Vai bērns ir gatavs skolai sešos gados? Skaidro Latvijas Universitātes docente
Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem, skaidro Latvijas Universitātes docente Antra Randoha.
"Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām."
"Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes."
"Speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem, ļoti labi apzinās, ka visiem bērniem nav iespējams piemērot vienotu sākuma brīdi skolas gaitām. Bērns nav mehānisks vienādos posmos funkcionējošs objekts – viņš ir personība, kuras attīstītai nepieciešams laiks, pakāpeniska pieeja un atbalstoša vide."
To, vai bērns ir gatavs skolai, nenosaka vecums
"Latvijā ir spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas skaidri nosaka, kādi ir sasniedzamie mācību rezultāti pirmsskolā – pirms skolas gaitu sākšanas. Pirmsskola nav tikai spēles un rotaļas - tas ir strukturēts mācību process, kurā bērns attīsta izpratni par pasauli, emocijām, matemātiskām darbībām, valodu un sociālo mijiedarbību."
"Šī satura apguve notiek caur rotaļām – bērniem dabiskām un saprotamām aktivitātēm, nevis formālu mācīšanos no grāmatām. Pirms tiek diskutēts par skolas uzsākšanu sešu gadu vecumā, ir nepieciešams pamatots, starpdisciplinārs pētījums, kas analizē bērnu spējas un attīstību šajā vecumposmā. Arī mācību programma nevar palikt nemainīga – ja mainās bērnu vecums, jāmainās arī saturam, metodikai un pieejai. Pretējā gadījumā pastāv risks pārslogot bērnu vai, vēl sliktāk, radīt emocionālu distanci no mācībām jau pirmajā klasē."
Nevajag eksperimentēt ar bērniem
"Pārmaiņas izglītībā nedrīkst būt balstītas eksperimentā. Ikvienam bērnam ir jāļauj izdzīvot bērnību - posmu, kurā tiek likti pamati viņa personībai. Ir bērni, kuriem sešu gadu vecumā ir izcilas digitālās prasmes, bet viņi joprojām emocionāli nav gatavi ilgstoši koncentrēties vai būt patstāvīgi. Tāpat aktuāls ir jautājums par diendusu - daudzi bērni šajā vecumā vēl nespēj veselīgi funkcionēt bez atpūtas."
"Runājot par piemērotāko vecumu skolas gaitu uzsākšanai, ir jāizvērtē arī pirmskolas un sākumskolas sasaiste. Šobrīd Latvijas Universitātes studiju programma pirmskolas pedagogiem ir veidota tā, lai balstītos “Skola 2030” pieejā un sagatavotu bērnus soli pa solim. Pirmsskolas skolotāji lieliski pārzina arī sākumskolas izglītības posma specifiku, lai nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgāku sagatavošanos un pāreju."
"Svarīgākais jautājums šajā diskusijā: ko iegūst bērns? Ne vecāki, ne skolas, ne valsts budžets – bet bērns. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka viņa emocionālā labsajūta, drošības sajūta un attieksme pret mācībām veidojas pirmajā izglītības pieredzē. Ja skola sāksies pāragri vai bērns nebūs tai pietiekami gatavs, sekas būs jūtamas ilgtermiņā."
"Bērni jau mācās pirmsskolā – viņi apgūst ne tikai valodu, matemātiku un sociālās prasmes, bet arī attīsta spēju sadarboties, koncentrēties un vadīt emocijas. Šī mācīšanās notiek viņiem piemērotā, rotaļās balstītā vidē, kas veido stabilus pamatus turpmākajām skolas gaitām. Mēs nedrīkstam pārrakstīt bērnību – izglītības sistēmai ir jāpielāgojas bērnam, nevis otrādi."
