Latvieši finanšu drošību ievēro retāk nekā lietuvieši un igauņi
Baltijas valstu iedzīvotāji arvien labāk izprot riskus, ko rada finanšu krāpnieki un biežāk ievēro vienkāršus, bet efektīvus drošības paradumus, lai pasargātu sevi no krāpniekiem, tomēr Latvijas iedzīvotāji šos principus ievēro kūtrāk un mazāk konsekventi nekā pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji, informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.
Visizplatītākais veids, kā cilvēki rūpējas par savu finanšu drošību, ir izvairīšanās no klikšķināšanas uz aizdomīgām saitēm - šo ieradumu visvairāk ievēro iedzīvotāji Igaunijā (87%), seko iedzīvotāji Lietuvā (85%) un iedzīvotāji Latvijā (70%), noskaidrots aptaujā.
Otrs būtisks aizsardzības veids ir atteikšanās izpaust bankas datus telefonsarunās, e-pastos vai saziņas lietotnēs. Arī šajā ziņā visuzmanīgākie ir iedzīvotāji Igaunijā (79%), seko iedzīvotāji Lietuvāi (77%), kamēr iedzīvotāji Latvijā (73%) šādu piesardzību ievēro nedaudz retāk.
Trešais izplatītākais ieradums ir atturēšanās no saziņas ar svešiniekiem - gan neatbildot uz ziņām no nezināmiem numuriem, gan nepiedaloties sarunās ar nepazīstamiem zvanītājiem. Igaunijā šī pieeja kļuvusi par normu 79% iedzīvotāju. Savukārt Lietuvā iedzīvotāji visbiežāk minējuši izvairīšanos no sarunām ar nepazīstamiem zvanītājiem kā savu galveno aizsardzības metodi (69%), kamēr Latvijā šo metodi izmanto retāk - 58%.
Bankas "Citadele" Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Ingrīda Āva informē, ka aptaujā 40% Latvijas iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka viņiem ir pietiekami skaidra un pieejama informācija par to, kā sevi pasargāt. Vienlaikus 23% domā, ka informācija ir pārāk vispārīga, bet 8% uzskata, ka informācijas ir par maz vai tā nav viegli atrodama.
Būtiskas atšķirības starp vecuma grupām drošības paradumos nav konstatētas - modrība pret finanšu krāpniecību raksturīga visu paaudžu iedzīvotājiem. Vienlaikus Lietuvā un Igaunijā sabiedrības pašvērtējums ir pārliecinošāks - 46% Lietuvas iedzīvotāju un 56% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka pieejamās informācijas par finanšu krāpniecību ir pietiekami un tā ir viegli saprotama.
Igaunijas iedzīvotāji izcēlušies arī ar kritiskāko attieksmi pret ātras un garantētas peļņas investīciju piedāvājumiem. No šādiem apšaubāmiem darījumiem atturas 83% iedzīvotāju Igaunijā, kamēr Lietuvā to dara 68%, bet Latvijā - 65% aptaujāto.
Āva norāda, ka aptaujā nedaudz retāk minēti, bet ne mazāk būtiski drošības pasākumi ir maksājumu pārbaude pirms apstiprināšanas, interneta vietņu adrešu pārbaudīšana pirms personas vai maksājumu datu ievades, kā arī piesardzība sociālajos tīklos, piemēram, izvairīšanās no klikšķināšanas uz vilinošām viltus akcijām, konkursiem un tamlīdzīgām aizdomīgām aktivitātēm.
Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
