Smiekli nav tikai patīkams brīdis – tie ir dziedinošs instruments. Dakteris Klauns strādā, lai šo spēku izmantotu brīžos, kad bērniem visvairāk to vajag. Viņa misija ir savienot rotaļīgu komēdiju ar medicīnas vidi, palīdzot mazināt trauksmi, stiprināt motivāciju un veicināt bērnu un ģimeņu sadarbību ārstēšanās procesā.

Klaunu terapija

Mēs visi zinām, ka smiekli nāk par labu cilvēkam. Jautājums ir – kā, kāpēc, kad, kur, kādā veidā un kādi smiekli. Dakteris Klauns ir lielisks veids, kā ar humoru un vienlaikus ļoti jūtīgi sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem emocionāls atbalsts ir īpaši nepieciešams.

"Pirms 20 gadiem slimnīcās bija ļoti maz klaunu, bet šodien to ir ļoti daudz – ir neskaitāmi projekti, un šeit, Latvijā, “Dr. Klauns” ir viens no iespaidīgākajiem piemēriem tam, kā šo darbu uztver nopietni, ar prieku un patiesu vēlmi attīstīt klaunu terapiju cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga. Pētījumi un pierādījumos balstītā prakse, ko īstenojam daudzviet pasaulē, rāda, ka trauksmes mazināšana, motivācijas stiprināšana un bērnu un viņu ģimeņu iesaistes veicināšana ārstēšanās procesā palīdz izveseļoties ātrāk un efektīvāk. Tāpēc mēs patiesi ticam, ka šo darbu iespējams darīt pareizi un jēgpilni," stāsta Nimrods.

No ielu teātra līdz slimnīcas nodaļai

Nimrods Eisenbergs piedzima Jeruzalemē un uzaugu Izraēlā. Viņš kļuva par mākslinieku – veidoja izrādes bērniem, spēlēja teātrī un cirka izrādēs Izraēlā un vēlāk visā pasaulē. Studijas Francijā pie izciliem klaunu skolotājiem un Itālijā lieliskās klaunu skolās ļāva viņam patiesi atrast savu ceļu: klauns – brīnišķīgs un dīvains tēls – ir viņa veids, kā komunicēt ar cilvēkiem.

Sākotnēji to viņš atklāja ielu teātrī un cirka izrādēs, bet kādā brīdī dzīve aizveda viņu uz slimnīcu. Viņa pirmā diena bija pārvērtību brīdis – improvizējot, viens skumjš bērns pēkšņi izmainīja sejas izteiksmi un sāka smieties. Tajā brīdī Eisenbergs sev pateica: “Lūk, ko es vēlos darīt no visas sirds. Es gribu izmantot šo brīnišķīgo mākslas veidu cilvēku labā – lai palīdzētu viņiem tajā brīdī justies labāk.”

Klaunu terapija Izraēlā

Nimrods stāsta, ka cilvēki Izraēlā dzīvo pastāvīgas trauksmes apstākļos, taču vienlaikus ļoti daudz strādā ar dziedināšanu un veidiem, kā pārvarēt traumatiskus notikumus. Izraēlas kultūra ir ļoti atvērta – cilvēki runā skaļi, daudz kustas, smejas, dzīvo un komunicē visu dienu. Klauniem tā ir ideāla vide.

Eisenbergs uzsver: “Es jūtu, ka būt par klaunu Izraēlā ir sava veida misija – izmantot mākslu, lai reāli ietekmētu cilvēku dzīves un palīdzētu viņiem justies labāk grūtos brīžos. Tas ir gan grūts, gan viegls darbs. Grūts, jo arī es esmu cilvēks – es mostos no rīta skumjš, traumēts, satraukts par pasaulē notiekošo. Taču tas ir viegli, jo cilvēki, kad viņi patiešām cieš, novērtē katru mazo atelpas un prieka mirkli.”

Piemēram, onkoloģijas nodaļā bērni novērtē katru joku, katru kustību un katru mazo mirkli daudz vairāk nekā bērni skolā. Viņiem tas ir vajadzīgāk un viņi to izjūt dziļāk.

Kas motivē būt Dakterim Klaunam?

"Ir divas lietas. Pirmā – mana iekšējā pasaule. Mani interesē cilvēki, viņu emocionālie procesi, tas, kā viņi reaģē grūtību un izaicinājumu laikā. Mūsdienu pasaule ir pilna problēmu, un mums visiem ir daudz izaicinājumu. Tāpēc manī pašā ir daudz, ko pētīt, ar ko strādāt un ko izprast," atklāj Nimrods.

"Otrā lieta, kas mani iedvesmo, ir tas, cik dažādi, bagāti un interesanti ir cilvēki un viņu komunikācijas veidi. Katru dienu slimnīcā mēs sastopam ļoti daudz cilvēku. Vienkārši redzēt viņu sejas un piedzīvot viņu reakcijas – tas mani motivē atgriezties atkal un atkal," viņš piebilst.

Stāsti, kas paliek sirdī

Tādu stāstu ir ļoti daudz. Dakteris Klauns no Izraēlas atklāj vienu, kas īpaši palicis atmiņā. "Katru dienu slimnīcā Dakteri Klauni sastop 20–50 cilvēkus, un katrs no viņiem ir stāsts par to, kā rotaļa, improvizācija un radošums palīdz justies labāk. Atceros zēnu ar hronisku ģenētisku saslimšanu, kurš visu dzīvi bija pavadījis slimnīcās un piedzīvoja ļoti sāpīgas ārstēšanas procedūras. Kad pirmo reizi viņu satiku, viņam bija apmēram septiņi gadi, un viņš neizrādīja nekādu interesi par klaunu, bija ļoti nomākts. Es neuzmācos viņam, ļāvu vērot mani no attāluma un turpināju improvizēt. Otrajā, trešajā un ceturtajā reizē es mēģināju atrast kaut ko, kas viņu ieinteresētu, un sapratu, ka viņam patīk maģijas un žonglēšanas triki."

"Es sāku darīt tieši to, kas viņam šķita interesants, bet vienlaikus ar lielu emocionālu iesaisti – ne tikai izpildīt trikus, bet parādīt sajūsmu, izbrīnu un emocijas. Kādu dienu es ienācu un teicu: “Šodien Ittai rādīs priekšnesumu visiem!” Viņš stāvēja tur un rādīja trikus visiem apkārtējiem, un visa klīnika smējās un uzmundrināja viņu. Viņš bija tik laimīgs un lepns. Pēc trim gadiem, kopš viņu pazinu, triki vairs nebija svarīgi – galvenais bija prieks redzēt viņa attīstību un dzīvesprieku."

Dakteris Klauns Latvijā

Eisenbergs sadarbojas ar “Dr. Klauns Latvija” kopš 2013. gada. "Tā kā Izraēlā mēs šo darbu darām jau kopš 2003. gada, mums bija liela pieredze, ar ko dalīties. Izraēla ir maza valsts, tāpēc mums patīk doties ārpus tās un sadarboties ar citiem. Un man šķiet, ka Latvijai un Izraēlai ir kaut kas kopīgs – maza valsts, spēcīgi cilvēki, unikāla valoda, kurā runā tikai savējie. Mēs saprotam viens otru," viņš stāsta.

"Es šeit esmu ne tikai klauns, bet arī pasniedzējs – vadu meistarklases, mentorēju klaunus slimnīcā, dodos kopā ar viņiem pie pacientiem un palīdzu atrast jaunus veidus, kā kļūt elastīgākiem, ziņkārīgākiem un priecīgākiem savā darbā."

"Runājot par veselības aprūpi Latvijā – šī ir viena no skaistākajām un draudzīgākajām bērnu slimnīcām, kādu jebkad esmu redzējis. Esmu strādājis kā klauns visā pasaulē – Taivānā, Vjetnamā, Ķīnā, Amerikā, Vācijā, Izraēlā un tagad Latvijā. Ceļošana ir mans darbs, un man ļoti paveicies," atklāj Nimrods.

"Latvijas klauni viņam šķiet radoši, ziņkārīgi, pozitīvi, smieklīgi, jūtīgi un spējīgi harmoniski iekļauties slimnīcas dzīvē."

Kas Dakteri Klaunu padara labu?

Nimrods atklāj, ka, pirmkārt – jūtīgums, spēja klausīties, empātija un emocionāla saikne ar cilvēkiem. Ziņkārība un mīlestība pret cilvēkiem un viņu stāstiem. Otrkārt – humora izjūta, enerģija, radošums un neliela klauniska daba – vēlme ietekmēt, iepriecināt, pārsteigt un būt spilgtam visos aspektos.

Labs Dakteris Klauns nav viesis no malas – viņš kļūst par daļu no slimnīcas dzīves, mācās un adaptējas slimnīcas ritmā.

Grūtākās situācijas darbā

"Visgrūtākais ir redzēt bērnu ciešanas un sāpes. Ir stāsti ar ļoti skumjām beigām. Man ir bijuši bērni, ar kuriem esmu kopā pavadījis ilgu laiku, bet kuru dzīves galu galā beidzas," neslēpj Dakteris Klauns.

Nimdrods atceras vienu mazu meiteni no onkoloģijas nodaļas Telavivā. Viņai bija tikai trīs gadi, kad kādu dienu viņa pēkšņi zaudēja samaņu. Slimnīcā atklāja smadzeņu vēzi.

"Ārstēšanās laikā mēs kopā radījām veselu fantāzijas pasauli – viņa bija princese, kas cīnās ar monstriem un pūķiem mežā. Es nesu lakatus un dažādus priekšmetus, lai palīdzētu viņai iejusties princeses-karotājas lomā, kas cīnās ar slimību," viņš stāsta.

"Kādu dienu mēs pat sarīkojām vienradžu ballīti – viss bija vienradžu tematikā, un viņa bija galvenais vienradzis. Tā izrādījās pēdējā ballīte. Dažas dienas vēlāk viņa nomira. Mēs centāmies viņas īsajā dzīvē ienest kaut nedaudz gaismas un prieka. Dzīve dažkārt ir ļoti netaisnīga, bet mēs vismaz varam mēģināt atrast tajā kaut ko pozitīvu."

Daktera Klauna darbs – māksla, emocijas un dziedinošs spēks vienlaikus – rāda, ka pat grūtākajos dzīves brīžos smiekli un radošums var nest cerību un mierinājumu. Draudzība un sadarbība starp Izraēlu un Latviju šajā jomā ir simbols tam, kā māksla spēj mainīt dzīves.

"Pasaule šobrīd ir pilna izaicinājumu un briesmu, taču Dakteri Klauni mums māca, ka grūtības palīdz augt, ka spēku var atrast kopienā un problēmas iespējams pārvarēt kopā."

Vislielākā ieroču kolekcija Latvijā

Komentāri (1)