Kā rodas un kas apstiprina jaunvārdus latviešu valodā: no bezbērnotības līdz koptaisnībai

Vārdu sakot, šis ir zibrādes teksts, kas atrāda vietnieciskus vārdus leksikas uzkuram, kam nav tūlītējnieciska obligāta pielietojamība. Te minēti tikai daži spigteņi no valodas spējināšanas (p.s.– šajos divos teikumus izmantoti daži vārdi no “Jaunvārdu vārdnīcas”).

Jaunvārdi bez juridiska apstiprinājuma

Latviešu valodā jaunvārdiem nav nepieciešams “juridisks apstiprinājums”, lai tos lietotu, taču oficiālajā terminoloģijā ir noteikta kārtība: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK) ir vienīgā institūcija mūsu valstī, kas oficiāli apstiprina jaunus terminus lietošanai valsts un pašvaldību dokumentos. Apstiprinātie termini tiek publicēti “Terminoloģijas komisijas lēmumos” un ievietoti Terminu bankā (www.termini.gov.lv). Šādi lēmumi tiek pieņemti vien pāris reizes gadā. Citās jomās jaunvārdus “apstiprina” lietojums — ja sabiedrība tos pieņem, tie nostiprinās.

Jaunvārdi rodas: * dabiskā lietojumā - tos sāk lietot medijos, literatūrā, ikdienas valodā, bieži reaģējot uz jauniem priekšmetiem, parādībām vai tehnoloģijām (piemēram, “dators”, “viedtālrunis”); * valodnieku mērķtiecīgā darbā - Latviešu valodas aģentūra, kā arī Latvijas universitātes Latviešu valodas institūts un terminoloģijas komisijas piedāvā jaunvārdus, īpaši nozaru terminoloģijā; * sabiedriskās diskusijās - jauno vārdu ieviešana bieži notiek, iesaistot sabiedrību, piemēram, rīkotajās aptaujās “Gada vārds” un “Gada nevārds”.

Jaunām reālijām vajag jaunus vārdus

Valsts valodas centra vadītāja Inese Muhka norāda: “Te ir jānošķir divas lietas. Ikdienas valoda attīstās nepārtraukti - jauni vārdi ienāk un aiziet. Ne visi jaunie vārdi tiek akceptēti un apstiprināti. Ir tādi, kuri nemaz nav apstiprināti, bet brīnišķīgi iekļāvušies valodā, piemēram, “dižpārdoklis”. Savukārt par jauno vārdu radīšanu -mums ļoti daudz dažādu priekšlikumu ienāk tieši jaunvārdu apstiprināšanai. Mēs paši neizdomājam.

Kamēr būs cilvēki, kas rada jaunus vārdus, tikmēr valoda attīstīsies. Ikdienā reāliju kļūst arvien vairāk, un katrai jaunai reālijai nepieciešams jauns vārds. Tāpat ir lietas, kuras zinām, bet, mainoties kontekstam, atkal vajadzīgs jauns vārds, lai parādītu nozīmes nianses. Tā arī attīstās valoda.”

Valsts valodas centrs pats jaunus vārdus neizdomā — tos ierosina citas organizācijas vai personas, savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija tos izvērtē (piemēram, salīdzinoši nesen tika apstiprināti tādi nu jau visiem labi saprotami vārdi kā  “bibliomāts” un “lidaparāts”).

Pērn arī tika apstiprināti vairāki termini dažādās nozarēs - informācijas tehnoloģijās, psiholoģijā, dārgakmeņu nozarē un aviācijā, ko izstrādājuši nozares profesionāļi. Tie pārsvarā tiek lietoti profesionālajā vidē un mūsu ikdienas runasveidu neietekmē.

Oficiālie jauntermini

Daudz būtiskāk ir attiecībā uz jauniem terminiem, kas jālieto oficiālajos dokumentos un ko apstiprina LZA TK. Lūk, “oficiālie termini”, kurus pēdējos trīs gados apstiprinājusi Terminoloģijas komisija:

* 2022. gada septembrī apstiprināja vārdu bibliomāts, kas ir grāmatu pakomāts/bibliotēkas pašapkalpošanās iekārta izdevumu saņemšanai un nodošanai. Tā definīcija: “Pašapkalpošanās iekārta bibliotēkā pasūtīto izdevumu saņemšanai un nodošanai 24 stundas diennaktī.”

* 2023. gada janvārī LZA TK apstiprināja bezbērnotības terminoloģiju, ko ierosināja doktora zinātniskā grāda pretendente, dažādības eksperte bezbērnotības jautājumos Vita Stiģe-Škuškovnika. Komisija apstiprināja angļu valodā lietoto bezbērnotības terminu latviskojumu: * negribēta bezbērnotība (angliski - childless; childless not by choice; involuntary childlessness): situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna neauglības vai citu apstākļu dēļ; * apstākļu nosacīta bezbērnotība (childless by circumstance): situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna, jo tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ; * gribēta bezbērnotība (childfree; childless by choice; voluntary childlessness): situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem; * pagaidu bezbērnotība (temporarily childless): situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme vai nepieciešamība pieņemt lēmumu par kļūšanu par vecākiem; raksturīga īslaicīga bērnu radīšanas atlikšana dažādu iemeslu dēļ.

* Tad pat pēc LZA TK locekles Ligitas Kauķes lūguma vienotai angļu termina bolus atveidei apstiprinātas atbilsmes latviešu valodā: ātrievades deva. Bolus deva - īsā laikā intravazāli (visbiežāk intravenozi) ievadīta zāļu deva, lai nodrošinātu augstu aktīvās vielas vai kontrastvielas koncentrāciju; bolusmateriāls - cilvēka audiem līdzīgs materiāls, ko lieto medicīnas fizikā, lai mainītu starojuma sadalījumu ķermenī, plānojot staru terapiju (devas, režīma un apstarojamo lauku plānošanai).

* 2023. gada maijā pēc Tieslietu ministrijas lūguma apstiprināta atbilsme oficiālajam lietojumam angliski lietojamiem terminam restorative justice – koptaisnība (tādu metožu kopums, ar kurām likumpārkāpumā iesaistītās personas brīvprātīgi iesaistās procesā, kas ļauj tām apzināties likumpārkāpuma cēloņus, sekas un kontekstu, kā arī likumpārkāpuma rezultātā indivīdiem un sabiedrībai nodarīto kaitējumu, un palīdz visām iesaistītajām pusēm pārvarēt likumpārkāpuma traumatiskās sekas, bet pēc Tiesībsarga biroja lūguma terminam due diligence - rūpības pienākums (process jeb savstarpēji saistītu procesu kopums, caur kuru uzņēmumi identificē, novērš, mazina un atskaitās par to, kā tie risina faktiskās un potenciāli negatīvās ietekmes uz cilvēktiesībām, vidi un citām sabiedrības labbūtībai svarīgām jomām).

* 2023. gada janvārī pēc LZA TK Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas lūguma apstiprināti, šādi termini: * medijs (mediji) - kas atrodas starp komunikatoriem, ļaujot nodot informāciju vai vēstījumu; savienojoša substance vai (tehnoloģiska) sistēma informācijas pārraidīšanai vai glabāšanai; šaurāk - plašsaziņai; * plašsaziņa - sociālās un publiskās komunikācijas veids ar vienvirziena komunikāciju, kur vēstījumi tiek sniegti auditorijai, izmantojot plašsaziņas medijus; • sociālie mediji - tīmekļa vietnes un lietotnes (tiešsaistes platformas), kas ļauj lietotājiem veidot, publicēt un izplatīt informāciju, veidot kopienas un savstarpēji mijiedarboties.

* 2024. gada aprīlī pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma LZA TK apstiprināja terminu lidaparāts kā vienīgo angļu aircraft atbilsmi latviešu valodā gan militārajā, gan civilajā aviācijā. Ar šo lēmumu civilajā aviācijā tika aizstāts iepriekš lietotais “gaisa kuģis”.

* 2024. gada decembrī pēc IT, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas lūguma LZA TK vienotai atveidei oficiāli apstiprināja terminu tīmekļseminārs (angļu valodā – webinar).

* Tad pat pēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāves Ilvas Milzarājas lūguma LZA TK skaidroja angliski lietolamo terminu availability/accessibility skaidrojumu: pieejamība (vispārēja pakalpojumu esamība un to lietošanas iespēju sasniedzamība; atbilst availability) un piekļūstamība (iekļaujoša vide cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem; atbilst accessibility).

Gada vārdi un nevārdi

Lai arī gada vārdiem un nevārdiem, ko izvēlas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (RLB LVAK), nav juridisku seku, sabiedrībā tie raisa plašas diskusijas. “Likums un Taisnība” publicē gada vārdus un nevārdus, kuri šo titulu ieguvuši kopš 2003. gada (iesākot ar 2003. gada vārdu un beidzot ar pērnā gada titula ieguvēju.

Gada vārdi: * zīmols; * mēstule; * smacenis; * draugoties; * ēnstrādnieks: * talkot; * glābējsilīte; * zibakcija; * staidzināt; * ziemotne; pašbilde (žargona vārds); * ausīši; * atkraste; * jaunuzņēmums; * straumēt, straumēšana; * zibmaksājums; * notumse (aizstāj vārdu blekauts vai garākus skaidrojumus); * sejauts  (aizstāj vārdus mutes un deguna aizsegs, maska); * kvadrātkods; * okupeklis; * atdēvēt, atdēvēšana (pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu); * apritīgs.

Gada nevārdi: * eiro; * māsterplāns; * centrs; * hendlings; * siera produkts; * šis te… šo te…; * saīsināt (darbiniekus); * pa lielam; * konsolidēt; * uzrunāt (problēmu); * dīlot, dīlošana, dīls; * aplikācija  (pareizi: “lietotne”); * uzstādījumi; * ekselence (savienojumos „ekselences centrs”, „ekselences balva”); * transporti (daudzskaitlī); * influenceris (iesaka to aizstāt ar jaunvārdu “sliecinātājs”); * episki; * vaibs  (pareizi: “gaisotne”; “noskaņa”); * sadarbspējīgs (burtiski pārcelts “interoperable”); * sankcionēt, sankcionētās personas (pretrunā ar īsto nozīmi: “atļaut, apstiprināt”); * tolerēt; * grafisks (nevēlamā lietojumā pēc angļu valodas paraugiem).

Par to, ka latviešu valoda papildinās ar jaunvārdiem – gan tādiem, kas tiek akceptēti, gan tādiem, kas tiek ignorēti – liecina internetā publicētā RLB LVAK Jaunvārdu vārdnīca, kurā apkopoti desmitu desmitiem jaunvārdu. Lūk, daži no tiem: 

* alēns - dzīvnieks, kas mēdz dzīvot alā; * apspīlenes - stipri apspīlētas, no plāna un staipīga auduma darinātas, zeķbiksēm līdzīgas bikses; parasti valkā sievietes; * brīvuļniecība – liberālisms; * dienrādis – kalendārs; * ērtiene - apstākļu kopums (vieta, laiks, noskaņojums, ārēja ietekme, veicamie darbi), kuros cilvēks jūtas ērti; * iekrievotība - daļēja rusifikācija, rusicisku elementu parādīšanās; * klaidsmilts - klejojošās kāpas smiltis; * kureklis - kurināmais materiāls; * maltene – kotlete;  * pazemis - pazemes dzelzceļš, metro, metropolitēns, metrovilciens; * plošņa - draiskulis, nerātnis, trakulīgs, plosīgs cilvēks, dauzoņa, cilvēks, kas bieži plosās, draiskojas; * sīkskatis – mikroskops; * skrūvspārnis – helikopters; * šļāce – duša; * zibrāde - ātra, īsa priekšrāde (prezentācija, uzruna, iepazīstināšana).