Latvijā šovasar konstatēts viens bakteriālās iedegas uzliesmojums
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori šogad līdz 25.jūlijam 567 pārbaudēs noņēmuši 96 paraugus, no kuriem Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā testēti 66 paraugi un apstiprināts viens bakteriālās iedegas uzliesmojums paraugam, kas ņemts pērn noteiktajā perēklī Snēpeles pagastā, liecina dienesta publiskotā informācija.
Bakteriālās iedegas apsekojumi notiek dažādās tās saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās, tostarp dārzos, apstādījumos, piemājas dārzos, stādaudzētavās, komercdārzos un savvaļā. Galvenokārt tiek apsekoti 39 iepriekšējos gados noteiktie bakteriālās iedegas perēkļi un trīs kilometru buferzonas ap tiem.
VAAD turpina īstenot bakteriālās iedegas pārbaudes Latvijas reģionos un aicina iedzīvotājus sadarboties, atļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā, kā arī ziņot par vizuālām pazīmēm uz saimniekaugiem.
Patlaban bakteriālās iedegas perēkļi un buferzonas noteiktas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Ventspils novada Vārves pagastā, Tukuma novada Pūres pagastā, Ķekavas novada Baldonē, Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jelgavas novada Zaļenieku, Glūdas, Elejas, Sesavas, Svētes un Platones pagastos, Dobeles novada Tērvetes pagastā, Bauskas novada Viesturu pagastā, kā arī Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījumu. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas un korintes. Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas.
Slimības ietekmē vīst ziedi un augļi, kā arī sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no kuriem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
