Latvijas preses izdevēju asociācija atbalsta Sabiedrības integrācijas fondu

LŽA aicina atbildīgās institūcijas Karinu Ploku atcelt no amata, vienlaikus izvērtējot SIF un MAF pārvaldību kopumā, jo viņas pieejā un attieksmē izpaužas “profesionālās žurnālistikas ignorēšana” un “MAF mērķu sašaurināšana”. LŽA kritizē praksi, ka SIF padome, lemjot par MAF nolikumiem, konsultējas ar selektīvi atlasītiem uzņēmējiem vai to pārstāvjiem, vienlaikus neaicinot citas būtiskas nozares organizācijas. Vai LŽA pārmetumi SIFam, par kuru politiski atbild Kultūras ministrija, ir pelnīti un kā tiek īstenota mediju atbalsta politika Jauns.lv uzklausīja Guntaru Līci, kura vadītajā asociācijā kopā ar Raidorganizāciju asociāciju iekļauti uzņēmumi, kuros strādā vairākums valstī esošo žurnālistu, kuri rada sabiedriski nozīmīgu saturu. Viņš teic, ka pārmetumi būtu jāadresē nevis SIF, bet gan tās politiskajam pārraugam - Kultūras ministrijai.

Neizpratne par līdzekļu sadali

“Jāsāk ar to, ka Latvijas Preses izdevēju asociācijai, kā arī man personīgi, ir dziļa neizpratne par to, kā šobrīd tiek risināta Mediju atbalsta fonda līdzekļu sadales nolikuma veidošana. Šajā fonā arī ir tapis Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis.

Es cienu ikvienu nozares speciālistu. Mūsu nozare ir īpatnēja ar to, ka tajā pastāv divas daļas – biznesa daļa un satura daļa. Demokrātiskā sabiedrībā, lai šīs divas daļas nejauktos kopā, tās zināmā mērā tiek nodalītas. Protams, tās savstarpēji mijiedarbojas, notiek sadarbība un domu apmaiņa.

MAF jau pēc sava nosaukuma ir mediju atbalsta fonds. Tas nozīmē, ka tiek atbalstīti mediji, lai valstī pastāvētu mediju daudzveidība un lai mediji spētu ražot kvalitatīvu saturu. Tieši šeit šīs abas sadaļas satiekas – jo kvalitatīva satura radīšanai ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu žurnālistu darbu,” saka Guntars Līcis.

Izbrīna Kultūras ministrijas nostāja

“Ļoti cienu LŽA vēlmi iesaistīties šajā procesā, taču man nav saprotams Kultūras ministrijas šobrīd paustais viedoklis par biznesa sadaļu. Visvairāk mūs izbrīna tas, ka nozares ministrija – Kultūras ministrija, kam būtu jāsniedz atbalsts mediju nozarei, šobrīd ieklausās tikai atsevišķu mediju spēlētāju un darba ņēmēju paustajā viedoklī.

Nav arī taisnība apgalvojumiem, ka nozares asociācijas nepārstāv komercmediju intereses. Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Raidorganizāciju asociācija kopumā pārstāv lielākos mediju uzņēmumus Latvijā. Šīs divas asociācijas šobrīd pauž savu nostāju – mēs nevaram pieņemt Kultūras ministrijas piedāvāto Mediju atbalsta fonda nolikuma formātu, kādu iecerēts ieviest šogad,” turpina Guntars Līcis.

Vienā katlā samest nevar – tas nav godīgi

“Gadiem ilgi ir pastāvējusi sistēma, kurā katram mediju uzņēmumam vai mediju kanālu kopumam bija noteikta, atšķirīga finansējuma daļa. Laikam ejot, mediji ir mainījušies, kļuvuši multimediāli, un, protams, šai sistēmai bija nepieciešamas pārmaiņas.

Kultūras ministrija šogad piedāvāja pilnībā nojaukt veco sistēmu – visu finansējumu salikt vienā kopējā katlā un ļaut visiem savstarpēji sacensties par līdzekļiem. Mūsu abas asociācijas iestājās pret tik straujām pārmaiņām.

Medijiem, tāpat kā jebkuram biznesam, ir nepieciešama prognozējamība. Straujas un radikālas izmaiņas var radīt būtiskas sekas – gan finansējuma saņemšanā, gan arī finansējuma pretendentu lokā.

Valsts pati ir definējusi, ka tai ir svarīga mediju daudzveidība. Tas nozīmē, ka mediju tirgū jābūt iespējami plašam viedokļu un spēlētāju spektram. Tieši šo daudzveidību arī būtu jāatbalsta. Straujas finansējuma pieejamības izmaiņas var šo daudzveidību samazināt. Rezultātā var izveidoties situācija, ka pie finansējuma tiek tikai jaudīgākie un spēcīgākie spēlētāji, bet tie, kuriem atbalsts ir īpaši nepieciešams, lai radītu daudzveidīgu saturu, paliek bez līdzekļiem.

Tāpēc mūsu piedāvājums bija veikt izmaiņas pakāpeniski – daļu finansējuma saglabāt proporcionāli vēsturiskajam sadalījumam, bet daļu novirzīt kopējā konkursā, kur visi vienlīdzīgi var sacensties ar satura kvalitāti. Ja šī pieeja strādā, nākamajā gadā var palielināt kopējā konkursa daļu. Ja nestrādā – meklēt citus risinājumus. Nevis vienkārši salauzt esošo sistēmu un tad skatīties, kas notiks nākamgad – cik mediju uzņēmumu izdzīvos un cik ne,” skaidro Guntars Līcis.

“Biznesa puse nav ienaidnieks saturam”

Finansējumam nevajadzētu būt tikai par izdzīvošanu – tam jābūt par kvalitatīvu saturu, saka LPIA izpilddirektors: “Un kvalitatīvu saturu rada žurnālisti. Mēs ļoti ceram, ka žurnālisti vairāk iesaistīsies tieši satura kvalitātes veidošanā, nevis finansējuma pārdalē.

Lasot Žurnālistu asociācijas paziņojumu, jāatzīst – demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, tāpat kā tiesības šo viedokli analizēt. Manuprāt, paziņojumā ir arī atbalstāma doma – ka nevajadzētu sarunās ieklausīties tikai dažu uzņēmēju interesēs. Tomēr jānorāda, ka pie sarunu galda atradās Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu drukāto mediju, Raidorganizāciju asociācija, kas pārstāv radio un televīziju nozari, kā arī atsevišķu uzņēmumu vadītāji.

Piekrītu Žurnālistu asociācijas nostājai, ka pie sarunu galda būtu jāsēž nozares apvienojošām organizācijām, kas var runāt nozares vārdā, nevis atsevišķiem uzņēmumiem. Mēs redzam pie šī galda arī Žurnālistu asociācijas pārstāvju klātbūtni, taču vēlreiz gribu uzsvērt – mums šajās jomās ir jārespektē kompetenču robežas. Uzņēmēji respektē žurnālistu profesionālo kompetenci satura veidošanā, bet biznesa jautājumi būtu jāatstāj biznesa profesionāļu pārraudzībā – ar ieteikumiem, ar dialogu, bet savstarpējā cieņā.”

Atbalstām SIF padomes vadību!

“Vēl principā: šajā gadījumā mēs atbalstām SIF padomes vadību, kas šobrīd sarunās cenšas sarunās ieklausīties visos spēlētājos. Viņiem šobrīd nav viegli.

Mēs kā reiz neizprotam Kultūras ministrijas amatpersonu un kultūras ministres Agneses Lāces viedokli, jo, mūsuprāt, viņi ieklausās atsevišķu nozares dalībnieku, nevis biznesa puses kopējā viedoklī, bet tieši atsevišķu dalībnieku paustajās bažās, kamēr nozares lielākās daļas viedoklis netiek ņemts vērā.

Karinas Plokas kundze, par kuru runā Žurnālistu asociācija, tieši cenšas uzklausīt abas šīs puses un atrast kompromisu. Tieši SIF padomes organizētajās tikšanās reizēs arī radās kompromisa variants, kuru vēlāk Kultūras ministrija modificēja.

Mūsu pārrunās kompromiss bija tāds, kā jau iepriekš teicu – daļu finansējuma saglabāt pēc vecās sistēmas, bet daļu novirzīt eksperimentāli jaunajam finansēšanas modelim un pakāpeniski iet uz priekšu.

Sākotnējā Kultūras ministrijas nostāja bija piedāvāt radikāli jaunu modeli, kur visi pretendē uz visu finansējumu – iesniedz projektus, konkurē savā starpā, un tādā veidā tiek sadalīti līdzekļi.

Lielais izaicinājums

Taču nav iespējama godīga konkurence starp dažādām mediju kategorijām – starp radio, televīziju, drukātajiem un interneta medijiem. Izvērtēt, piemēram, viena televīzijas projektu un vienu drukātā medija projektu vienā konkursā vērtēšanas komisijai būtu ārkārtīgi sarežģīti, ja ne neiespējami. Tieši iepriekšējās sistēmas ietvaros tas bija iespējams. Tāpēc mēs cienām Karinas Plokas centienus šīs nozares kolīzijas sakārtot un atrast kompromisu.

Vēlreiz uzsveru – tieši SIF organizētajā sanāksmē šis kompromiss arī radās. Pēc tam Kultūras ministrija šo kompromisu pārveidoja un piedāvāja vienādas finansējuma “lotes” visām mediju kategorijām.

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tas nevar darboties, jo vienā kategorijā ir ļoti maz spēlētāju, citā – ļoti daudz. Ja visām kategorijām ir vienāds pieejamais finansējuma apjoms, tas nav godīgi.

Piemēram, ja kopējais apjoms ir 250 tūkstoši eiro, tad interneta mediju kategorijā iepriekšējā gadā uz šo finansējumu pretendēja trīs organizācijas, kamēr drukāto mediju kategorijā uz tādu pašu summu pretendētu daudz lielāks skaits mediju. Tas nav taisnīgi.

Tieši tāpēc iepriekšējais sadalījums iezīmēja šīs “teritorijas”, lai sistēma būtu maksimāli godīga. Lasītājiem tas var nebūt viegli saprotams, jo sistēma ir sarežģīta, tā ir veidota ilgās pārrunās un slīpēta daudzu gadu garumā kopš Mediju atbalsta fonda izveides sākuma.

Šīs summas laika gaitā ir mainījušās, lai tās atbilstu konkrēto mediju kategoriju realitātei. Mēs piekrītam, ka mediji kļūst multifunkcionāli – interneta mediji ietver sevī video un audio, televīzijas darbojas internetā, drukātie mediji attīstās digitāli. Tas viss ir ļoti komplicēti. Tieši tāpēc būtu jāieklausās ne tikai nozares satura pusē, kas rūpējas par kvalitatīvu saturu – arī tas ir svarīgi, bet tomēr lielāks uzsvars būtu jāliek uz nozares biznesa sadaļu, kurai ir jānodrošina, lai žurnālistiem vispār būtu iespējams saņemt atalgojumu.

Šobrīd mums ir ļoti spēcīgs konkurents – sabiedriskais medijs, kuram valsts ir piešķīrusi ievērojamus līdzekļus. Komercmedijiem ir jāspēj nodrošināt saviem darbiniekiem atalgojums vismaz pietuvināts sabiedriskā medija līmenim, un tas šobrīd ir ļoti liels izaicinājums,” savu viedokli rezumē Guntars Līcis. Lai to paveiktu tagad LPIA un Raidorganizāciju asociācijai, kas apvieno uzņēmumus, kuros strādā vairākums Latvijas žurnālistu, kuri sabiedrībai sniedz nozīmīgu un kvalitatīvu saturu, tagad ir konstruktīvi jādarbojas.