Ekonomikas ministrija rosina atļaut ēku celtniecību krasta kāpu aizsargjoslā
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā.
EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.
Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.
Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.
Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.
EM izstrādātie grozījumi paredz no likuma izslēgt vārdus "nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus".
Papildus ar regulējuma izmaiņām plānots atvieglot apzaļumošanas objektu realizāciju.
EM norāda, ka līdz ar grozījumiem likumā samazināsies administratīvais slogs gan apzaļumošanas projekta īstenotājam, gan apzaļumošanas projektā iesaistītajām saskaņošanas institūcijām.
Tiesību akta projektā "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" piedāvātie grozījumi ir izstrādāti pēc EM iniciatīvas.
Šie grozījumi papildina Aizsargjoslu likumu, nosakot, ka koku vai krūmu audzēšanu attiecīgās aizsargjoslas daļā īsteno atbilstoši standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās vai arī koku vai krūmu audzēšanu saskaņo ar aizsargjoslas ierobežojumiem pakļauto objektu vai zemes īpašnieku.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumam šobrīd Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā nav atļauta jaunu būvju būvniecība, kā arī esošo būvju paplašināšana, izņemot noteiktos gadījumus. Bez ierobežojumiem ir atļauta būvju atjaunošana un restaurācija. Pārbūve ir atļauta pilsētas robežās, kā arī ciema robežās vietās, kur bija iepriekšējā apbūve. Tāpat pārbūve ir atļauta, ja tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu.
Vienlaikus Aizsargjoslu likumā definēts, ka jaunu ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana šajā aizsargjoslā ir atļauta tikai tad, ja tā ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un tā notiek pilsētas teritorijā, bet neietver norādi par būvniecību ciema teritorijā, tādējādi radot nepamatotu ierobežojumu jaunu ēku un būvju celtniecībai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, norāda ministrijā.
Savukārt aizsargjoslu zonu vides apzaļumošana tās esošajā formā ir administratīvi sadrumstalots un laikietilpīgs process, jo pašlaik katram aizsargjoslas veidam ir noteikti atšķirīgi kritēriji to apzaļumošanai. Tādējādi praksē veidojas konfliktsituācijas starp attīstītājiem un uzraugošajām iestādēm, piemēram, attiecībā uz atšķirīgu risku novērtējumu kokaugu stādīšanai pilsētvidē, ja doto kokaugu paredzēts iestādīt aizsargjoslas zonā.
Atšķirīgo viedokļu dēļ pilsētvides apzaļumošanas process kavējas, radot problēmas gan attīstītājiem, kam jāpieprasa projektu īstenošanas termiņa pagarinājums, gan uzraugošajām iestādēm, kam katrs pilsētvides apzaļumošanas projekts jāvērtē pēc patstāvīgi identificētiem rādītājiem un riskiem, min EM.
Vienlaikus EM uzsver, ka plānotās regulējuma izmaiņas nekādā veidā nemaina jau šobrīd noteiktos ierobežojumus pašvaldību teritorijas plānojumos attiecībā uz jaunu ēku būvniecību, piemēram, stāvu skaitu, apbūves blīvumu un intensitāti, brīvās zaļās teritorijas rādītāju un apbūves augstumu.
Savukārt biedrība "Puse Latvijas" portālā "Facebook" pauž, ka EM sagatavotais grozījumu projekts Aizsargjoslu likumā skar Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslu, kas ir viens no vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidiem.
Ja līdz šim Aizsargjoslu likums noteica, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves, un paplašināt esošās celtnes, tad šobrīd ciematu administratīvajās teritorijās šis aizliegums ar jaunajiem grozījumiem tiktu atcelts un ciemu teritorijas tiktu pielīdzinātas pilsētu teritorijām.
"Citiem vārdiem, tas atver durvis celtniecībai ievērojamā daļā Latvijas piejūrās kāpu un pludmaļu, atmežojot teritorijas un postot aizsargājamu sugu dzīvotnes. Ļoti ticams, ka pēc grozījumu iespējamās apstiprināšanas daudzas cilvēku iemīļotās atpūtas vietas pārtaps privātmāju un vasarnīcu teritorijās," norāda biedrībā.
Vienlaikus "Puse Latvijas" pauž bažas, ka tiesību akta projektā nav sniegta analīze to ietekmei uz vidi - norādīts, ka ietekmes uz vidi grozījumu nebūšot.
Biedrība "Puse Latvijas" ir izveidota 2022.gadā ar vīziju rosināt sabiedriskās diskusijas par nepieciešamību pilnvērtīgi saglabāt mežu ekosistēmas nozīmību Latvijā.
