Krauklis sola, ka Valkas novads līdz gada beigām nokārtos kavētos maksājumus. Ir plāns!

Kraulis skaidroja, ka pilnībā piekrīt tam, ka pašvaldībai pašlaik ir finanšu grūtības. Viņaprāt, tas ir saistīts ar to, ka iepriekšējā vadība ir ļoti noplicinājusi pašvaldības administratīvo kapacitāti. Tāpat vairākus gadus nekas neesot ticis darīts parādu piedziņas jomā.

"Lielā problēma ir nākamā gada budžets," viņš sacīja, paužot viedokli, ka objektīvi bez papildu naudas saprātīgā veidā "salikt budžetu" un nodrošināt pakalpojumus šī gada līmenī nav iespējams.

Visi papildu izdevumi, kas izriet no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldībai prasīšot vairāk nekā 400 000 eiro.

Kā vēstīts, Finanšu ministrija (FM) otrdien aicinājusi Valkas novada pašvaldību steidzami uzlabot finanšu vadību un izlēmīgi mainīt pieeju budžeta plānošanai, lai novērstu pieaugošos maksājumu kavējumus, nodokļu parādus un budžeta nesabalansētību, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM, izvērtējot pašvaldības finanšu rādītājus un konstatējot būtiskus riskus, ir aicinājusi Valsts kontroli (VK) veikt ārkārtas revīziju, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju un tās rīcību ar budžeta līdzekļiem.

FM ir secinājusi, ka kopš 2025. gada jūnija Valkas novada pašvaldībai atkārtoti ir izveidojušies ilgstoši kavēti maksājumi par siltumenerģijas pakalpojumiem. Šā gada septembra beigās kavēto maksājumu kopsumma pārsniedza 530 000 eiro, tostarp nodokļu parāds bija vairāk nekā 325 000 eiro, bet parādi par siltumapgādi - 150 000 eiro. Pašvaldības debitoru parādi sasniedza vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem puse ir uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem.

Lai gan pašvaldībai ir sava kapitālsabiedrība SIA "Valkas namsaimnieks", tā pati nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, iekasējot maksājumus un norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju. FM norāda, ka šāda pieeja rada papildu finansiālu slogu pašvaldības budžetam un palielina riskus tās maksātspējai.

FM uzsver, ka pašvaldībai būtiski ir turpināt darbu pie izdevumu efektivizācijas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus izdevumu samazinājuma plānā, iekļaujot jaunus pasākumus.

FM rīcībā šobrīd nav informācijas, ka šādi grozījumi būtu veikti. Ja pašvaldība nespēs norēķināties ar kreditoriem un neradīs ilgtermiņa risinājumus budžeta sabalansēšanai, FM aicina pašvaldības domi izvērtēt, vai nav iestājusies situācija, kas liecina par finanšu stabilizācijas procesa nepieciešamību atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību.

Vienlaikus FM ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt, vai Valkas novada pašvaldībā atbilstoši likumam tiek nodrošināti iedzīvotājiem nepieciešamie siltumapgādes un komunālie pakalpojumi.

Lūgts komentēt FM norādījumus, Krauklis aģentūrai LETA vien pauda, ka "tas ir apzināts trieciens", jo viņš esot "aizskāris FM ierēdņus un viņu algas".

Valkas novada pašvaldību iepriekš norādījusi, ka to satrauc FM ierēdņu izpratnes trūkums par novada finanšu situācijas rašanās iemesliem.

Krauklis uzskata, ka gan publiskajā telpā, gan sarunās ar FM ierēdņiem izskan nepamatoti apgalvojumi par Valkas novada finanšu situācijas cēloņiem, kā arī prasības, kas apdraud kvalitatīvu pašvaldības funkciju veikšanu.

Mērs iepriekš atzinis, ka budžeta situācija ir saspringta. Pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju. Problēmas esot mantotas no iepriekšējiem gadiem.

Krauklis galveno iemeslu saskata administratīvi teritoriālajā reformā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākotnēji piedāvāja Valku apvienot ar Naukšēniem, Strenčiem un Rūjienu. Tas nenotika, bet netika atrisināts arī jautājums par Valkā dzīvojošiem, taču Igaunijā deklarētiem valstspiederīgajiem. Viņu neiekļaušana aprēķinos ik gadu budžetam atņem ap 400 000 līdz 500 000 eiro, lai gan šie cilvēki izmanto Valkas infrastruktūru un pakalpojumus. Pašvaldība risinājumu prasījusi katru gadu, taču bez rezultāta.