Saeima noraida Nacionālās apvienības priekšlikumu demontēt dzelzceļa sliedes Krievijas pierobežā
Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.
LETA iepriekš vēstīja, ka vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam.
Līdz ar to diskusijas par šo jautājumu notiek. Tomēr NA ceturtdien bija nolēmusi iesniegt parlamentā lēmumprojektu, kas paredzēja, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ar valdības lēmumu jānodrošina Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūras demontāža, kā arī jāveic pārrunas ar Lietuvu un Igauniju, lai nodrošinātu vienotu Baltijas valstu rīcību dzelzceļa demontāžas jautājumos Baltijas aizsardzības līnijas ietvarā.
Tāpat NA mudināja premjeri Eiropas Savienības līmenī panākt finansējumu, lai kaut daļēji kompensētu infrastruktūras demontāžas izmaksas kā daļu no Eiropas austrumu robežas stiprināšanas.
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) norāda, ka "nedrīkst nodrošināt pretiniekam gatavu infrastruktūru, ko izmantot agresijas gadījumā". Viņš uzsver, ka Ukrainas kara analīze skaidri parādot, ka "dzelzceļš ir bijis Krievijas kara infrastruktūras mugurkauls, un mēs nedrīkstam pieļaut līdzīgu apdraudējumu Latvijā".
"Mums jāveic visi nepieciešamie pretmobilitātes pasākumi, un tas nozīmē arī dzelzceļa līniju demontāžu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā to iesaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ārvalstu militārie eksperti," uzsver Butāns.
NA paziņojumā medijiem norāda, ka Latvijā joprojām izmanto Krievijas standarta 1520 milimetru sliežu platuma dzelzceļa tīklu. Pierobežā no Latvijas teritorijas uz Krieviju ved divi dzelzceļa koridori: Rēzekne-Zilupe-valsts robeža un Rēzekne-Kārsava-valsts robeža, bet ar Baltkrieviju - Daugavpils-Indra-valsts robeža.
NA norāda, ka esošā infrastruktūra rada tiešu militāru risku, jo iebrukuma gadījumā tā varētu tikt izmantota agresora militārās tehnikas un vienību pārvietošanai.
