LRA iebilst pret Kultūras ministrijas izmaiņām Mediju atbalsta fondā: izmaiņas var apdraudēt mediju daudzveidību
foto: Ieva Lūka/LETA
LRA iebilst pret Kultūras ministrijas izmaiņām Mediju atbalsta fondā.
Sabiedrība

LRA iebilst pret Kultūras ministrijas izmaiņām Mediju atbalsta fondā: izmaiņas var apdraudēt mediju daudzveidību

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) nepiekrīt Kultūras ministrijas virzītajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumos un uzskata, ka šobrīd piedāvātais risinājums ir sasteigts, nepietiekami pamatots un rada būtiskus riskus Latvijas mediju daudzveidībai un sabiedriski nozīmīga satura pieejamībai.

LRA iebilst pret Kultūras ministrijas izmaiņām Med...

LRA jau vairākkārt ir norādījusi, ka Kultūras ministrija nav veikusi visaptverošu līdzšinējā MAF darbības izvērtējumu, kā arī nav sniegusi analīzi par piedāvāto izmaiņu ietekmi uz dažādiem mediju veidiem. Bez šāda izvērtējuma nav pieļaujami tik fundamentāli grozījumi atbalsta sistēmā, kas gadu gaitā izveidota plašu konsultāciju un kompromisu rezultātā.

Īpaši būtiski uzsvērt, ka strukturālie izaicinājumi, kas negatīvi ietekmē nozares konkurētspēju nav novērsti. Tie ir par pamatu televīziju un radio programmu veidotāju atbalstam. Tāpēc nav izprotama Kultūras ministrijas pieeja – būtiski mainīt vienu no atbalsta instrumentiem atrauti no kopējās mediju politikas sistēmas. 

Vienlaikus LRA uzskata par nepieciešamu norādīt, ka pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušie pārmetumi Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājai Karinai Plokai ir nepamatoti un neveicina konstruktīvu dialogu. Mediju politikas jautājumi ir sarežģīti, un diskusijas par Mediju atbalsta fonda attīstību Sabiedrības integrācijas fonda padomē notiek plašā lokā, iesaistot gan lielākās nozares organizācijas, tostarp Latvijas Raidorganizāciju asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju, gan arī atsevišķu mediju uzņēmumu pārstāvjus, piemēram, no Delfi un Tvnet. Mediju atbalsta fonds pēc savas būtības ir instruments, mediju uzņēmumu stiprināšanai, kuri nodrošina darba vietas žurnālistiem un citiem satura veidošanā iesaistītajiem, veido sadarbību ar producentiem un uzņemas atbildību par gala produktu – saturu. Tādēļ ir tikai loģiski, ka diskusijas notiek ar mediju nozares uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām.

Tā kā Kultūras ministrija nav veikusi visaptverošu Mediju atbalsta fonda darbības izvērtējumu un nav sniegusi pamatotu analīzi par piedāvāto izmaiņu ietekmi, kas rada riskus mediju daudzveidībai un sabiedriski nozīmīga satura pieejamībai, LRA aicina šobrīd saglabāt Mediju atbalsta fonda nacionālo mediju programmas nolikumu 2025. gada redakcijā un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus pirms būtisku izmaiņu virzīšanas.

Radio ziņām

Latvijas Raidorganizāciju asociācija neatbalsta Kultūras ministrijas piedāvātās izmaiņas Mediju atbalsta fonda nolikumos, norādot, ka ministrija nav veikusi nepieciešamos priekšdarbus – nav izvērtēta līdzšinējā fonda darbība un nav analizēta piedāvāto izmaiņu ietekme uz dažādiem mediju veidiem. Asociācijas ieskatā šādos apstākļos būtiskas izmaiņas rada riskus mediju daudzveidībai un sabiedriski nozīmīga satura pieejamībai.

Vienlaikus LRA uzsver, ka publiskajā telpā izskanējušie pārmetumi Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājai Karinai Plokai ir nepamatoti, jo lēmumu sagatavošana par Mediju atbalsta fondu notiek koleģiāli un plašās diskusijās, iesaistot nozares organizācijas un mediju uzņēmumu pārstāvjus. Viedokļu atšķirības par fonda attīstību nav pamats pārmetumu izteikšanai.

Ņemot vērā izvērtējuma trūkumu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Kultūras ministriju šobrīd saglabāt Mediju atbalsta fonda nacionālo mediju programmu 2025. gada redakcijā un vispirms veikt visus nepieciešamos priekšdarbus pirms būtisku izmaiņu virzīšanas.