Arvien vairāk bērnu Latgalē izvēlas apgūt latgaliešu valodu
Rēzeknes novada Rogovkā šonedēļ pulcējušies vairāk nekā 30 skolotāju no dažādiem Latgales novadiem, lai piedalītos latgaliešu valodas un kultūras kursos. Šādas apmācības tiek rīkotas jau vairāk nekā divas desmitgades, un to laikā sagatavoti vairāk nekā 440 pedagogi, kas apliecina latgaliešu valodas nozīmi mūsdienu izglītībā, vēsta 360TV Ziņas.
Kursu dalībniekiem tā ir iespēja satikt domubiedrus, dalīties pieredzē un apgūt jaunākās mācību metodes un materiālus. Pedagogi norāda, ka šī sagatavošanās ir būtiska, īpaši ņemot vērā, ka jau piecus gadus latgaliešu valoda tiek mācīta interešu izglītības programmu ietvaros vairākās Latgales skolās.
Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure skaidrojusi, ka ilggadējs darbs dažādās darba grupās un Saeimas Latgales apakškomisijā devis rezultātus – valoda pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas izglītības sistēmā. Viņa uzsvērusi, ka tiek ievērots arī Valsts valodas likums, kas paredz atbalstu latviešu valodas vēsturiskajām dialektu formām.
Pēc 360TV Ziņu apkopotās informācijas, pagājušajā gadā latgaliešu valodu apguva vairāk nekā 600 bērnu, un šogad šis skaits vēl pieaugs – plānots, ka to mācīs jau 43 izglītības iestādēs.
Jersikas un Rožupes pamatskolas skolotāja Rasma Svikle-Popova atzina, ka vislabākie rezultāti redzami darbā ar jaunākā vecuma skolēniem, kuri mācās valodu ar patiesu interesi, pat ja ģimenē to ikdienā nelieto. Savukārt Jaunsilavas pamatskolas skolotāja Evita Doļģe-Vārpsaliete atzīst, ka pati joprojām apgūst latgaliešu rakstu valodu un šie kursi viņai ir nozīmīgs resurss, lai prasmes nodotu tālāk bērniem.
Latgaliešu valodas pieaugošo popularitāti pedagogi un kultūras darbinieki saista arī ar tās nostiprināšanos mediju telpā un publiskos pasākumos. Tomēr vienlaikus norādīts, ka sarunvalodas lietojums ģimenēs samazinās. Kultūras projektu vadītāja Edeite Laime uzskata, ka joprojām saglabājušies padomju laika stereotipi, kuru dēļ daudzi vecāki izvēlas bērniem nerunāt latgaliski, uzskatot to par šķērsli, nevis priekšrocību. Viņa cer, ka šī attieksme pamazām mainīsies.
Kā skaidroja Svikle-Popova, pat ja latgaliešu valoda “pielīp” tikai vienam bērnam, viņš to var nodot tālāk – draugiem vai ģimenei –, tādējādi veicinot valodas dzīvotspēju. Izskan arī cerība, ka nākotnē latgaliešu valoda tiks iekļauta kā mācību stunda ne vien Latgalē, bet arī citviet Latvijā, tā nostiprinot reģionālās identitātes sajūtu un bagātinot Latvijas kultūrtelpu kopumā.
