Mizgraužu savairošanās dēļ egļu mežos noteiktie ierobežojumi atcelti mēnesi agrāk

Saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu audzēs sākotnēji tika noteikti līdz 2025. gada 31. augustam. Termiņa pārskatīšanu dienestā skaidro ar to, ka mizgrauža populācija ir būtiski samazinājusies lielākajā Latvijas daļā.

Ņemot vērā situācijas uzlabošanos, VMD nolēmis atcelt saimnieciskās darbības ierobežojumus egļu vērtīgajās mežaudzēs "A", "B" un "C" aizsardzības zonās.

Tomēr dienests joprojām aicina saimniekus ievērot piesardzību un veikt aizsardzības pasākumus, neskatoties uz situācijas uzlabošanos. Mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem augustā vēl jābūt piesardzīgiem ar skujkoku ciršanu.

VMD akcentē, ka ir svarīgi, lai ar svaigu skujkoku ciršanas atlieku smaržu nepievilinātu mizgrauzi blakus esošām egļu audzēm. Krājas kopšanas cirtes un izlases cirtes priežu audzēs augustā var atsākt samērā droši, taču egļu audzēs šādus darbus vēlams atlikt uz rudeni.

Ja egļu audzē konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi, joprojām saglabājas noteiktā kārtība, ka šādu audzi vai tās daļu var operatīvi nocirst sanitārā vienlaidus cirtē, uzsver dienestā. Skujkoku izcirtumos, kas pārsniedz 0,8 hektārus, augustā jāturpina izvietot feromonu slazdus. Tāpēc VMD lūdz privāto mežu īpašniekus informēt par cirsmu izstrādi, lai dienesta darbinieki slazdu izvietošanu var veikt pēc iespējas operatīvāk.

Tāpat ir svarīgi pēc iespējas ātrāk izvākt no meža svaigi vējā izgāztās egles, kā arī ilgstoši mežā neuzglabāt svaigus egļu kokmateriālus, jo tie var veicināt lokālu mizgraužu savairošanos.

VMD atzīmē, ka lēmums pieņemts, apkopojot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" nacionālā monitoringa rezultātus un dienesta rīcībā esošos datus par feromonu slazdos noķerto vaboļu skaitu. Šogad mizgrauža pirmās paaudzes lidošanas aktivitāte bija būtiski mazāka nekā divus iepriekšējos gadus. Masveida lidošana novērota tikai lokāli dažās atsevišķās vietās.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners norāda, ka šobrīd arī nav ziņu par plašiem svaigiem mizgraužu bojājumiem egļu audzēs, kas skaidrojams ar mizgrauzim nepiemērotajiem laika apstākļiem.

Viņš atzīmē, ka lietus un vēja dēļ mizgrauža vabolēm ir grūtības sapulcēties pietiekami lielos baros, lai spētu uzbrukt dzīvām eglēm. Tāpat lielais mitrums palīdz saražot vairāk sveķu, kas palielina koku dabisko pretošanās spēju.

Brauners uzsver, ka mizgrauža pirmās paaudzes sliktā aktivitāte vieš cerību, ka būtiski bojājumi egļu audzēm nav sagaidāmi arī vasaras otrajā pusē, kad attīstīsies otrā paaudze. Tomēr droši un precīzi dati par audžu bojājumu novērojumiem būs pieejami tikai rudenī.

VMD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informācija par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.