Limbažos aicina uz Spānijas kailgliemežu lasīšanas talku – ierodies ar lukturīti
foto: LETA
Limbažos rīkos Spānijas kailgliemežu lasīšanas talku.
Novadu ziņas

Limbažos aicina uz Spānijas kailgliemežu lasīšanas talku - ierodies ar lukturīti

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Piektdien, 8.augustā, plkst.21 Limbažu novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Spānijas kailgliemežu lasīšanas talkā, informēja pašvaldībā.

Limbažos aicina uz Spānijas kailgliemežu lasīšanas...

Talciniekiem jāpulcējas pie estrādes. Talkot paredzēts teritorijā starp Priežkalniņu un Lielezera pludmali. Pašvaldība talciniekus nodrošinās ar plastmasas spainīšiem un gumijas cimdiem. Līdzi jāņem kabatas vai pieres lukturīši. Piedalīties īpaši tiek aicināti iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgas, Strautu, Siguldas, Ausekļa un Lielezera ielās.

Kā skaidro Limbažu novada vides inženiere Iveta Umule, pieaudzis kailgliemezis ir septiņus līdz 14 centimetrus garš. Tā ķermenis ir masīvs un plats, nedaudz saplacināts. Krāsa ir ļoti mainīga, tomēr visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Spānijas kailgliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni.

Kailgliemeži ir aktīvi vakarā, naktī un agri no rīta. Dienā uzturas slēptuvēs - ēnainās un mitrās vietās augsnē, zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem, kanalizācijas akās, retāk arī ēku pagrabos. Ilgstoši lietainā laikā viņi ir aktīvi arī dienā.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā.

Latvijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās.

Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem tūdaļ, uzsver pašvaldībā.

Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, ir jāpanāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu, skaidro Umule.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem un var būt bīstamas gan kultūraugiem, gan mājdzīvniekiem.