Kādas pārmaiņas un kādu stagnāciju atnesušas pašvaldību vēlēšanas

Demokrātija strādā!

Jūnijā aizvadīto vēlēšanu rezultātā vairāk nekā pusē jeb 22 pašvaldībās amatā stājušies jauni mēri. Virknes ilggadējo domju vadītāju atkārtota netikšana amatos bijusi pārsteidzoša. Laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenās redaktores, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētājas Ivonnas Plaudes ieskatā pašvaldības ir diezgan konservatīvs veidojums, tāpēc, piemēram, gados jaunā Dāvida Rubena (JKP) iesēšanās ilggadējā mēra Andreja Vaivoda krēslā ir, kā minimums, interesanta. "Kā varēja tā, ne no kurienes, kā trusītis no cepures iznirt tik jauns cilvēks un kļūt par tik konservatīvas vietas saimnieku," vaicā Plaude.

Vesela ēra noslēgusies arī Jelgavā, kur Andris Rāviņš nu sēdēs tikai ierindas deputāta krēslā. "Kaut kad tam būtu jānotiek," pārmaiņas raksturo Plaude. Līdzīgs liktenis skāris arī Dienvidkurzemes novada mēru Aivaru Priedolu. Aģentūras LETA žurnāliste Daiga Kļanska zina stāstīt, ka Priedols līdz pēdējam cerējis saglabāt domes vadības grožus. "Mazliet samulsis pirmajā domes sēdē bija arī [jaunais pašvaldības vadītājs] Andris Jankovskis (NA), kurš nebija pārliecināts, ka situācija attīstīsies tā, ka viņu izvirzīs," stāstīja Kļanska. No paša novada iedzīvotājiem gan bija dzirdēts, ka pārmaiņas pašvaldības vadībā bijušas ļoti gaidītas - ka nāks jauna vara un būs jauna pieeja pašvaldības jautājumu risināšanā.

Tikmēr interesanta tendence redzama Bauskas novadā, kur "ārkārtīgi izteikts lokālpatriotisms" spējis mēra amatā nomainīt ilggadējo nu jau bijušā Rundāles novada vietvaldi Aivaru Okmani (NA), jo iecavnieki nobalsojuši par savējo - Aivaru Mačeku (NA), novērojusi Plaude.

Savukārt Talsu novadā, kas izceļas pat ar trīs dienas ilgām sēdēm, bijusī domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone (NA) vispār netika ievēlēta domē, jo, kā spriež žurnālisti, "tikusi sodīta" par nepopulāru lēmumu nešanu sabiedrībā. Tagad pašvaldību stūrēs no NVO nākušais Ansis Bērziņš. Kļanskas vērtējumā "viss varētu aiziet labās sliedēs", tomēr likumdošanas jautājumos jāuzmanās no kolēģa Alda Pinkēna (JV), kurš regulāri pieskata, lai domē nenotiktu nekas nelikumīgs.

Tikmēr Rēzeknē pilsoņi, amatā atkal ievēlot no tā iepriekš atlaisto Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"), esot uzrādījuši jaunu lūzumpunktu attieksmē pret notiekošo sev apkārt, vērtē Plaude.

Kas liek tev visu pazaudēt?

Aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus cer sagaidīt, ka varas partijas, tostarp redzot savas sekmes virknē pašvaldību, beigs būt arogantas un tomēr uzrunās vēlētājus. "Labs piemērs šajās vēlēšanās bija Daugavpils, kur politiķis ir mācējis, uzrunājis, pateicis, ir saklausīts un ticis ievēlēts," domā Kalaus. Viņaprāt, līdzīgi esot arī Rēzeknē, kur nacionālā mēroga varas partijas nav vēlējušās vai varējušas uzrunāt pilsētniekus. Uzmanības vērta Kalaua ieskatā ir, piemēram, Rāviņa nepārvēlēšana mēra amatā. "Ja tu tik ilgi esi pie varas, ja tev tik ilgi bijis neapgāžams pārsvars un atbalsts, kas ir tas, kas liek tev vienā brīdī visu to pazaudēt," vaicā žurnālists un pats arī meklē atbildi - iespējams, vainojama šo politiķu augstprātība. Tomēr arī to vēlētāji varot pieciest, ja ar viņiem sarunājas. Tas atšķirot Jelgavu no Jūrmalas, kur, kā akcentē Plaude, vara arī ir ļoti augstprātīga.

Lielā mērā citu partiju arogance un nevēlēšanās iesaistīties "cīņā" par vēlētāju balsīm tādās pašvaldībās kā Rēzekne un Daugavpils žurnālistu ieskatā veicinājusi attiecīgus balsojumus vēlēšanās. "Nav teikts, ka citām partijām tur nav elektorāta," vērtē Plaude, "viņus vienkārši neviens nemēģina uzrunāt."

Rāviņa gadījums ļaujot runāt arī par vēlētāju paaudžu maiņu. Ja līdz šim viņam bija izdevies uzrunāt pilsētniekus, tad tagad ir nomainījušās paaudzes un jaunie cilvēki "nācijas tēvā" vairs neklausās - nav kopīgu sarunas veidu, tostarp prasmes darboties sociālajos medijos, akcentē žurnālisti.

Paaudžu problēma gan ir arī pašās partijās. Kļanska spriež, ka Aivara Lemberga partijas "Latvijai un Ventspilij" ne tik pārliecinošā uzvara pilsētā apliecina paaudžu stagnāciju partijā, kur pašlaik pamatā ir vecāki cilvēki, īpaši neiesaistot jaunākus. Tomēr arī tas pagaidām neliecina par Lemberga laikmeta norieta sākumu pašvaldībā.

Līmlente trauslajām koalīcijām

Šķietami sekojot galvaspilsētas piemēram, arī reģionos pēc šīm vēlēšanām deputāti atvēzējušies jaunu amatu radīšanai. Šoreiz tas notiek izteikti biežāk nekā citus gadus, pamatā ar jaunu titulu palīdzību cenšoties nolīdzināt politiskās nesaskaņas koalīcijas būvniecības procesā.

Kalaus domā, ka ar papildu amatu piešķiršanu iespējams noturēt arī trauslas koalīcijas, kāda, piemēram, izveidota arī jaunajā galvaspilsētas domes sasaukumā. Žurnālists gan nav pārliecināts, vai Rīgas mēra Viestura Kleinberga partijai "Progresīvie" izdosies šādu koalīciju noturēt. Partija esot pārcentusies, stiķējot sarežģīto četru partiju koalīciju. "Apvienotajam sarakstam" esot krietni "pārmaksāts", un tas - vēlme paprasīt vairāk - var radīt viļņošanos ideoloģiski pretrunīgajā struktūrā. Kalaus prognozē, ka pārbīdes domes koalīcijā varētu sākties pēc Saeimas vēlēšanām, kad uz parlamentu aizdosies virkne opozīcijas politiķu un viņu frakcijas kļūs "mazāk toksiskas", un ar tām varēs sākt sarunas. Par šādu varbūtību liekot domāt nesenā pieredze ar partiju "Gods kalpot Rīgai", kurai izdevies pārvarēt "sarkanās līnijas" un tapt par koalīcijas sabiedroto.

Sarkanie punkti Latvijas kartē

Pulvermucas iezīmes saskatāmas arī Balvos, kur koalīcijas noturēšanas vārdā mēram ir divi vietnieki. Spēku sadalījums domē un koalīcijā esot tik trausls, ka to varētu sašūpot jebkurš aktuāls jautājums, spriež Kļanska.

Arī Talsos, Rēzeknes novadā, Jūrmalā un Bauskā vietnieku amati izveidoti, lai kaut kā sabalansētu varu situācijās, kad spēku sadalījums ir ļoti līdzīgs vai vajadzīgas papildu balsis koalīcijas izveidei.

Tikmēr Rēzeknē koalīcijas līmēšana nenotika, jo tas nebija vajadzīgs - varu pilsētā saglabāja Bartaševiča pārstāvētais politiskais spēks. Tomēr mēram, kurš vadīja pilsētu jau padsmit gadus, arī savajadzējās veselus divus vietniekus. Un arī divus padomniekus. Jaunu amatu izveidi mēra birojā varētu vērtēt kā iespēju "ģenerēt naudu savējiem", domā Plaude. Viņasprāt, Bartaševičam vajadzīga spēka vertikāle, un partija šādi var nodrošināt "barotni". Divi vietnieki un pārītis padomnieku esot arī "vidējais pirksts", ko Bartaševičs parādījis sabiedrībai pārliecībā, ka ar viņu par to neviens neko nevar izdarīt. "Tā ir lielākā varas demonstrācija - ka saimniekošu, kā gribēšu," bilst Plaude.

"Lai gan tur viss ir draudzīgi un mīlīgi," līdzības Plaude saskata arī Tukuma novadā, kur ""Apvienotais saraksts" paņēmis maksimumu". Partija izvēlējusies vietnieku iecelt no savas partijas, nedaloties ar citiem, lai gan tas varai būtu bijis pat izdevīgāk. "Kāpēc lai mēs nepaņemtu, ja mums ir vara?" retoriski vaicā Plaude, akcentējot, ka šādi izpaužas provinciālisms. "Tukuma novadā varu pārņēmis nelielais Smārdes novads, [..] un otra amata iedošana citai partijai varētu ne tikai situāciju līdzsvarot, bet arī labāk izskatītos," spriež Plaude.

Satraucoša esot arī vairāku pašvaldības iestāžu vadītāju aiziešana no amatiem līdz ar jaunu domju vadību ievēlēšanu.

Diezgan izaicinoša situācija veidojas arī Olainē, kur, žurnālistu ieskatā, ir laba saimniekošanas sistēma un sociāldemokrātiska vadība. "Neviena dome nav tāda, kur sev - neko. Tur var paskatīties, kā sociāldemokrātija strādā dzīvē," vērtēja Plaude. Tomēr "Latvijas attīstībai" mēģinot situāciju šūpot un "meklēt utis". "Kas ir noticis tagad, ja nešūpojāt varu iepriekšējā sasaukumā," vaicā Plaude, atsaucoties uz izglītības ierakstu nesakritību vēlēšanu dokumentos partiju "Suverēnās varas" un "Apvienības jaunlatvieši" deputātiem.

Melis, ļauns vai negudrs?

Jau divu Olaines novada deputātu pieķeršana iespējamā melošanā par savu izglītību raisa pārdomas ne vien par šādu darbību morāli ētisko pusi, bet arī par kandidātu informētību par politiskajiem procesiem. "Tie "jaunlatvieši" ar savu absolūto nevainīgā bērna sindromu, nezināšanas apjomu, ar kādu viņi ienāk politikā, - viņiem viss ir jaunatklājums, viņi nezina pilnīgi neko, [..] viņi arī par Gloriju Grevcovu neko nebūs dzirdējuši," prāto Plaude, atgādinot, ka bijusī parlamentāriete Grevcova sodīta tieši par melošanu par savu izglītību.

Kalaus gan domā, ka te atbilde varētu slēpties arī "salauztajā morāli ētiskajā mugurkaulā", proti, pārliecībā, ka problēma ir nevis tajā, ka tu melo, bet tajā, ka tevi pieķēra. Savukārt no sabiedrības viedokļa jautājums par nepatiesas izglītības norādīšanu pretstatā zagšanai, milzīgajām ministru algām un mazajām pensijām ir vien sīkums.

Savukārt Kļanska uzskata, ka Grevcova daudziem esot kalpojusi kā piemērs pieteikties dalībai vēlēšanās šogad. Par to liekot domāt desmiti no sarakstiem izsvītroto kandidātu. "Varbūt detalizēti nezinām, kādu iemeslu dēļ tas noticis, bet šie vairāki desmiti cilvēku, kas iet uz vēlēšanām un pilnīgi nerēķinās ar savu pagātni, ir diezgan interesants fenomens," vērtēja žurnāliste.

Sanatorijas caurkritušajiem

Lai arī ilggadējam Ogres novada mēram Egilam Helmanim (NA) šoreiz pretī stāvēs kuplāka domes opozīcija, Kļanska neprognozē dižas grūtības esošajai varai īstenot iecerēto. Mēram ir birojs ar pieciem cilvēkiem, par kura sastāvu un izmaksām pat domē ievēlētajai opozīcijai bijis grūti izvilināt informāciju. Biroju vadīs bijušais domes priekšsēdētāja vietnieks, viņam būs asistente, bet nākamgad nāks klāt vēl trīs cilvēki. Domē procesu ritums noformēts tā, lai esošajai varai netraucētu. "Tu nevari runāt, kas tev ienāk prātā un cik ilgi gribēsi. Būs jārunā īsi, konkrēti, par lietu. Un tad Helmanis teiks "Diezgan!", un miers," klāstīja Kļanska.

Nacionālās apvienības veidotus mēra birojus pašvaldībās atminas arī Plaude. Tukuma novadā šādi veidojumi nav ierasti, tāpēc arī pēcāk īstenotās dažādās metodes, kā iedarboties uz citādāk domājošajiem, tostarp žurnālistiem, arī pārsteigušas. "Līdzīgi, kā tagad redzu Ogrē. Vai tas ir kāds partijas uzstādījums," vaicā Plaude.

Kalaus skaidroja, ka šādos birojos nereti nodarbina citus partijas biedrus, kas vai nu palīdzējuši kampaņā, vai nav ievēlēti. Piemēram, Rīgā vicemēra Viļņa Ķirša (JV) biroja vadītājs būs ilggadējais domnieks Olafs Pulks (JV), kuru šajās vēlēšanās vēlētāji svītrojuši tik raženi, ka domē viņš netika. "Tad tas tāds nolaišanās laukums, sanatorija caurkritušajiem," par mēru un viņu vietnieku birojiem secina Plaude.

Vajag atrast mērķi

Kalaus cer, ka politiķi jaunajās domēs spēs vienoties par kādu vienu ideju, mērķi, kā labā strādāt. "Tā ir trauslo koalīciju lielākā problēma," uzskata žurnālists, norādot, ka tiek strādāts stabilitātes, nevis mērķu vārdā. Viņš tāpat uzskata, ka apvienoties koalīcijā, lai tajā būtu pārstāvētas "valstiskas partijas", arī ir dīvaini, jo tas nav mērķis un ar to nav gana sekmīgam kopīgam darbam ilgtermiņā.

Ropažu novadā savukārt koalīcija izveidota, apvienojoties ļoti daudziem maziem politiskajiem spēkiem. "Vienīgā cerība viņiem noturēties līdz nākamajām vēlēšanām ir, ja viņus vieno kāda ideja. Pretējā gadījumā viss izjuks lupatu lēveros," domā žurnālists.

Plaudes ieskatā pašvaldību domju vienīgajam mērķim vienmēr būtu jābūt novada un tā iedzīvotāju labklājībai, tāpēc domniekiem nebūtu jādomā par ideoloģijām, bet jāstrādā, par orientieri turot iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu.