Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā – 15,7 %. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9 % iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

“No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu “dzīvības pazīmēm”. Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Metodes pamatā ir darbs ar iedzīvotāju reģistra datiem, kas ir nemainīgi pieejami un tiek regulāri atjaunoti, kombinējot tos ar datiem par personas aktivitātēm dažādos reģistros, piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un citu administratīvo sistēmu informāciju. Šāda pieeja ļauj nepārtraukti novērtēt iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu, nodrošinot daudz precīzākus un aktuālākus datus par iedzīvotājiem nekā iepriekšējās pieejas, kas balstījās uz datu prognozēm vai tautas skaitīšanu iedzīvotāju dzīvesvietās”, norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.

2024. gadā 63,0 % Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā (15 līdz 64 gadi). Salīdzinot ar 2023. gadu, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 0,1 %. Seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 21,9 % no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 %. Savukārt 15,1 % iedzīvotāju bija bērni vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 %.

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,5 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,7 gadiem Rīgas reģionā līdz 45,9 gadiem Latgalē.

Salīdzinot ar 2024. gadu, iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,0 % jeb 18,4 tūkstošiem. Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7 % jeb 13,8 tūkstošiem. Izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ – samazinājums par 0,3 % jeb 4,6 tūkstošiem.

Pērn Latvijā iebrauca 13,7 tūkstoši, izbrauca 18,3 tūkstoši cilvēku

2024. gadā Latvijā iebrauca 13,7 tūkstoši cilvēku – par 694 jeb 4,8 % mazāk nekā 2023. gadā. No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3,9 tūkstoši jeb 28,3 % iebraucēju. No ES kandidātvalstīm – 2,9 tūkstoši jeb 20,9 % iebraucēju, no tiem 2,7 tūkst. no Ukrainas. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,8 tūkst. jeb 20,7 %. No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības1 (NVS) valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3 tūkstoši jeb 21,6 % iebraucēju (par 17,5 % mazāk nekā 2023. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 2,1 tūkst. jeb 15,5 % no kopējā imigrantu skaita.

Pērn no Latvijas izbrauca 18,3 tūkstoši – par 670 cilvēkiem jeb 3,8 % vairāk nekā 2023. gadā. No tiem 5 056 jeb 27,6 % bija Ukrainas kara bēgļi2. Uz ES valstīm 2024. gadā devās 8,6 tūkst. jeb 47,1 % no visiem aizbraucējiem (par 16,3 % vairāk nekā gadu iepriekš). Uz ES kandidātvalstīm – 5,2 tūkst. jeb 28,2 % no kopēja emigrantu skaita (par 11,7 % mazāk nekā gadu iepriekš). Savukārt palielinājusies emigrācija uz NVS valstīm – 2024. gadā emigrēja 498 cilvēki – par 126 jeb 33,9 % vairāk. No atsevišķām valstīm vairāk emigrēja uz Vāciju – 2,2 tūkst. (2023. gadā – 1,6 tūkst.).

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (2024. gada sākumā – 25,7 tūkst.).

2024. gadā gandrīz 10 tūkstoši jeb 72,9 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2023. gadu remigrantu skaits ir samazinājies par nepilnu tūkstoti, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 3,3 procentpunktiem.

Lielākais bērnu īpatsvars Rīgas reģionā

2024. gadā Latvijā piedzima 12 887 bērni – par 1 603 bērniem jeb 11,1 % mazāk nekā 2023. gadā.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore norāda: “Šobrīd dzīvojam laikā, kad mainās cilvēku vērtību sistēma un prioritātes, kur ģimenes veidošana bieži vien nav pirmajā pozīcijā. Vienlaikus ir saprotami, ka topošie vecāki vispirms izvēlas iegūt labu izglītību, nostiprināt savu karjeru un rūpēties par ienākumiem, atrast stabilu mājokli un tikai tad lemt par pēcnācējiem. Un šāda tendence nav tikai Latvijā. Mūsu dati rāda, ka mammas vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam 2024. gadā bija 28,1 gads, savukārt jaundzimušā mātes vidējais vecums – 30,4 gadi. Tieši tādas tendences ir arī Eiropas Savienības vidējos rādītājos.”

Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā – 15,7 %. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15,4 % Zemgalē līdz 12,7 % Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,1 % Jelgavā līdz 13,6 % Daugavpilī. Gados visjaunākais bija Mārupes novads, kurā katrs ceturtais (25,2 %) bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 9,8 % un 10,9 % iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju īpatsvars 15–64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstās no 63,3 % Rīgas līdz 62,4 % Kurzemes reģionā. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,2 % Rīgā līdz 61,1 % Ogrē un Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars ir Valkas novadā (58,7 %), bet lielākais Rēzeknes novadā (65,7 %).

Starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru (vecumā 65 gadi un vairāk) ir Latgales reģionā – katrs ceturtais jeb 24,4 %, vismazāk Rīgas reģionā – katrs piektais jeb 20,9 %. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī (24,9 %) un Daugavpilī (24,8 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,4 %. Lielākais senioru īpatsvars ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 27,3 % un 26,8 % iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, vismazākais ir Mārupes novadā – 10,8 %.

Samazinājusies mirstība – 2024. gadā aizsaulē devās 26 661 cilvēks – par 1 370 jeb 4,9 % mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstības rādītāju 2021. gadā (34 600) – par 22,9 % mazāk.

Pieaudzis latviešu īpatsvars

2025. gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,4 procentpunktiem sasniedzot 63,7 % (2024. gada sākumā – 63,3 %). Savukārt citu Latvijas lielāko tautību īpatsvars kopskaitā samazinājās: krievu – par 0,2 %, ukraiņu – par 0,1 %.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6 % ir dzimuši Latvijā un 11,4 % – ārvalstīs. 1,1 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5,0 % – Krievijā, 2,3 % – Ukrainā, 1,8 % – Baltkrievijā. 95,2 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 1,4 % – Apvienotajā Karalistē un Ukrainā, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.

87,8 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš), 8,9 % Latvijas nepilsoņi (par 0,3 procentpunktiem mazāk), 3,2 % – citu valstu pilsoņi (no tiem 28,2 % Ukrainas kara bēgļi).

Iedzīvotāju skaits pieaudzis Mārupes, Ādažu, Ropažu, Salaspils un Saulkrastu novados un Jūrmalas valstspilsētā

Pērn valstī dzīvoja 1 milj. 294 tūkst. jeb 69,7 % pilsētu iedzīvotāju un 563 tūkst. jeb 30,3 % lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (45,6 %) valsts iedzīvotāju. Savukārt pašā galvaspilsētā – 592 tūkst. iedzīvotāju jeb 31,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 45,7 % no pilsētu iedzīvotājiem.

2024. gadā Latgalē dzīvoja 239 166 iedzīvotāju – par 1,7 % jeb 4,2 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš, Kurzemē dzīvoja 274 754 un Zemgalē – 221 893 iedzīvotāji – par 1,2 % (attiecīgi par 3,4 tūkst. un 2,6 tūkst.) mazāk, Vidzemē dzīvoja 273 957 – par 1,1 % jeb gandrīz 3 tūkst. mazāk un Rīgas reģionā – 847 162 – par 0,6 % jeb 5,2 tūkst. mazāk nekā 2023. gadā.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie novadi ir Ogres – 57,6 tūkst. un Valmieras – 50,6 tūkst. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā (43,4 tūkst.), Cēsu (41,3 tūkst.) un Bauskas novadā (40,5 tūkst.). Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita – Varakļānu novads ar 2,8 tūkst. iedzīvotāju un Valkas novads ar 7,6 tūkst. iedzīvotāju.

2024. gadā iedzīvotāju skaits pieauga četros Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ādažu, Ropažu un Salaspils, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 1,5 % jeb 563 cilvēkiem). Visos šajos novados, kā arī Valkas, Olaines un Dienvidkurzemes novadā, bija pozitīvs migrācijas saldo.

Pozitīvs dabiskais pieaugums bija Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados. Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā – par 1,3 % jeb 680 cilvēkiem, pārējās valstspilsētās saruka: Ventspilī – par 1,6 % jeb 524 iedzīvotājiem, Jēkabpilī – par 1,3 % jeb 277, Rīgā – par 1,2 % jeb 6,9 tūkst., Daugavpilī – par 1,0 % jeb 819, Rēzeknē – par 1,0 % jeb 274, Liepājā – par 1,0 % jeb 683, Ogrē – par 0,9 % jeb 214, Valmierā – par 0,8 % jeb 175 un Jelgavā – par 0,7 % jeb 387. Visās valstspilsētās bija negatīvs dabiskais pieaugums. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija divās valstspilsētās – Jūrmalā un Rēzeknē.

Visās Baltijas valstīs pērn samazinājies jaundzimušo skaits – Lietuvā piedzima 19,1 tūkstotis bērnu – par 1,5 tūkstošiem jeb 7,5 % mazāk nekā 2023. gadā, Igaunijā – 9,7 tūkstoši bērnu – par 1,3 tūkstošiem jeb 11,5 % mazāk.

2025. gada sākumā iedzīvotāju skaits Lietuvā bija 2,891 milj., kas ir par 4,8 tūkstošiem jeb 0,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā dabiskais pieaugums saglabājās negatīvs, bet valstī ieradās par 23,1 tūkst. vairāk cilvēku nekā devās prom. Savukārt Igaunijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,7 tūkstošiem jeb 0,3 % un bija 1,370 milj. Vairāk informācijas šeit.

Latvijas noslēpumi: fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fiksējis dabas katastrofu