Latvijā šogad jau 60 noslīkuši cilvēki, lielākā daļa - alkohola reibumā

Lai gan aizvadītie svētki bijuši salīdzinoši mierīgi, VUGD nācies dzēst vairākus ugunsgrēkus, un, kā atzīst VUGD priekšnieks, diemžēl bijuši arī 17 maldinājuma zvani, taču tie, tāpat kā ikviens izsaukums, VUGD izmaksājot virs 200 eiro stundā. Garajās brīvdienās noslīkuši arī divi cilvēki.

Uz jautājumu, vai glābēji izjūt, ka ir sākusies peldsezona, Baltmanis atbild: “Nevar teikt, ka izjūtam tieši peldsezonas atklāšanu (15. maijs), jo kopumā šajā gadā ir noslīkuši 60 cilvēki, bet peldsezonā – 16. Tātad, lielākā daļa līdz peldsezonai. Šovasar gan laiks nelutina ar sauli un nav pārāk lielas vēlmes atpūsties pie ūdens, bet lielākajā daļā gadījumu pikniks pie upes, jūras vai ezera neiztiek bez alkohola.

Kā liecina statistika, pēdējos četros gados no visiem noslīkušajiem 68% bijuši alkohola reibumā, bet 3% psihoaktīvo vielu ietekmē.” VUGD priekšnieks atzīst, ka vienīgais sods, ko par neapdomīgu rīcību pie ūdens var uzlikt cilvēkiem, ir ziemā, kad darbojas aizliegums atrasties uz ledus, ko arī diemžēl daudzi makšķernieki neievēro un zaudē dzīvību.

Latvijā ik gadu noslīkst vidēji ap 120 līdz 136 cilvēki, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā un pasaules kontekstā. Piemēram, 2022. gadā noslīka 94 cilvēki, bet citos gados šis skaits pārsniedzis 100, piemēram, 2023. gadā bija 111 noslīkšanas gadījumi.

Noslīkšanas problēma Latvijā ir ilgstoša un nemainīgi augsta, un tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot drošību pie ūdenstilpēm, veicināt peldētprasmi un sabiedrības izglītošanu, kā arī papildu drošības pasākumus pludmalēs un peldvietās

Galvenie faktori, kas veicina noslīkšanas gadījumus Latvijā, ir šādi:

• Alkohola lietošana. Vīriešiem noslīkšana biežāk ir saistīta ar alkohola lietošanu, kā arī ar risku pilniem sporta veidiem uz ūdens.
• Peldētprasmes trūkums un drošības iemaņas. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt noslīkšanas riskus, ir sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izglītošana par peldētprasmi un drošību uz ūdens.
• Hroniskas slimības. Tās var pastiprināt noslīkšanas risku.
• Vides faktori. Tie ietver aukstumu, straumes, sapīšanos zemūdens zālēs, kā arī ūdenstilpnes dibena reljefu, ūdens caurspīdību un viļņus.
• Glābšanas vestes neesamība. Daudzos gadījumos traģēdijas notiek, ja netiek lietotas glābšanas vestes.
• Dzimums un vecums. Noslīkšana biežāk tiek konstatēta vīriešiem, kā arī bērniem vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem, īpaši zēniem. Noslīkšana ir otrs biežākais nāves cēlonis 5-14 gadus veciem bērniem.
• Sabiedrības informētības trūkums. Nepieciešama sabiedrības informēšana par ieteicamām ūdens atpūtas un sportošanas vietām, glābšanas staciju pieejamību, glābšanas dienestu tālruņu numuriem un pirmās palīdzības iemaņu apmācību.