Citskovskim pēc atbrīvošanas no Valsts kancelejas direktora amata tika piedāvāts kļūt par Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju. Tomēr Citskovskis šo amatu uzskatīja par pazemojošu un atteicās to pieņemt, tāpēc drīz pēc tam pats pameta darbu Valsts kancelejā.

Vēlāk tiesa pēc Citskovska pieteikuma ierosināja lietu par Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumiem saistībā ar viņa atstādināšanu un disciplinārsoda piemērošanu viņam, kā arī par Valsts kancelejas rīkojumu par Citskovska atbrīvošanu no valsts civildienesta.

Tiesa rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu atzina par prettiesisku. Tomēr Valsts kanceleja šai tiesas sprieduma daļai nepiekrīt, tādēļ to pārsūdzējusi.

Pats Citskovskis bija pārsūdzējis spriedumu daļā, kurā tika noraidīts viņa pieteikums par atlaišanas pabalsta izmaksu.

Savukārt daļā par atstādināšanu un darba samaksas piedziņu spriedums ir stājies spēkā. Valsts kanceleja viņam jau esot samaksājusi tiesas piespriesto darba samaksu par nepamatoto atstādināšanas periodu un 6% likumiskos procentus par kavējumu, iepriekš apliecināja Citskovskis.

Jau vēstīts, ka, vērtējot Citskovska atstādināšanu no amata, tiesa konstatēja, ka atstādināšana pieņemta kā preventīvs pasākums, lai nodrošinātu likumīgu un lietderīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem.

Tomēr tiesa atzina, ka jau no 2024. gada janvāra Valsts kancelejā bija novērsti riski, ka pieteicējs varētu veikt nelikumīgu rīcību ar līdzekļiem saistībā ar Ministru prezidenta komandējumu organizēšanu. Līdz ar to iestāde nebija pienācīgi izvērtējusi atstādināšanas nepieciešamību un samērīgumu.

Rīkojums un tā grozījumi tika atzīti par prettiesiskiem. Tiesa uzlika par pienākumu Valsts kancelejai atlīdzināt ierēdnim samaksu par prettiesisku atstādināšanu no 2024. gada 10. aprīļa līdz 8. maijam 5333 eiro apmērā un atlīdzināt likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā - par neizmaksāto darba samaksu.

Tāpat valstij jāizmaksā viņam 3485 eiro, kas iztērēti par juridisko palīdzību. Par labu Citskovskim piespriesta arī 60 eiro valsts nodeva.

Tiesa atzina, ka Citskovskis ar savu rīcību ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Tas izpaudies kā iepirkumu procedūru neveikšana atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši Valsts civildienesta likumam rakstveidā neziņojot Ministru prezidentam par to, ka līgumreisu pasūtīšana rada Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu.

Tiesa secināja, ka izvēlētais disciplinārsods - pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem - pēc būtības Citskovskim noteikts pamatots. Vienlaikus iestāde nav pietiekami izvērtējusi un motivējusi izvēlēto amatu, uz kuru viņš ir pārceļams.

Nav izskaidrojama iestādes rīcība par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā pazemināt Citskovski tādā amatā, kura pienākumos ietilpst publisko iepirkumu veikšana. Tas pēc būtības ir pretrunā iemesliem, kuru dēļ viņš tika saukts pie disciplināratbildības, norādīja tiesa.

Tiesa arī konstatēja, ka Valsts kancelejas rīkojums par Citskovska atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās ir tiesisks un pamatots. Ikviena nodarbinātā persona ir tiesīga pēc savas brīvas gribas izbeigt attiecīgās nodarbinātības attiecības, par to attiecīgi paziņojot iestādei, savukārt iestāde šo viņa gribu nedrīkstēja nerespektēt un nepieņemt lēmumu par ierēdņa atbrīvošanu no amata. Vienlaicīgi tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus atlaišanas pabalsta izmaksai četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, piemērojot Darba likuma normas.

Citskovskis iepriekš norādīja, ka tiesa faktiski atzinusi divus Ministru prezidentes rīkojumus par prettiesiskiem. Proti, rīkojumu par atstādināšanu un darba algas neizmaksu un rīkojumu par Citskovskim piemēroto disciplinārsodu. "Gala rezultāts ir taisnīgs," viņš sacīja.

Trešais Citskovska prasījums bija saistīts ar atlaišanas pamata grozījumu un atlaišanas pabalsta izmaksu. Šo prasījumu tiesa neapmierināja. Citskovskis atzina, ka trešais pieteikums bija iesniegts, jo viņš apzinājās, ka tas ir "juridiskās jaunrades interpretācijas jautājums" un ar to, visticamāk, būs jāiet līdz Augstākajai tiesai.

Ziņots arī, ka Citskovskis saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, viņš nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.

Tāpat vēstīts, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai arī saistībā ar Kariņa lidojumiem ierosināto krimināllietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir Citskovskis.

Bijušais Valsts kancelejas direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku Valsts kancelejas un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 383 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos Valsts kanceleja nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.

Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, Valsts kanceleja varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 383 eiro apmērā, uzskata prokuratūra. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par Valsts kancelejas iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam Valsts kancelejai bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tika organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka Valsts kancelejas direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi, uzskata prokuratūra.

Latvijas noslēpumi: nezināmais barons Minhauzens