
Pētījums liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji palaiž garām iespēju palielināt savas nākotnes pensijas

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk par savu galveno bagātību uzskata mājokli, zināšanas, izglītību un ģimenes atbalstu, kamēr pensiju uzkrājumi paliek ēnā - lai gan tieši tie nosaka dzīves kvalitāti vecumdienās. Eksperti brīdina: otrā pensiju līmeņa nenovērtēšana var izmaksāt pusi no nākotnes pensijas.
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (52%) par savu galveno vērtību uzskata dzīvokli vai māju. To atklāj CBL Asset Management veiktā aptauja. Augstu tiek vērtēts arī cilvēkkapitāls - katram trešajam (36%) tā ir zināšanas un prasmes, kā arī izglītība un kvalifikācija (30%).
Respondenti izceļ arī ģimenes atbalstu vai mantojumu (23%), bet piecu vērtīgāko aktīvu sarakstu noslēdz uzkrājumi bankas kontā, kas katram piektajam (19%) sniedz drošības sajūtu un pārliecību par nākotni.
Pensiju uzkrājumus kā būtisku bagātību uztver tikai 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan tieši uzkrātais pensiju kapitāls ietekmē dzīves kvalitāti vecumdienās. Tas liecina, ka cilvēki lielākoties dod priekšroku tradicionāliem aktīviem, kamēr ilgtermiņā augošais otrā pensiju līmeņa uzkrājums tiek nepietiekami novērtēts.
"Otrā pensiju līmeņa kapitāls ir visvairāk nenovērtētais bagātības avots Latvijā. Obligātos iemaksu līdzekļus otrajā pensiju līmenī izvēlētais pārvaldītājs iegulda finanšu tirgos atbilstoši konkrētā ieguldījumu plāna stratēģijai. Šie uzkrājumi nodrošina, ka nākotnes pensija būs atkarīga ne tikai no valsts pirmā līmeņa, bet arī no personīgā kapitāla, kas veidojas gadiem ilgi," uzsver eksperti.
Tas ir īpaši svarīgi jauniešiem, jo nepareizi izvēlēts ieguldījumu plāns var būtiski ietekmēt nākotnes pensijas apmēru. Piemēram, ja jauns cilvēks turpina uzkrāt pensiju otrajā līmenī konservatīvā plānā, lai gan viņam daudz piemērotāks būtu aktīvākais plāns ar līdz pat 100% ieguldījumiem akcijās, tad, neveicot nekādas izmaiņas, uzkrājumu apjoms var izrādīties vairāk nekā divas reizes mazāks. Tas nozīmē būtisku atšķirību nākotnes pensijas apmērā.
Šajā ziņā ieguldījumu teorija ir vienkārša: jo ilgāks uzkrāšanas periods, jo lielāku risku - un līdz ar to arī potenciāli augstāku ienesīgumu - var atļauties.