Tas ir viens no soļiem, ko Berlīne spērusi, lai stiprinātu nacionālās aizsardzības spējas, saskaroties ar Krievijas pieaugošajiem draudiem Eiropai pēc tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Vācija atteicās no obligātās karaklausības 2011. gadā, un tas bija viens no toreizējās kancleres Angelas Merkeles pretrunīgi vērtētajiem lēmumiem, kas līdztekus lēmumam atteikties no kodolenerģijas un atvērt robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, tiek pakļauts arvien atklātākai kritikai gan pašā Vācijā, gan citās rietumvalstīs.

Vēstures pārvarēšana

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir krasi mainījis domāšanu vācu politiķu aprindās un daļā sabiedrības. Ņemot vērā Vācijas vēsturi, desmitgadēm ilgi vācieši tika audzināti antimilitārisma garā. "Mēs sākām divus pasaules karus. Lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām pagājuši 80 gadi, doma, ka Vācijai jāpaliek ārpus konflikta, joprojām lielā mērā ir iekodēta daudzu ļaužu DNS," atzīst Berlīnes Lietišķo zinātņu mediju universitātes (HMKW) žurnālistikas profesors un Māršala fonda pētnieks Markuss Cīners.

Pat tagad daudzi ar piesardzību izturas pret jebko, kas var tikt saistīts ar militārismu, un Bundesvērs gadiem cietis no līdzekļu trūkuma. Izskan šaubas, vai "mēs patiesi esam uz pareizā ceļa, vai mūsu draudu uztvere ir pareiza", norāda Cīners. Turklāt attiecībā uz Krieviju Vācijā ilgi valdījusi īpaša attieksme.

Kamēr, piemēram, Polija un Baltijas valstis sen brīdinājušas par briesmām, ko rada tuvu attiecību uzturēšana ar Maskavu, un centušās palielināt savus aizsardzības izdevumus, Vācija Merkeles vadībā bija pārliecināta, ka ar krieviem iespējams uzturēt ciešas biznesa attiecības. Berlīne ticēja Krievijas demokratizācijai ar apskāvienu palīdzību. Taču iespējas pelnīt uz Rietumu rēķina krieviem netraucēja 2014. gadā iebrukt Ukrainā.

Tomēr tikai atkārtotais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā lika toreizējam kancleram Olafam Šolcam, kas pārstāvēja savulaik Maskavai visai labvēlīgos sociāldemokrātus (SPD), ar zināmu pārsteigumu atzīt, ka notikusi "laikmetu maiņa" (Zeitenwende). Savā runā trīs dienas pēc iebrukuma sākuma Šolcs pauda apņēmību valsts aizsardzībā ieguldīt 100 miljardus eiro, lai varētu atturēt tādus kara kurinātājus kā Krievijas diktators Putins.

Jaunu impulsu valsts aizsardzības stiprināšanai Vācija saņēma pēc februārī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās uzvarēja Frīdriha Merca vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsas partija (CSU), kas līdztekus krasai armijas pārapbruņošanas finansējuma palielināšanai pauda arvien aktīvāku atbalstu karaklausības atjaunošanai.

Par noskaņojuma maiņu politiķu aprindās liecina arī lēmums oficiāli atzīmēt Veterānu dienu, ko valdība beidzot pieņēma pēc gadiem ilgiem Vācijas kara veterānu savienības (Deutscher Kriegerbund) aicinājumiem, un šogad 15. jūnijā pirmo reizi parkā pie Reihstāga aptuveni 1000 cilvēku pulcējās uz pikniku, lai godinātu savus karavīrus.

Merca prioritātes

Tagadējais kanclers Mercs, kādreizējais Merkeles oponents un pēctecis CDU līdera krēslā, ņemot vērā Krievijas draudus, Bundesvēra stiprināšanu pasludinājis par vienu no savām prioritātēm un paziņojis, ka Vācija "atkal ir ceļā uz armiju, kas balstīta karaklausībā". Savu nostāju viņš iepriekš izteicis šādi: "Mēs vēlamies būt spējīgi sevi aizstāvēt, lai mums nevajadzētu sevi aizstāvēt."

Ņemot vērā neskaidrību, ko līdzšinējās transatlantiskajās attiecībās ienesis pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps, Berlīne sākusi arī apzināties, ka tai jābūt gatavai pašai uzņemties atbildību gan par pašas Vācijas, gan par visas Eiropas aizsardzību. Mercs izvirzījis valdībai uzdevumu padarīt Bundesvēru par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā.

Intervijā Francijas privātajam televīzijas kanālam TF1 Mercs atzinis, ka atteikšanās no obligātās karaklausības, "raugoties no šodienas skatu punkta, bijusi kļūda", taču piebildis, ka tās atjaunošana ir sarežģīta.

Vēl pirms Merca valdība, ko veido CDU/CSU un SPD, maijā nāca pie varas, topošā koalīcija panāca līdzšinējo stingro parāda ierobežojumu mīkstināšanu, lai varētu krasi palielināt aizsardzības izdevumus, apņemoties nākamo četru gadu laikā tiešajiem militārajiem tēriņiem atvēlēt 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, kas pārstāv SPD, vēlas līdz nākamās desmitgades sākumam palielināt aktīvajā dienestā esošo karavīru skaitu no 182 000 līdz 260 000, bet rezervistu skaitu - līdz 200 000. Valdība cer, ka ar dažādu stimulu palīdzību Bundesvēram līdz 2029. gadam ik gadu izdosies piesaistīt 30 000 jauniesaucamo.

Tomēr SPD, piekrītot, ka nepieciešams palielināt karavīru skaitu, joprojām vēlas to panākt uz brīvprātības pamatiem, taču šī pieeja sastopas ar pieaugošu kritiku no CDU/CSU puses. Konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcijas līgums paredz "radīt jaunu, pievilcīgu karadienestu, kas sākotnēji tiks balstīts brīvprātīgā dalībā".

"Brīvprātība" sociāldemokrātiem ir ārkārtīgi svarīga. Viņi noraida obligāto karaklausību, jo tā, viņuprāt, būtu "pārmērīga" iejaukšanās jauniešu dzīvē. Taču daudzi CDU/CSU rindās norāda, ka šī brīža saspringtajā drošības situācijā nedrīkst paļauties vienīgi uz brīvprātīgo piesaistīšanu. Galu galā likumprojektā iekļauta pārejas formula, kas paredz, ka gadījumā, ja brīvprātīgo skaits nebūs pietiekams, ar Bundestāga atbalstu iespējama pāreja uz obligāto karadienestu. Konservatīvie gan pārmet, ka likumprojekts nesatur nedz konkrētus sasniedzamā kritērijus, nedz konkrētus termiņus to izpildei.

Likumprojekts vēl jāapstiprina Bundestāgā, kur par to sagaidāms asas debates, un paredzams, ka tas vēl tiks ievērojami grozīts.

Brīvprātīgā karaklausība

Pagaidām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu turpmāk katrs 18 gadu vecumu sasniegušais vācietis, gan vīrietis, gan sieviete, saņems vēstuli, kurā iekļautais kvadrātkods saturēs saiti uz tiešsaistes anketu, kurā būs jāatbild uz jautājumu, vai adresāts vēlas pieteikties brīvprātīgajam dienestam Bundesvērā, kā arī jāsniedz dati par savu fiziskās veselības stāvokli. Vīriešiem šīs anketas aizpildīšana būs obligāta, bet sievietes to varēs darīt brīvprātīgi.

No 2027. gada paredzēts ieviest obligātu iespējamo jauniesaucamo medicīnisko pārbaudi neatkarīgi no to paustās gatavības pieteikties dienestam. Lai dienestu padarītu pievilcīgāku jauniesauktajiem maksās algu, kas pārsniegs 2000 eiro mēnesī.

Valdības izplatītajā paziņojumā teikts, ka karaklausība saglabāsies brīvprātīga, cik ilgi vien būs iespējams. Taču, ja drošības situācija pasliktināsies vai brīvprātīgo skaits nebūs pietiekams, valdība var lemt par obligātās karaklausības atjaunošanu. Pistoriuss sarunā ar sabiedrisko radio "Deutschlandfunk" gan paudis pārliecību, ka to nenākšoties darīt. "Ar pievilcīgu atalgojumu un pievilcīgu karadienestu esmu ļoti pārliecināts, ka mums izdosies piesaistīt jauniešus un jaunietes Bundesvēram," izteicies ministrs.

Pēdējo gadu laikā Aizsardzības ministrija ir pastiprinājusi reklāmas kampaņas un aktīvāk organizējusi profesionālās orientācijas pasākumu, lai piesaistītu lielāku skaitu rekrūšu. Bundesvērs ziņo, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn jauno rekrūšu skaits pieaudzis par 28%.

Tikmēr daļa SPD biedru daudz aktīvāk kritizē ieceres par obligātās karaklausības atjaunošanu, apgalvojot, ka Bundesvērs jāpadara par pievilcīgāku darba devēju, nevis jārunā par atgriešanos pie obligātā iesaukuma.

Tajā pašā laikā Merca pārstāvētie konservatīvie daudz atklātāk pauž viedokli, ka ar brīvprātīgo karaklausību, domājams, nebūs gana, lai novērstu karavīru skaita iztrūkumu, un ka atgriešanās pie obligātās karaklausības būs neizbēgama. Viņi arī brīdina, ka galīgā lēmuma nodošana Bundestāgam ir bīstama laika novilcināšana.

Tikmēr Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Breiers norāda, ka viņam vienalga, kādā veidā tiks panākts karavīru skaita pieaugums, un lai par to lemj politiķi. Viņš kā militārpersona var vienīgi teikt, ka, ieskaitot rezervistus, nepieciešami 460 000 karavīru.

Jaunieši jau gatavi "dezertēt"

Komentējot valdības apstiprināto likumprojektu, Federālās skolēnu konferences (BSK) ģenerālsekretārs Kventins Gertners, kas pats šobrīd ir 18 gadus vecs, izteicies, ka viņa paaudze esot gatava dot savu ieguldījumu Vācijas demokrātijas aizstāvēšanā, taču paudis viedokli, ka šajā jautājumā jāuzklausa paši jaunieši.

"Mēs varam dot savu ieguldījumu un uzņemties atbildību par savu sabiedrību, ja tiekam iekļauti ikvienā lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar mūsu paaudzi," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC norādījis Gertners, žēlojoties, ka Aizsardzības ministrija nesot ar skolēniem konsultējusies. Skolēnu pārstāvis arī izteicies, ka Pistoriuss varot viņam jebkurā laikā piezvanīt.

Lai gan nesenajā "labās gribas koalīcijas" sanāksmē Vācija pagaidām atteikusies uzņemties saistības nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu iespējamās miera vienošanās garantēšanai, daudzi vācu jaunieši jau sākuši meklēt izvairīšanās iespējas no varbūtējās obligātās karaklausības. Pēdējo mēnešu laikā padomdevēju centri personām, kas nevēlas dienēt armijā, pieredz strauju apmeklētāju skaita pieaugumu.

Vācijas Miera biedrība-Apvienotie karadienesta pretinieki (DFG-VK), kas piedāvā padomus tiem, kuri nevēlas ņemt rokās ieročus, mediju grupas "Madsack" kopredakcijai RND apgalvojusi, ka augustā par tās ieteikumiem tīmeklī interesi izrādījuši gandrīz 55 000 apmeklētāju, kas ir vairāk nekā divtik salīdzinājumā ar maiju. Arī kristiešu miera organizācija EAK vēsta, ka lūgumu skaits pēc padoma kopš pagājušā gada pieaudzis par 30%.

Tomēr iespējams, ka vērojama arī pretēja tendence, par ko liecina jau pieminētais brīvprātīgo skaita pieaugums pēdējā gada laikā, lai gan likums par brīvprātīgo karaklausību vēl nav pieņemts. Saskaņā ar Bundesvēra datiem jūlijā brīvprātīgo skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju bija pieaudzis par 15%.

Saskaņā ar aptauju, ko jūnijā veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", 54% vāciešu atbalsta karaklausības atjaunošanu, taču pastāv lielas atšķirības starp paaudzēm. Kamēr vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem to atbalsta tikai 35% aptaujāto, starp respondentiem, kas pārsnieguši 70 gadu vecumu, atgriešanos pie karadienesta atbalsta 66%.

Savukārt saskaņā ar aptauju, ko veicis Lizas Monas fonds un kuras rezultāti tika publicēti septembra sākumā, 53% vāciešu vecumā no 12 līdz 18 gadiem dotu priekšroku dienestam, kurā būtu iespēja izvēlēties starp armiju un civilo dienestu.

Tajā pašā laikā saskaņā ar aptauju, ko augusta sākumā veica sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūts "Forsa", tikai 16% vāciešu pauduši stingru apņēmību nepieciešamības gadījumā ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti, kamēr 59% to noteikti vai drīzāk nedarītu. Salīdzinājumam, saskaņā ar Francijas Aizsardzības ministrijas pētījumu 51% francūžu vecumā no 18 līdz 25 gadiem būtu gatavi doties karot uz Ukrainu, ja tas būtu nepieciešams pašas Francijas aizsardzībai. Turklāt 62% francūžu atbalsta 1997. gadā atceltās obligātās karaklausības atjaunošanu.

"Tas nav pārsteigums. Ir skaidrs, ka ļaudis mostas," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW), komentējot vācu jauniešu rezervēto attieksmi pret armiju, izsakās DFG-VK pārstāve Kornēlija Manevica. "Pakāpeniski tiek ieviests jauns karadienests, un kopš tā mēs redzam lielāku interesi par mūsu organizāciju. Ļaudis saprot, ka iespējams karš un ka tiem var nākties tajā piedalīties."

Alternatīvai dienests

Vācijas pilsoņiem ir konstitucionālas tiesības atteikties no dienesta bruņotajos spēkos. Pat aktīvā dienestā esošie karavīri un rezervisti var atteikties piedalīties karadarbībā, netiekot atvaļināti no dienesta, lai gan tas var radīt juridiskas problēmas.

Līdz 2011. gadam, kamēr Vācijā pastāvēja obligātais nacionālais dienests, kam bija pakļauts katrs vīrietis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, jauniesaucamais Bundesvēra vietā varēja izvēlēties civilo dienestu (Zivildienst), kas parasti bija līdz 20 mēnešiem ilgs darbs slimnīcā vai sociālās aprūpes namā.

Karaklausība pēc Otrā pasaules kara toreizējā Rietumvācijā tika ieviesta 1956. gadā. Sākotnēji obligātais dienests Bundesvērā ilga 18 mēnešus, taču vēlāk tas pakāpeniski tika saīsināts.

Pēc Aukstā kara beigām Vācija sāka krasi samazināt savus aizsardzības izdevumus, un no to augstākā punkta 1963. gadā, kad tie sasniedza 4,9% no IKP, tēriņi armijai saruka līdz 1,1% no IKP 2005. gadā. Attiecīgi saruka arī aktīvā dienestā esošo karavīru skaits, kas pēc Vācijas atkalapvienošanās vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā sasniedza pusmiljonu.

2010. gadā, pastāvot pārliecībai, ka draudu situācija it kā esot mainījusies un ka pietikšot ar mazāku profesionālu armiju, kā arī vēloties veikt tā dēvēto budžeta konsolidāciju, Merkeles valdība lēma likvidēt obligāto karaklausību, samazinot karavīru skaitu no 255 000 līdz 185 000. Šis lēmums stājās spēkā 2011. gada jūlijā.

Saskaņā ar datiem 2024. gada maijā Bundesvēra sastāvā šobrīd ir 180 215 militārpersonu un 80 760 civilo līgumdarbinieku.

Lai gan Vācija 2011.gadā atteicās no obligātās karaklausības, tā joprojām ir paredzēta valsts Pamatlikuma 12.pantā, un tās atjaunošanai pietiek ar vienkāršu vairākumu Bundestāgā.

Likums paredz, ka tiem, kas nevēlas dienēt armijā, tas oficiāli jāapliecina, piesaucot savas konstitucionālās tiesības. Praksē tas nozīmē, ka jāiesniedz vēstule Bundesvēram, kas satur konkrētu formulējumu: "Tādējādi es saskaņā ar sirdsapziņu atsakos pildīt karadienestu, pamatojoties uz Pamatlikuma 4. panta 3. punktu." Turklāt jāpaskaidro šāda lēmuma iemesli - politiska, reliģiska vai ētiska rakstura apsvērumi, kas iesniedzējam liedz ņemt rokā ieroci.

DFG-VK iesaka sniegt personiski izsvērtu pamatojumu, jo Bundesvērs var noraidīt pieprasījumus, kas satur tikai no tīmeklī atrodamajiem materiāliem pārkopētu vai mākslīgā intelekta ģenerētu formālu deklarāciju. Īpaši grūti pamatot savu rīcību ir rezervistiem, kas iepriekš jau dienējuši armijā.

"Nabaga jauniešiem" steidz palīdzēt "noderīgie idioti"

Johanness Angermans, kāds mazpazīstams reģionālās sabiedriskās raidorganizācijas MDR ārštata žurnālists, apgalvo, ka karadienests laupīšot jauniešiem "laiku un naudu". Tā vietā viņš piedāvā uzlabot profesionālo armiju.

Savukārt organizācija "Rheinmetal Entwaffnen" (Atbruņot "Rheinmetal"), kurā apvienojušies "miera cīnītāji" no Ķelnes, kas cita starpā iebilst arī pret jebkādām ieroču piegādēm Ukrainai, paziņojuši, ka "nevēlas nekā kopīga ar valdošo šķiru kariem un nav gatavi mirt par valsti, kas arvien vairāk apcērp sociālo infrastruktūru. Mēs necīnīsimies jūsu karos", deklarē mūsdienu "noderīgie idioti" no kreiso aprindām.

Avoti: BBC, DW, DPA, "Politico", "Militär Aktuell", "Euronews".

Latvijas noslēpumi: kāda skolotāja stāsts - Žanis Ābelīte