Teherāna vēl nav atguvusies no 12 dienu ilgā kara ar Izraēlu jūnijā, kas noslēdzās ar ASV triecienu Irānas kodolobjektiem. Kopš septembra, kad ANO atjaunoja sankcijas, kas bija ieviestas, reaģējot uz Teherānas kodolprogrammu, pieaugušas Irānas ekonomiskās problēmas, valsts valūta riāls pārgājis brīvajā kritienā, un šobrīd tā kurss pret ASV dolāru pārsniedzis jau 1,4 miljonus.

Savukārt Irānas pašpasludinātā "Pretestības ass", ko veidoja vairāku reģiona valstu un Teherānas atbalstīto kaujinieku grupējumu koalīcija, ir ievērojami novājināta, kopš Izraēla 2023. gadā sāka karu pret palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamas".

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis, ka Vašingtona nāks palīgā irāņu demonstrantiem, ja režīms sāks tos "vardarbīgi nogalināt", un, kopš Savienoto Valstu armija gada sākumā sagūstīja Islāma Republikas ilggadējo sabiedroto, Venecuēlas diktatoru Nikolasu Maduro, Baltā nama draudi šķietami guvuši daudz lielāku svaru.

Cik plaši ir Irānas protesti?

Protesti pārņēmuši visas Irānas provinces, un saskaņā ar ASV bāzēto Cilvēktiesību aktīvistu ziņu aģentūru (HRANA) līdz trešdienai tajos gājis bojā vismaz 2615 cilvēks, tajā skaitā 2435 demonstranti, 153 drošības spēku pārstāvji un režīma atbalstītāji, 13 nepilngadīgie un 14 ar protestiem nesaistīti civilisti. Vēl 882 nāves gadījumi tiek pārbaudīti. Protestu laikā, kas turpinās jau ilgāk nekā divas nedēļas, aizturēti vairāk nekā 18 470 demonstranti. Savukārt Norvēģijā bāzētā aktīvistu organizācija "Irānas cilvēktiesības" (IHR) trešdienas vakarā paziņoja, ka drošības spēki nogalinājuši vismaz 3428 protestētājus. IHR norādīja, ka vismaz 3379 no nogalinātajiem cilvēkiem gājuši bojā protestu kustības kulminācijas brīdī no 8. janvāra līdz 12. janvārim, taču atzina, ka patiesais nogalināto skaits, domājams, ir daudz lielāks. Valdība nav sniegusi nekādus konkrētus datus par upuru skaitu, taču atzinusi, ka tas ir liels.

Lai gan kopš otrdienas, kad tika atviegloti sakaru ierobežojumi, irāņi var telefoniski sazināties ar ārvalstīm, tekstuālu ziņojumu nosūtīšana joprojām nav iespējama un ārvalstu tīmekļa vietnes nav pieejamas. Sakaru ierobežojumu dēļ protestu mērogus ir grūti noteikt. Irānas valsts mediji sniedz maz informācijas par protestiem. Tikmēr tīmeklī pieejamie videoieraksti ir ļoti īsi, un tajos redzamas tikai neskaidras ainas ar cilvēkiem ielās vai dzirdams šāvienu troksnis. Žurnālistu darbs Irānā arī ir stipri ierobežots. Lai izbrauktu no valsts, tiem jāsaņem varasiestāžu atļauja. Reportieriem arī jārēķinās ar vajāšanu no režīma puses un ar iespējamo aizturēšanu.

Tomēr, neskatoties uz Irānas augstākā līdera, 86 gadus vecā ājatolla Ali Hameneji draudiem "nemierniekiem ierādīt to vietu", protesti saskaņā ar aģentūras AP vērtējumu vismaz līdz trešdienai, šķiet, nebija gājuši mazumā. Tajā pašā laikā gan varasiestādes, gan daļa ekspertu apgalvo pretējo.

Kas kalpoja par iemeslu protestiem?

Riāla kursa sabrukums krasi padziļināja Irānas ekonomisko krīzi. Pieaugušas gaļas, rīsu un citu pārtikas produktu cenas, un gada inflācija sasniegusi aptuveni 40%. Decembrī valdība paaugstināja valsts subsidētā benzīna cenu, un drīzumā gaidāms jauns degvielas cenu kāpums, jo pieņemts lēmums tās pārskatīt ik pēc trim mēnešiem. Domājams, ka atkal krasi pieaugs arī pārtikas cenas, jo Centrālā banka atteikusies no subsidētā dolāra-riāla apmaiņas kursa uzturēšanas visu preču kategorijās, izņemot medikamentus un kviešus.

Protesti sākās decembra beigās, kad Teherānas ielās izgāja tirgotāji. Lai gan sākotnēji protestētāji aprobežojās ar ekonomiskām prasībām, drīzumā tām pievienojās pret valdību vērsti politiski lozungi. Neapmierinātība ar teokrātisko režīmu irāņu vidū gruzdējusi jau ilgu laiku, un 2022. gadā tā izvērtās valsts mēroga protestos, kad policijas iecirknī tika noslepkavota 22 gadus vecā Džina Mahsa Amini, kas bija aizturēta par islāma ģērbšanās kodeksa neievērošanu. Taču tolaik protesti tika nežēlīgi apspiesti, un režīms šķietami nosargāja savas pozīcijas.

Tikmēr tagad par vienu no protestu simboliem kļuvis 1979. gada Islāma revolūcijas laikā gāztā Irānas šaha dēls, trimdā ASV dzīvojošais kroņprincis Reza Pahlavi, kas vēl 2022. gada protestu laikā šķita neiedomājami.

"Pretestības ass" novājināšanās

Tā dēvētā Pretestības ass, kas ieguva pieaugošu nozīmi pēc 2003. gadā ASV vadītā iebrukuma Irākā, pēdējo gadu laikā zaudējusi savu ietekmi. Pēc 2023. gada 7. oktobra slaktiņa, ko palestīniešu teroristi sarīkoja Izraēlā, "Hamas" Gazas joslā cietis faktisku militāru sagrāvi. Izraēla iznīcinājusi arī Libānas šiītu teroristiskā grupējuma "Hizbollah" vadību, un tas lielā mērā zaudējis savu ietekmi. Savukārt 2024. gada decembrī pēc vairāk nekā desmitgadi ilgušā pilsoņkara negaidīti krita arī Irānas ilggadējā sabiedrotā Bašara al Asada režīms Sīrijā. Izraēlas un ASV gaisa triecieni novājinājuši arī Teherānas balstītos Jemenas hutiešu nemierniekus.

Tajā pašā laikā Islāma Republikas režīms nav sagaidījis nepārprotamu militāro atbalstu nedz no Ķīnas, kas joprojām ir lielākā Irānas naftas importētāja, nedz no Krievijas, kas karā pret Ukrainu paļāvusies uz irāņu lidrobotu un ballistisko raķešu piegādēm.

Rietumu bažas par Irānas kodolprogrammu

Irāna desmitgadēm apgalvojusi, ka tās kodolprogramma esot miermīlīga, lai gan Islāma Republikas amatpersonas arvien biežāk draud, ka Teherāna var izšķirties iegūt savā rīcībā kodolieročus. Pirms ASV uzlidojuma jūnijā Irāna jau bija ķērusies pie urāna bagātināšanas gandrīz līdz līmenim, kas nepieciešams kodolieroču ražošanai.

Teherāna pēdējo gadu laikā arvien lielākā mērā ierobežoja savu sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA), un IAEA ģenerāldirektors brīdinājis, ka gadījumā, ja Irāna izšķirsies par kodolieroču ražošanu, tā īsā laikā spēj izgatavot līdz desmit atombumbām.

ASV izlūkdienesti atzinuši, ka Irāna vēl nav pārgājusi uz kodolieroču programmu, taču tā veic darbības, "lai uzlabotu savas iespējas izgatavot kodolieroci" attiecīga lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Nesen Irāna paziņojusi, ka tā nevienā no kodolobjektiem vairs neveicot urāna bagātināšanu, cenšoties Rietumiem iedvest, ka tā ir gatava iespējamām sarunām par savu kodolprogrammu un tās dēļ noteikto sankciju mīkstināšanu. Taču pusgada laikā kopš jūnija kara nekādas vērā ņemamas sarunas tā arī nav notikušas.

Irānas un ASV attiecību vēsture

Savulaik Irāna bija viena no galvenajām ASV sabiedrotajām Tuvajos Austrumos. Savienoto Valstu Centrālā izmeklēšanas pārvalde (CIP) sadarbībā ar Lielbritānijas izlūkdienestu MI6 1953. gadā organizēja Irānā apvērsumu, kā rezultātā tika nostiprināts šaha Mohammada Rezas Pehlevi autoritārais režīms. Vašingtona apgādāja šaha armiju ar ieročiem, bet viņa autoritārais režīms ļāva CIP izvietot valsts teritorijā slepenas noklausīšanās stacijas kaimiņos esošās PSRS izspiegošanai.

Taču 1979. gada janvārī, kad valsti pārņēma pret viņa režīmu vērstas masu demonstrācijas, šahs bija spiests bēgt no Irānas. Tam sekoja Islāma revolūcija, ko vadīja ājatolla Ruholla Homeini un kā rezultātā Irānā tika izveidots teokrātisks režīms.

Vēlāk 1979. gadā irāņu studenti, kas pieprasīja šaha Pehlevi izdošanu, sagrāba ASV vēstniecību Teherānā, izraisot 444 dienas ilgu ķīlnieku krīzi, kas noveda pie diplomātisko attiecību saraušanas starp Savienotajām Valstīm un Irānu.

Irānas-Irākas kara laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ASV atbalstīja Irākas diktatoru Sadamu Huseinu. Kara laikā abas puses izvērsa arī uzbrukumus tirdzniecības kuģiem Persijas līcī un Hormuza šaurumā, kas kļuva pazīstams kā "tankkuģu karš". Tajā iejaucās arī ASV, dodot triecienu Irānas karaflotei un ierobežojot tās spējas bloķēt starptautisko kuģniecību Persijas līcī. Šīs pretstāves laikā ASV kļūdas rezultātā notrieca arī Irānas civilo pasažieru lidmašīnu.

Turpmākajos gados Vašingtonas un Teherānas attiecības svārstījušās starp atklātu naidīgumu un negribīgiem diplomātiskajiem manevriem, kas 2015. gadā vainagojās ar kodolvienošanos starp Irānu un pasaules lielvarām par tās kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Taču Trampa pirmās prezidentūras laikā 2018. gadā ASV vienpusējā kārtā no šīs vienošanās izstājās.

Iespējamā ASV iejaukšanās

Reaģējot uz pašreizējiem protestiem, Tramps brīdinājis Irānu par "ļoti spēcīgu rīcību", ja Islāma Republikas varasiestādes turpinās represijas pret demonstrantiem. Intervijā televīzijas kanālam CBS Baltā nama saimnieks otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis rīkosies, ja Irāna sāks kārt protestētājus. Savukārt paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" Tramps aicinājis irāņus turpināt protestus, apsolot, ka "palīdzība ir jau ceļā".

Taču dienu vēlāk ASV prezidents paziņoja, ka viņš no uzticamiem avotiem "pretējā pusē" guvis apliecinājumu, ka demonstrantu nogalināšana Irānā esot apturēta un ka aizturētajiem netikšot piespriesti nāvessodi, lai gan vēl dažas stundas iepriekš Irānas tiesu sistēma un prokuratūra draudēja protestētājiem ar ātru un bargu tiesu. Baltā nama saimnieks gan piebilda, ka sekos situācijas attīstībai, lai pieņemtu galīgo lēmumu par iespējamo militāro iejaukšanos.

Arī Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči intervijā televīzijas kanālam "Fox News" apliecinājis, ka "nedz šodien, nedz rīt neviens netiks pakārts". Vienlaikus viņš apgalvojis, ka vardarbīgos protestus organizējusi Izraēla. Viņš norādīja, ka miermīlīgie protesti, kas sākās 28. decembrī, pārauga vardarbībā 7. janvārī, jo starp demonstrantiem iefiltrējušies "ārēji elementi", kas plānojuši panākt lielu skaitu nogalināto, lai izprovocētu Trampa iesaistīšanos un jauna kara uzsākšanu pret Irānu.

Aragči arī paziņoja, ka varasiestādes esot atguvušas pilnīgu kontroli pār situāciju un ka pēc vairākas dienas ilgušajām "teroristu operācijām" esot iestājies miers.

Arī atsevišķu ekspertu vērtējumā protesti, šķiet, gājuši mazumā. Kā vēsta ASV domnīca "Kritisko draudu projekts" (CTP), ko vada Kara pētījumu institūts un Amerikas Uzņēmējdarbības institūts, otrdien protesti esot reģistrēti tikai sešās no 31 Irānas provinces, kamēr pagājušo ceturtdien tika ziņots par 156 demonstrācijām 27 provincēs. CTP gan atzīst, ka protestu mērogu ir grūti novērtēt, ņemot vērā saziņas ierobežojumus, kā arī norāda, ka lielais upuru skaits varētu atturēt protestētājus no demonstrācijām.

Tikmēr televīzijas kanāls NBC, atsaucoties uz Baltajam namam tuvu stāvošām amatpersonām, vēsta, ka Tramps saviem padomniekiem nacionālās drošības jautājumos esot izteicies, ka vēlas īstenot strauju militāru operāciju, lai dotu izšķirošu triecienu Irānas režīmam un izvairītos no ilgstoša kara, kas varētu turpināties nedēļām vai mēnešiem.

Taču prezidenta padomnieki nav varējuši sniegt viņam garantijas, ka pēc ASV trieciena teokrātiskais režīms strauji sabruks, un pauduši šaubas, vai Savienotajām Valstīm reģionā ir pietiekami daudz spēku, lai atvairītu agresīvo Irānas reakciju uz ASV operāciju.

ASV armija šobrīd reģionā nav koncentrējusi tik lielus spēkus kā pirms operācijas "Pusnakts veseris" jūnijā, lai gan tai Tuvajos Austrumos ir pietiekami daudz kuģu, lidmašīnu un personāla, lai veiktu ierobežotus un mērķētus triecienus Irānai.

Taču pastāv jautājums, vai nav jau par vēlu sniegt atbalstu irāņu tautai, kas iestājas pret teokrātisko režīmu, kam, iespējams, jau atkal izdevies situāciju stabilizēt un atgūt kontroli pār pilsētām.

Avoti: AP, AFP, NBC, DPA.

Okupanti līdz ar zemi nolīdzina Jelgavu: kā kara laikā un pēc tā Staļina vārdā saspridzināja Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. FOTO