Par dzērājšoferu auto nodošanu ukraiņiem prasa 1000 eiro
foto: Evija Trifanova/LETA
Biedrība "TEV" uzskata, ka rīkojas pamatoti.
Sabiedrība

Par dzērājšoferu auto nodošanu ukraiņiem prasa 1000 eiro

Jauns.lv/ LTV "de facto"

Sākot no šī gada februāra, dzērājšoferiem konfiscētās automašīnas nogādāt no Latvijas uz Ukrainu apņēmās arī labdarības organizācija “Tev”. Noteikumi paredz, ka šīs mašīnas Ukrainai jāsniedz bez atlīdzības. Taču, kā liecina “de facto” rīcībā esošā informācija, biedrības “Tev” pārstāve par šo automašīnu aizgādāšanu uz Ukrainu no palīdzības saņēmējiem – pašiem ukraiņiem – prasījusi kompensāciju.

Par dzērājšoferu auto nodošanu ukraiņiem prasa 100...

Ukraiņiem “jākompensē” 1000 eiro

Biedrība “Tev” sevi piesaka kā labdarības organizāciju, kas dažādos veidos cenšas nogādāt Ukrainai humāno palīdzību. Kopš 2022. gada jūnija tā vairākkārt saņēmusi dažādus goda rakstus un oficiālus pateicības vārdus. Tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas paredz arī nodokļu atvieglojumus.

Tādēļ pirmajā brīdī tam, ka biedrība ukraiņiem prasa naudu par dzērājiem atņemto mašīnu aizvešanu, ir pat grūti noticēt. Tomēr “de facto” rīcībā ir vairāki pierādījumi, ka biedrības pārstāve Amela Al-Asbahi Ukrainas pusē prasa tūkstoš eiro kompensāciju par vienu mašīnu. Lūk, fragments no viņas sacītā sarunā ar Ukrainas armijas labā strādājošo Jaroslavu:  “Mēs aprēķinājām, ka mūsu izdevumi ir 1000 eiro par vienu automašīnu. Un mēs lūdzam kompensāciju par degvielu, lai turp aizvestu [mašīnu]. (..) Un vajag arī apdrošināšanu uztaisīt obligāti. Arī tie ir mūsu izdevumi. Tur vēl kaut kas jālabo, tur jāpērk detaļas. Dažreiz šīs automašīnas nemaz neatrodas Rīgā. Piemēram, mēs esam Rīgā, bet automašīna ir kaut kur ārpus Rīgas. Mums ir jāpērk treileris vai  jāīrē, jāved šīs mašīnas. Īsāk sakot, izdevumi visu laiku. Un mēs varam tikai nodot tālāk, ja kompensē šīs izmaksas, kas ir apmēram 1000 eiro.”

Biedrība pati lūdza tai uzticēt konfiscēto auto transportēšanu uz Ukrainu
Prasīt samaksāt tūkstoš eiro par automašīnas aizvešanu uz Ukrainu ir ne tikai  neētiski. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, transportlīdzekļus Ukrainai drīkst nodot tikai bez atlīdzības. Biedrībai pašai jāvāc ziedojumi un jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar automašīnas nogādāšanu Ukrainā. Organizācijas pārstāve pat nenoliedz, ka prasījusi naudu. Viņa aizbildinās ar to, ka ziedojumi biedrībai izsīkuši. “Ko darīt, ja man ir jānogādā un mums nav biedrības līdzekļi? Mēs ieguldām savu laiku kā brīvprātīgie. Mēs arī ieguldām savus līdzekļus un naudu, bet mēs nevaram par saviem līdzekļiem izdarīt visu. (..) Ja ukraiņi paši var mūs kaut kādā veidā atbalstīt, kompensēt degvielu. Man liekas, ka tas ir tā, kā tas ir labi,” stāsta Al-Asbahi.

Viens no risinājumiem viņas minētajam strupceļam gan ir neuzņemties to, ko nespēj izdarīt. Konfiscētos auto uz Ukrainu vairākus gadus veda tikai biedrība “Agendum” jeb tā sauktais “tviterkonvojs”. Šajā gadā NVA uzsāka sadarbību ar vēl trim organizācijām - ar fondu “Uzņēmēji mieram”, biedrību “Tavi draugi” un arī biedrību “Tev”.  

Tā bijusi pati biedrība “Tev”, kura gāja pie Iekšlietu ministrijas un lūgusi, lai arī tai uztic konfiscēto transportlīdzekļu nogādāšanu uz Ukrainu. Vērts arī pieminēt, ka biedrība nav pavisam bešā. Tās finanšu pārskats par pagājušo gadu liecina, ka gada beigās tās kontā bija teju 92 tūkstoši eiro.

No pašas Al-Asbahi teiktā “de facto” izriet, ka ir divi veidi, kā viņi par konfiscētajām mašīnām iekasē naudu no ukraiņiem. Pirmā – saņem naudu pa tiešo no valsts institūcijām jeb armijas. Otrā – ukraiņiem, kas lūdz automašīnu, tā iesaka meklēt labdarības fondu, kas piekristu segt biedrības “Tev” auto transportēšanas izdevumus. Veidojas absurda situācija – Latvijas labdarības organizācija, kas apņēmusies palīdzēt Ukrainai, lūdz finansiālu atbalstu pašiem palīdzības saņēmējiem, lai varētu palīdzēt kara plosītajai zemei.

“Ja kādai armijas daļai ir līdzekļi, lai viņi var kompensēt degvielu. Man liekas, ka tas ir ļoti labi. (..) Reizēm arī armijas daļas pašas meklē fondus. Bet tos fondus, kurus es pieminēju, tā ir mūsu sadarbība ar Ukrainas pusi, ar Ukrainas organizācijām. Tas nav saistīts ar armijas daļas pārstāvjiem, bet, protams, armijas daļas arī pašas meklē fondus, kas var atbalstīt un kompensēt šos izdevumus,” norādīja Al-Asbahi. Viņai šķiet, ka šāda rīcība nav pretrunā ar ētikas normām vai likumu.

Jau pēc “de facto” intervijas ar Al-Asbahi biedrības “Tev” skaidrojums pat notikušo mainījās vairākkārt. Sākumā tās valdes loceklis Miks Duburs norādīja, ka biedrība lūdz finansiālu atbalstu fondiem Ukrainā. Kad “de facto” lūdza uzrādīt informāciju par to, kuri Ukrainas fondi ziedo šai Latvijas labdarības organizācijai, izrādījās, ka tā nav saņēmusi nevienu centu no Ukrainas. Un vēl vēlāk Duburs pauda, ka, “iespējams, skaidrojot ziedojumu nepieciešamību, kādreiz valodu tulkojumā vai saspringumā ir radusies interpretācijas kļūda”. Šeit jāpiebilst, ka “de facto” ir zināms par līdzīga satura sarunu, kas notikusi latviešu valodā.

Tūkstoš eiro – nepamatota summa?

Kāpēc tieši tūkstoš eiro? To biedrība min kā pašas aprēķinātu izdevumu kopsummu  par viena auto remontu un aizvešanu uz Ukrainu. Taču nekas neliecina, ka šis skaitlis ir pamatots. Piemēram, “tviterkonvojam”, kas uz Ukrainu vedis simtiem mašīnu, izdevumi par vienu ir ap četriem simtiem eiro. Taču tas nekad nav prasījis naudu no ukraiņiem, turklāt nodotās mašīnas bijušas pilnām bākām. To apliecina arī Jaroslavs. Tiesa, sākot no šī gada arī “tviterkonvojs” vairs nevar atļauties uz Ukrainu aizgādāto mašīnu atstāt ar pilnu bāku, norāda biedrības “Agendum” pārstāve Laura Pliča-Stankeviča.

Biedrībā “Tev” darbojas vairāk nekā desmit brīvprātīgo. Viņu vidū ir arī, piemēram, Sergejs, kurš, karojot Ukrainā, guvis traumu, kas liedza turpināt cīņu frontē. Šobrīd tieši viņš  palīdz sagatavot uz Ukrainu vedamās mašīnas. Visa “de facto” rīcībā esošā informācija par to, ka biedrība par konfiscētajām mašīnām Ukrainā prasa naudu, saistās tieši ar Al-Asbahi. Līdz ar to nav zināms, vai un cik lielā mērā par to zināja pārējie biedrības pārstāvji.

Ukrainas armijas pārstāvis: “Es biju šokā.”

Ukrainas pārstāvis, armijas brīvprātīgais Jaroslovs no Ļvivas: “Skaidrs, ka es biju šokā no tā. Jo es patiešām zinu – es daudz braucu uz Latviju, uz Rīgu – ka šīs mašīnas uz Ukrainu sūta bez maksas, palīdzot mums karot. Un te pēkšņi tā, ka vajag maksāt naudu. Nav skaidrs, kā maksāt, kam tā nauda aizies, uz kontu vai skaidrā. Es reāli biju šokā no tā.”

Biedrības valdes loceklis vēlāk rakstiskajā atbildē “de facto” raksta, ka mašīnas nogādāšanas process maksā naudu, tādēļ viņi lūdz palīdzību dažādiem fondiem, tostarp arī Ukrainā. “Tas nav pienākums – tas ir vispār pieņemts sadarbības veids starp labdarības organizācijām. Esam par to arī informējuši privātpersonas, auto ziedotājus, Latvijas vēstniecību Ukrainā, Latvijas pašvaldības  un Nodrošinājuma valsts aģentūru, no kā visiem saņemam automašīnas. Nevienam par šo kārtību nav bijis nekas iebilstams,” viņš raksta. Taču biedrība par savu darbības stilu Nodrošinājuma valsts aģentūru informēja 19. jūnija rītā, proti, jau pēc “de facto” intereses.

Biedrība “Tev” šogad saņēma 41 no dzērājšoferiem konfiscētu auto
“Tviterkonvojs”, uz kuru atsaucas Jaroslovs no Ukrainas, ir lielākais Latvijas transportlīdzekļu piegādātājs Ukrainai. Savā dokumentācijā biedrība uzkrāj muitas deklarācijas. Tās ļauj pēcāk izsekot, kur atrodas no Latvijas aizsūtītā mašīna. “Šajā deklarācijā ir norādīts sūtītājs, biedrība “Agendum” un saņēmējs, konkrētā šī saskaņotā saņēmēja puse – armijas daļa vai valsts institūcija,” paskaidro biedrības pārstāve Laura Pliča-Stankeviča.

Šāda deklarācija ir nepieciešama katrai biedrībai, kas ved mašīnu uz Ukrainu, taču  Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kas atbild par darbu ar konfiscētajām mašīnām no valsts puses, to pēc tam nepārbauda. Tā no biedrībām saņem tikai Ukrainas puses parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu. Savukārt šos aktus parakstīt iespējams dažādos veidos, skaidro Pliča-Stankeviča: “Pieņemšanas nodošanas aktus mēs kārtojam vai nu uzreiz, vai nu pirms tam, vai arī pēc tam ir dažādi tie ceļi stāstīja par to, ka bieži tie cilvēki, kas atbrauc pakaļ mašīnām, ir pilnvaroti, bet viņiem nav paraksta tiesības. Tāpēc šos dokumentus mēs pēc tam ar vēl pastu sūtam.”

Biedrība “Tev” šogad saņēma 41 no dzērājšoferiem konfiscētu auto. Tos drīkst nodot tikai Ukrainas valdības iestādēm. Labdarības organizācijas saņem arī automašīnas, kuras tai ziedo dažādas iestādes un uzņēmumi. Piemēram, biedrībai “Tev” vairākkārt Bauskas pašvaldība piešķīra auto, lai tos nogādā Ukrainai. Vedot šos transportlīdzekļus, biedrībai ir lielāka darbības brīvība. Proti, tā apņemas nogādāt auto Ukrainai, taču to drīkst nodot ne tikai Ukrainas valdības iestādēm, bet arī, piemēram, nevalstiskām organizācijām.

Ukrainas vēstnieks Latvijā: automašīnas Ukrainā trūkst

Visbeidzot, jāatgādina, ka automašīnas aizvien Ukrainā trūkst. Tās palīdz ne tikai frontē, bet arī civilajā aizsardzībā, piemēram, cilvēku evakuācijā un apgādāšanā ar humāno palīdzību. “Kad notiek pilna mēroga karš, tu saproti, ka visi resursi ir ļoti svarīgi, tostarp arī visi vieglā tipa transportlīdzekļi. Tiek izmantoti arī civilie transportlīdzekļi. Piemēram, ja nepieciešams, lai ārsts varētu viegli pārvietoties no vienas vietas uz citu,” uzsver Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.

Biedrības “Tev” pārstāve nemeloja par to, ka ziedojumi Ukrainai tik tiešām sarūk. Kā atgādina Ukrainas vēstnieks Latvijā, ir divi veidi kā vājināt ienaidnieku – noteikt sankcijas, ko dara valdības, un stiprināt sabiedrības atbalstu Ukrainai, kas ir uz pašu iedzīvotāju pleciem.

“de facto” lūdza arī Iekšlietu ministrijas komentāru par šo situāciju, taču ministrijas komunikācijas nodaļa pauda, ka pagaidām vērtējumu sniegt nav iespējams.