Latvijas mežu ceļi nav tikai braukšanai auto - tā ir ekosistēmas daļa

Ceļi, kas atrodas mežos un tiek būvēti no jauna, ir viens no tādiem piemēriem, kam ir gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz dabu. Pieaugošā mežu ceļu izmantošana un ceļu tīkla paplašināšanās ne tikai attīsta ekonomiku, bet arī izceļ nepieciešamību izprast ceļu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ko vienmēr uzsver dabas aizstāvji.

Latvijā, līdzīgi kā arī citur pasaulē, kur notiek koksnes ieguve, meža autoceļi ir būtiska meža infrastruktūras daļa – tie nodrošina piekļuvi meža teritorijām. Meža autoceļus izmanto galvenokārt koku izvešanai, meža apsaimniekošanai un ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanai. Papildus tiek veicinātas tūrisma un atpūtas iespējas, kā arī iespēja piekļūt lauku teritorijām, attālām dzīvesvietām un citiem infrastruktūras objektiem, lai tos apsaimniekotu. Tā tiek veicinātas gan mežsaimniecības, gan rekreācijas iespējas. Cilvēkiem visur pasaulē nemitīgi nākas līdzsvarot ekonomikas un dabas aizsardzības intereses, kas nav iespējams bez zinātnes pētījumiem un dabas aizstāvju nemitīgas līdzdalības, jo tikai tā var tiekties uz visu interešu salāgošanu.

Ekonomiskais aspekts

Latviju klāj mežu autoceļu tīkls kopumā vairāk nekā 12 500 km garumā. Tas sastāv no meža autoceļiem, pašvaldību ceļiem un kokmateriālu transportam izmantojamām dabiskajām brauktuvēm. Saskaņā ar AS “Latvijas valsts meži” apstiprinātajiem noteikumiem meža autoceļš ir atbilstoši tehniskajiem parametriem uzbūvēts komersanta ceļš, kas nodrošina meža apsaimniekošanu un ir ekspluatējams koksnes izvešanai.

Uzņēmums ik gadu veicis 300–350 km meža autoceļu izbūvi ar kopējo investīciju apjomu vidēji 40 miljoni eiro gadā. Meža autoceļu būvniecība un uzturēšana notiek, ievērojot stingrus vides aizsardzības noteikumus, ietverot dabas resursu saglabāšanu, erozijas novēršanu un nepieļaušanu, ūdens resursu aizsardzību.

Ietekmi pētī zinātnieki

2024. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” (LVMI “Silava”) uzsākts pētījums “Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi”, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Pētījums tiek veikts fundamentālo un lietišķo pētījuma projekta ietvaros (Nr. lzp-2023/1-0558) trīs gadu garumā. Ar jēdzienu “nepakalpojumi” zinātnieki saprot ekosistēmas sniegtos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē cilvēka labbūtību.

Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc nepieciešams šāds pētījums un ko centīsies izprast, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Linda Gerra-Inohosa skaidro: “Meža teritorijās meža ceļiem ir pozitīva ietekme uz ekonomiku, bet lielākoties negatīva uz bioloģisko daudzveidību. Mūsu mērķis ir izpētīt meža ceļus kā atsevišķu ekosistēmu, tai skaitā to sniegtos ekosistēmu pakalpojumus, kas ietekmē cilvēka labbūtību. Pētām un turpināsim pētīt līdz 2026. gada beigām to, kādu augu daudzveidību uztur meža ceļu malas; kāda apputeksnētāju daudzveidība sastopama gar meža ceļu malām; kā meža ceļi veicina vai neveicina cilvēka atpūtu, ko zinātniski dēvē par rekreāciju, kā arī to, kāda ir meža ceļu ainaviskā daudzveidība.”

Skaidrojot, kāpēc tas ir aktuāli tieši tagad, pētniece stāsta: “Šāda pieeja ļauj izpētīt meža ceļu pašreizējo statusu kā ekosistēmu pakalpojumu un nelabvēlīgo pakalpojumu sniedzējiem, identificējot galvenos faktorus, kas jāņem vērā apsaimniekošanā, kas palielinātu, nevis samazinātu šo ekosistēmu ieguldījumu dažādos cilvēka labklājības aspektos.”

Kā tad jaunu ceļu izbūve ietekmē meža ekoloģiju? Zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka ir gan negatīvā, gan pozitīvā ietekme. Negatīvie aspekti: ainavas fragmentācijas, jo daļa no meža tiek noņemta nost, dzīvotņu zudums, vietējo sugu daudzveidības izmaiņas, bioloģiskā invāzija – parādās augu sugas, kas atzītas par invazīvajām vai potenciāli invazīvajām. Taču ir arī labas lietas: rodas dzīvotne retiem augiem, piemēram, orhidejām. Vieta, kur augi zied, ir ieguldījums apputeksnētāju aizsardzībā. Rodas arī vietējo sugu sēklu avots. Pozitīvo ietekmi izjūt arī cilvēki, jo ceļš nodrošina piekļuvi meža teritorijām un atver tās dažādiem mērķiem. Meža ceļus izmanto dažādu dabas velšu ieguvei, kas ir ogas, sēnes, ārstniecības augi un citi produkti, kā arī tūrismam un atpūtai. Augsta ainaviskā kvalitāte, proti, pētījuma gaitā aptaujātie cilvēki atzinuši, ka viņiem patīk ainava, kas ir ap meža ceļiem.

Skaidrojot pētījuma norisi un mērķus, pētniece stāsta: “Tiek pētīta gan daba, gan apkopoti cilvēku viedokļi. Metodiskā pieeja iekļauj lauka pētījumus ar detāliem mērījumiem trijās modeļteritorijās un sabiedrības aptaujas sociāli kulturālo aspektu noskaidrošanai.” Pētījumā ir iesaistīti vairāki zinātnieki, kuri cer, ka rezultāti ļaus identificēt nozīmīgākos meža ceļu nodrošinātos pozitīvos un negatīvos ekosistēmu pakalpojumus, kā arī vides faktorus un meža ceļu ekosistēmu raksturojošās īpašības, kas šos pakalpojumus ietekmē. 
Pētījums sniegs būtisku ieguldījumu topošo zinātnieku izaugsmē, kas ir svarīgs faktors Latvijas zinātnei.

Kas notiek ceļmalā?

Mežu ceļa malas faktiski ir sistemātiski uzturētas mežmalas, kur aug šādai vietai raksturīgi augi un mīt kukaiņi. “Taču, lai ceļu malas būtu laba vide augiem un apputeksnētājiem, tās ir jāapsaimnieko, nedrīkst pieļaut, ka tie 5–10 metri līdz mežam aizaug ar krūmājiem,” par secinājumiem, kas jau tagad ir iegūti pētījumā, saka Linda Gerra-Inohosa.

“Lai saprastu, kas notiek gar ceļa malām, tiek pētītas augu sugu daudzveidības izmaiņas dažādos attālumos no blakus esošās audzes, augu sugu daudzveidība un to savstarpējā saistība ar apkārtējiem vides faktoriem, ziedošo augu daudzveidība un to saistība ar apputeksnētāju daudzveidību, dažādu ceļa malu platuma ietekme uz apputeksnētāju un augu sugu daudzveidību, kā arī meža ceļu un to malu nozīme no cilvēka dzīvesveida viedokļa.”

Zinātnieki izpētījuši, ka vislielākais augu sugu skaits tika novērots gar ceļiem ar platākām ceļmalām, kur sugu daudzveidība būtiski atšķīrās no dažādos attālumos blakus esošās mežaudzes. Kopumā tika konstatēts, ka ceļmalās aug vairāk nekā 350 augu sugu. Tuvāk ceļiem bija pārstāvētas sugas ar augstākām augsnes traucējumu indikatora vērtībām – tādas, kas labi aug vietās, ko, piemēram, ietekmē cilvēka darbība. Savukārt tuvāk mežam lielākā daudzumā bija sastopamas ar mežu saistītās sugas, ko galvenokārt noteica zemāka apgaismojuma pieejamība. Noskaidrots, ka arī grāvji, veicinot to sugu augšanu, kam vajadzīgs vairāk barības vielu un mitruma, būtiski ietekmē sugu daudzveidību gar pētītajiem ceļiem.

Cilvēki, kas interesējas par dabu, vienmēr uztraucas par apputeksnētāju likteni, un mūsu zinātniekiem ir iepriecinošas ziņas, jo konstatēts, ka ceļa malās uzturas 85 apputeksnētāju sugas no ziedmušām, kas ir 1/4 daļa no Latvijā sastopamajām. Visvairāk konstatētas dažādas kamenes un slaidbišu ģints sugas. Konstatētas 42 tauriņu sugas, kā arī divas īpaši aizsargājamas sugas – meža sīksamtenis un gāršas samtenis.

“Iegūto datu analīzē,” pētniece raksturo darba nianses, “izmantojam informāciju, kas iegūta par augu sugu daudzveidības izmaiņām dažādos attālumos no blakus esošās audzes; augu sugu daudzveidību un to savstarpējo saistību ar apkārtējiem vides faktoriem; ziedošo augu daudzveidību un to saistību ar apputeksnētāju daudzveidību; dažādu ceļa malu platuma ietekmi uz apputeksnētāju un augu sugu daudzveidību, un aptaujas par meža ceļu un to malu nozīmi no cilvēka dzīvesveida viedokļa.”

Integritātes plaisa

Pasaulē daudz globālo vides programmu, tostarp bioloģiskās daudzveidības zuduma un zemes degradācijas apturēšanai, kā arī klimata pārmaiņu ierobežošanai, ir atkarīgas no mežu ar augstu ekoloģisko integritāti jeb nesadrumstalotības saglabāšanas.

“Starptautiska zinātnieku komanda pirms vairākiem gadiem izstrādājusi meža ainavas integritātes indeksu (“Forest Landscape Integrity Index”), kas, vienkāršoti sakot, rāda, cik meži ir viengabalaini,” saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, kas savu dzīvi veltī dabas aizsardzībai. “Latvija pēc šī indeksa vidējās vērtības ir 159. vietā no 172 valstīm, kam tas aprēķināts. Latvija ir starp valstīm ar zemu meža ainavas integritāti. Ja meža ceļa trase ir 20 metrus plata, tad katrs jauna ceļa kilometrs nozīmē divus hektārus, kur meža vairs nebūs. Meža sugām atņemtā dzīvotnes platība var būt ievērojami lielāka, tas ir atkarīgs no konkrētās sugas jutības pret apstākļu izmaiņām, piemēram, traucējumu. Jāņem vērā arī ceļu būvei neizbēgami sekojošo, vismaz ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – mežu ciršanas intensitātes palielināšanos jaunā ceļa tuvākajā apkārtnē.”

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts meža attīstības fondu.