Krievija paļaujas uz importētu dabīgo kaučuku, ko tai piegādājot arī caur Latviju
Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz divus tūkstošus tonnu dabīgā kaučuka. Kā atklāja Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, viens no galvenajiem Eiropas Savienības dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur šo kaučuku izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved tieši caur Latviju, ziņo LTV raidījums "de facto".
Neatkārtojama izejviela
Dabīgais kaučuks ir viena no vērtīgākajām izejvielām militārās produkcijas ražošanā. “Kaučuks ir ļoti izturīgs gumijas materiāls, ko var izmantot arī civilajā aviācijā. Tāpat dažādos stiprinājumos kāpurķēžu mehānismos,” stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle.
Dabīgais kaučuks ir ļoti pieprasīts, jo tā īpašības nevar pilnībā atkārtot sintētiskie kaučuka aizstājēji. Krievija, kas kaučuku izmanto, tostarp militāro lidaparātu riepu ražošanai, ir atkarīga no šīs izejvielas importa.
“Krievijā ražo sintētisko kaučuku, taču tam nav tādas īpašības, kādas piemīt dabīgajam kaučukam un kas nepieciešamas lidmašīnu riepu izturībai, ilgmūžībai un darbības efektivitātei,” skaidro Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes analīzes, izmeklēšanas un pētījumu direktore Olena Jurčenko.
Dabīgo kaučuku izmanto militāro lidmašīnu riepu ražošanā
Dabīgo kaučuku Krievijā izmanto arī tādu lidmašīnu riepu ražošanā, kas veic raķešu un aviobumbu triecienus Ukrainai. Konkrētāk – 2023. un 2024. gadā Krievijas aviācija izmantojusi aptuveni 70 Su-34 un Su-35S bruņotas lidmašīnas. Taču, kā atklājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, Krievija šo lidmašīnu riepu ražošanā ir atkarīga no dabīgā kaučuka.
Latvija šajā shēmā ir starpposms, secinājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, kas izpētījusi datubāzē “Export Genius” muitas deklarācijas. Proti, dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Kā secināts Ukrainā, pērn piegādātāji no Eiropas Savienības uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā divarpus miljonu eiro vērtībā. “Eiropas valstis pašas nav ražotājas, taču, tā kā eksports nav aizliegts, tās var tikt izmantotas kā reeksporta centri,” nosaka Jurčenko. Saskaņā ar ukraiņu pētījumu, Latvija nodrošinājusi 86 % no visa dabīgā kaučuka, kas no Eiropas Savienības piegādāts Krievijai. Atlikušos četrpadsmit procentus piegādāja Itālijas.
Figurē divi Latvijas uzņēmumi
Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes pētījums rāda, ka pērn caur Latviju uz pieciem ar Krieviju saistītiem uzņēmumiem dabīgo kaučuku vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā sūtīja divi Latvijas uzņēmumi. Saskaņā ar “Lursoft” datiem viens uzņēmums nodarbojas ar transporta atbalsta pakalpojumiem, otrs – ar starpniecības pakalpojumiem kravu transporta jomā.
“De facto” zināms, kuras Latvijas firmas figurē kā dabīgā kaučuka eksportētājas, taču tajās noliedz, ka pērn sūtījuši kravas minētajiem uzņēmumiem. Abas arī apgalvo, ka stingri ievēro likumdošanas un saistošo normatīvo aktu prasības. Šobrīd, pēc tam, kad arī medijs “Politico” ziņoja, ka caur Latviju uz Krieviju plūst dabīgais kaučuks, situāciju izmeklē drošības iestādes.
Situāciju izvērtē drošības iestādes
“Šajā gadījumā mēs uzreiz pieprasījām informāciju drošības dienestiem, jo šis ir dabīgais kaučuks. Šī nav sankcionēta prece, to izmanto dažādi. Un tā pirmā lieta, kas mums ir jāizdara – jāsaprot, vai ir noticis tiešām sankciju pārkāpums, vai ir bijusi piegāde tieši militārajam kompleksam. Šobrīd mēs gaidām atzinumu no mūsu drošības iestādēm,” pauž Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Šo drošības iestāžu atzinumu Ārlietu ministrija cer sagaidītu tuvāko divu nedēļu laikā.
Latvija rosināšot kaučuku pakļaut sankcijām
Dabīgais kaučuks, atšķirībā no sintētiskā, pašlaik nav pakļauts sankcijām. Turklāt arī ar Krieviju saistītie uzņēmumi, kas caur Latviju oficiāli saņem dabīgo kaučuku, nav iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. “Domāju, ka tas ir jautājums par robu sankcijās, jo nav iespējams aptvert pilnīgi visus ierobežojumus un visas konkrētās preces un pakalpojumus, kas ir daļa no apmaiņas starp Krieviju un Eiropas valstīm,” raugās “Politico” autors Gerardo Fortuna.
“De facto” zināms, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb divdesmito sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot kaučuku pakļaut sankcijām. Taču jau šobrīd zināms, ka būs valstis, kas šim ierosinājumam iebildīs. “Ir viena svarīga iezīme katrā sankciju sarunu kārtā – ja pat tikai viena valsts atsakās piekrist, tas nozīmē, ka sankcijas automātiski zaudē spēku. Tādā ziņā vienbalsība ir gan sistēmas stiprā puse, gan arī tās ierobežojums,” teic Fortuna.
Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.
2023. gads – kaučuka un tā izstrādājumu eksporta uz Krieviju pīķis
Kopumā kaučuka un tā izstrādājumu eksports no Latvijas uz Krieviju pēdējos piecos gados bijis ļoti svārstīgs. Līdz 2023. gadam tas strauji pieauga, taču pēc tam – būtiski krita. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā kaučuka un tā izstrādājumu eksports uz Krieviju sasniedza 41,15 miljonu eiro vērtību, 2024. gadā šis eksports samazinājās līdz 19,97 miljoniem eiro.
Tiesa, šajos Centrālās statistikas pārvaldes datos neparādās kaučuks, kas tikai “gājis cauri” Latvijai, jeb citiem vārdiem – reeksportēts.
Latvija uz Krieviju joprojām eksportē kaučuku un tā izstrādājumus miljoniem eiro vērtībā. Pamatā – riepas. Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns (NA) uzskata, ka rūpīgāk ir jāpārbauda, vai no Latvijas eksportētos izejmateriālus neizmanto militārajā industrijā. “Jau, kad atklāja atklājās informācija par mangāna rūdas eksportu, ka tas iet caur Latviju un ka to izmanto militārajā industrijā, jau toreiz no Saeimas mēs aicinājām Ministru kabinetu rīkoties. Izskanēja aicinājumi pārliecināties, vai šī ir vienīgā izejviela un vai citas netiek izmantotas militārajā rūpniecībā. Šobrīd tie signāli, kas ir saņemti par kaučuku, liecina, ka to izmanto gan aviācijā, gan haubicēm, gan izmanto arī riepām pārsvarā,” vērtē Butāns.
Viņš gan sagaida, ka šo uzdevumu jāuzņemas Ārlietu ministrijai.
Turklāt šobrīd nav publiski pieejama informācija par to, kas ir uzņēmumi, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Aktuālākie pieejamie dati ir par pagājušā gada vasaru. Pagaidām Ekonomikas ministrijā nav izdevies atrast risinājumu, kā balansēt sabiedrības tiesības zināt eksportētājus un iespējamos tiesvedību riskus.
