāki letāli gadījumi. 2024. gada 27. decembrī snorkelēšanas laikā dzīvību zaudēja Japānas parlamenta deputāts Tošijuki Adači, bet 2025. gada 19. decembrī noslīka pieredzējusi britu nirēja, kuras vīrs, arī profesionāls nirējs, no bēdām pārdozēja alkoholu un piedzīvoja sirdslēkmi Maldīvijas galvaspilsētas Males lidostā, nomirstot piecas dienas pēc sievas nāves.

No paštaisīta alus šķūnītī izaug līdz mākslas šedevram