Siliņa apmierināta ar Švinkas darbu "Rail Baltica" pārvaldībā
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldība Latvijā, kopš satiksmes ministra amatā stājies Atis Švinka (P), ir uzlabojusies, šādu vērtējumu šodien žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Politiķes skatījumā, salīdzinot ar laiku, kad amatā bija iepriekšējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), esot redzami būtiski uzlabojumi ne tikai tajā, kā tiek organizēta "Rail Baltica" projekta vadība, bet arī jautājumos, kas saistīti ar lidsabiedrību "airBaltic" un satiksmes ministra pārziņā esošo Latvijas Valsts radio un televīzijas centru.
"Švinka spēj gan uzņemties vadību, gan izanalizēt riskus, gan vadīt projektus, gan arī pieņemt lēmumus," sprieda premjere. Viņa izteica nožēlu, ka no iepriekšējā satiksmes ministra šādas rīcības nebija, lai arī tā tika gaidīta, ņemot vērā, ka Briškens jau iepriekš bija saistīts ar "Rail Baltica" projektu. "Varbūt tas vēl vairāk traucēja laicīgi apzināties, ka ministra atbildība šajā projektā ir būtiska un lēmumi ir jāmaina," izteicās Siliņa.
Viņa atzīmēja, ka ar Švinku tiekas regulāri un arī šodien pārrunāts jautājums, kas saistīts ar projekta iespējamo īstenošanas modeļu maiņu, kā arī tas, lai Latvijas izmaksas "Rail Baltica" nebūtu lielākas kā pārējās Baltijas valstīs. Satiksmes ministrija saistībā ar to ir piedāvājusi risinājumu, tostarp VAS "Latvijas dzelzceļš" koncernā kā meitassabiedrību pievienot "Rail Baltica" nacionālo ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", atgādināja Siliņa.
Tāpat Ministru prezidente norādīja, ka arī ar abiem pārējiem Baltijas valstu premjeriem pārrunājusi iespēju Baltijas valstīs mainīt "Rail Baltica" pārvaldību, veicot izmaiņas Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail". Šobrīd Švinka strādājot pie "RB Rail" struktūras un administratīvo resursu izmaksu izmaiņām.
Vienlaikus Siliņa uzsvēra, ka viņas spēkos nav izmainīt visu, kas iepriekšējos gados iesākts projektā. Tomēr, viņasprāt, tas, ka šobrīd projektā esot manāmi uzlabojumi, esot acīmredzams. Siliņas birojā "Rail Baltica" projektā dažādās kapacitātēs ir iesaistīti četri cilvēki, viņa piebilda.
Jau vēstīts, ka satiksmes ministra padomnieks ekonomikas un uzņēmējdarbības jautājumos, betona grīdu ražotāja SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs paudis, ka Igaunijā katrs "Rail Baltica" dzelzceļa kilometrs maksā mazāk nekā Latvijā un vidēji Eiropā, un tur būvniecība risinās ātrāk, jo 2024.gada aprīlī Igaunija fundamentāli mainīja pieeju "Rail Baltica" būvniecībai, pārņemot Somijas mūsdienīgo lielo projektu organizēšanas modeli.
Tikmēr Latvija joprojām seko dažās vecajās Eiropas valstīs lietotai, taču jau novecojušai un neefektīvai projektu īstenošanas formai, secina Ošlejs.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" jaunākajai informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
