"Skola nonākusi sarežģītā situācijā!" Rīgas 45. vidusskolas direktore par situāciju Čiekurkalna filiālē

Neimane Jauns.lv norāda, ka Rīgas 45. vidusskola šobrīd sastāv no četrām ēkām. Skolas centrālā ēka atrodas Ropažu ielā 34, un tai ir filiāles Gaujas ielā 23, Lībekas ielā 27 un šobrīd arī Čiekurkalna 1. līnijā 53.  "Čiekurkalna pamatskola, kurā mācījās mazākumtautību bērni, mums tika pievienota tikai pirms mēneša un mēs esam konstatējuši to, ka skolēni šajā filiālē ļoti, ļoti slikti pārvalda latviešu valodu," norāda Rīgas 45. vidusskolas direktore. 

Jautāta, kādi varētu būt iemesli nepietiekamām valsts valodas zināšanām, Neimane atbild diplomātiski - "viņa šobrīd par to nevar spriest, jo skola viņas pārvaldībā nonāca tikai septembra sākumā un viņai neesot ziņu ne par skolas iepriekšējo vadību, ne mācību procesu". Tikmēr Kaspars Spunde, kas septembrī uzsāka darbu Čiekurkalna filiālē, uzsver, ka "nevaino šajā situācijā bērnus". "Viņi ir savu vecāku un bijušās skolas vadības un pedagogu neizdarības upuri," norāda vīrietis.

Neimane skaidro, ka līdz ar skolas likvidāciju Rīgas Čiekurkalna skolotāji tika atbrīvoti no amata pienākumu veikšanas un viņas pārziņā bija uzsākt ar viņiem darba tiesiskās attiecības Rīgas 45. vidusskolā. "Tie, kuri vēlējās - nāca uz pārrunām un darbu skolā turpināja," norāda direktore, piebilstot, ka "palikušie skolotāji ir ļoti kompetenti". Tomēr direktore atzīst, ka skolā palika vien neliela daļa no iepriekšējā personāla.

Runājot, par negaidītajiem izaicinājumiem, Neimane norāda, "ka šobrīd viņa un skolotāji grasās maksimāli strādāt pie tā, lai šos jauniešus iemācītu runāt latviešu valodā un lai viņi nebaidītos runāt valsts valodā". Tāpat viņa atklāj, ka ar šādu situāciju iepriekš nav saskārusies - pārējās Rīgas 45. vidusskolas filiālēs bērnu vidū ir arī ukraiņu vai krievvalodīgie bērni, bet viņi mācības allaž apguvuši latviešu valodā un iekļaujas mācību procesā.

Direktore norāda, ka viens no risinājumiem kā situāciju uzlabot varētu būt klašu dalīšana mazākās grupās, lai skolēni individuālāk apgūtu valsts valodu, bet tam nepieciešami papildu latviešu valodas skolotājus. Tāpat viņa skaidro, ka "šis ir arī finansiāls jautājums", ko skola šobrīd risina pašas spēkiem. Jautāta, vai problēmas risināšanā tiek piesaistīta arī pašvaldība, Neimane norāda, ka viņai tuvākajā laikā gaidāmas pārrunas ar pašvaldības pārstāvjiem.

Vēstures skolotāja pieredze ir skaudra

Ar savu pieredzi bijušajā Čiekurkalna pamatskolā vietnē "Facebook" dalījies vēstures skolotājs Kaspars Spunde, kurš darbu skolā uzsāka 18. septembrī. "[Kad uzsāku darbu] Man nebija ilūziju, un arī direktore brīdināja, ka skolā ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām. Ne velti, apzinoties savu vainu un nespēju pasniegt mācību priekšmetus, atbilstoši jaunajām prasībām, skolu pameta ap 10 “veco” pedagogu, turklāt viens vēl ir izvēlējās iesūdzēt skolu tiesā."

Skolotājs norāda, ka, viņaprāt, gadu desmitiem veiktā pakāpeniskā pāreja uz izglītību latviešu valodā, bijusi milzu kļūda, kas nav sasniegusi rezultātus. "Neskatoties uz ilgo pārejas periodu, šie skolasbērni diemžēl nav apguvuši valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā. Protams, ir patīkami izņēmumi, taču vismaz puse bērnu man uzticētajās klasēs (no 6. līdz 9. klasei) nerunā, nesaprot vai nelasa latviski. Pat nelielā testa uzdevuma, kura izpildē bija ļauts izmantot mācību grāmatu, rezultāti ir ļoti pieticīgi."

"Tas nozīmē, ka klasē man jābūt ne vien vēstures, bet arī latviešu valodas skolotājam. Runājot jāizvēlas vienkārši vārdi, jārunā lēni, jāizmanto ilustratīvais materiāls, lai manis teiktais tiktu labāk uztverts. Tas, savukārt, atstāj iespaidu uz laiku, kas tiek patērēts mācību vielas apguvei, un ar šādiem tempiem būs grūti iekļauties mācību programmas rāmī."

"Līdz šim valstī realizētā pakāpeniskā pāreja uz izglītību latviešu valodā lielā mērā ir bijusi fikcija. Kā iespējams, ka 6.–9. klasē ir skolēni, kuri nespēj saprast latviski teikto?" vaicā Spunde. Viņaprāt pie radušās situācijas vainojami vecāki un pedagogi, kuri "ir pastrādājuši noziegumu pret bērniem". Tāpat viņš ieskicējis papildu apgrūtinājumu, ar ko nākas saskarties latviešu pasniedzējiem: "Pat pēc visas šī auklēšanās, mēs, latviešu pedagogi, dažiem skolēniem ņurdot zem deguniem, tiekam saukti par "fašistiem", bet prokremliskās partijas pārstāvji mums joprojām draud ar pilsoņu karu un dakšām..."

Tāpat viņš pauž apņēmību turpināt darbu un meklēt risinājumu šai krīzes situācijai. "Ja skolēni ātri neapgūs latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī, viņi būs nesekmīgi un paliks uz otru gadu, vai arī būs spiesti meklēt citus izglītības variantus," secina Spunde.