Rīgas vicemēriem un viņu padomniekiem grib piešķirt valsts amatpersonu statusu

Šonedēļ uz pēdējo sēdi sanāca 2020. gada ārkārtas vēlēšanās ievēlētās RD deputāti. Gan Rīgas mēram, gan vicemēriem ir savi biroji ar vadītāju un padomniekiem, un tā tas būs arī jaunajā domes sasaukumā. Visticamāk, tuvākajās nedēļās par Rīgas mēru ievēlēs “Progresīvo” pārstāvi Viesturu Kleinbergu, bet par vicemēriem kļūs Edvards Ratnieks (NA), Vilnis Ķirsis (JV) un Māris Sprindžuks (AS). Viņi visi veidos savas komandas, taču, atšķirībā no ministriem, Rīgas domes vadības biroja darbinieki neskaitās valsts amatpersonas, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā šo cilvēku deklarācijas nebūs atrodamas. Taču nu vismaz daļa no topošās jaunās galvaspilsētas koalīcijas un šo partiju pārstāvji Saeimā sola to labot ar jauniem likuma grozījumiem.

Laikā, kad Rīgas mērs vēl bija Nils Ušakovs no “Saskaņas”, Ķirsis bija viņa opozicionārs domē. Tolaik pēc Ķirša iniciatīvas “Jaunās Vienotības” (JV) Saeimas frakcija rosināja interešu konflikta novēršanas likumā izmaiņas, kas paredzētu amatpersonas statusu lielo pilsētu mēru, vicemēru un izpilddirektoru biroja vadītājiem, padomniekiem un konsultantiem.

Līdz ar 13. Saeimas pilnvaru beigām 2022. gada rudenī aizmirstībā nogrima arī šie grozījumi. Taču tagad vēl Rīgas mēra amatā esošais Ķirsis apgalvo, ka tos joprojām atbalsta, un sola tos aktualizēt: “Rīga ir liela pilsēta, un īstenībā, ja mēs tā paskatāmies, pat vairākkārt lielāka kā dažas ministrijas. Un noteikti, ja tur tiek saskatīti kaut kādi riski, tad Rīgā pavisam noteikti tie  nekādā veidā nav mazāki, varbūt ir pat lielāki. Tā kā noteikti es atbalstu.”

Kleinbergam kļūstot par Rīgas mēru, viņa biroju varētu vadīt bijusī Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktora vietniece Ieva Lasmane. Par citiem padomniekiem viņš vēl domājot. Idejai, ka mēra birojā darbinieki varētu kļūt par valsts amatpersonām, Kleinbergs piekrīt un ir gatavs rosināt tās virzību pārrunāt ar “Progresīvo” Saeimas frakciju: “Es pilnīgi noteikti atbalstu to, ka arī šim politiskajam birojam būtu jābūt amatpersonām, kuras deklarē savus ienākumus. Un uz to jautājumu, vai mans birojs atbalstītu šādu, es varu teikt, ka mums biroja vēl nav, bet es noteikti neņemtu darbā cilvēkus, kuri nav gatavi deklarēt savus ienākumus.”

Vicemēra Ratnieka biroja vadītājs Jānis Bebrišs šos pienākumus varētu uzņemties arī nākamajā sasaukumā. Ratnieks apgalvo, ka jautājumā par amatpersonas statusu biroja darbiniekiem viņš esot neitrāls, tomēr neredzot vajadzību kaut ko tādu ieviest. Laiki, kad Ušakova padomnieki bija Iveta Strautiņa-Ušakova, Jānis Dzanuškāns un Ēriks Teilāns, esot tāla pagātne. “Komanda vicemēram nav tie, kas balso, kas pieņem lēmumus, kas izdod administratīvos aktus. Respektīvi, viņi nekvalificējas pēc šīs darbības valsts amatpersonas statusam. Savukārt par tiem piemēriem,  ko jūs stāstījāt, kas ir bijuši – mūsu gadījumā mēs tādas lietas absolūti nepraktizējam,” saka Ratnieks.

Topošā vicemēra Sprindžuka komandā Rīgas domē, visticamāk, darbosies kādreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Sprindžuks, kas ir bijis gan ministrs, gan Ādažu mērs, prāto, ka deklarācijas būtu jāiesniedz tikai tādiem padomniekiem, kuriem varētu būt iesaiste kādās lemjošās funkcijās. “Kas attiecas uz atbalsta personālu, jā, tas varētu būt diskutabli, vai viņiem ir jābūt valsts amatpersonām. Jo pēc būtības viņi pilda atbalsta funkciju, viņi lēmumu pieņemšanā nepiedalās. Viņi koordinē procesus, viņi sagatavo kaut kādus varbūt dokumentus, bet viņi nelemj,” skaidro Sprindžuks.

Pirms pieciem gadiem “de facto” arī iztaujāja visu jaunievēlētās RD vadību, un toreiz iebildumu pret birojiem kā amatpersonām nebija nevienam. Taču, piemēram, toreizējais vicemērs Edvards Smiltēns (AS) tolaik bija bez sabiedrotajiem Saeimā. Tagad visām četrām RD topošās koalīcijas partijām ir arī frakcijas parlamentā, tāpēc iespēja panākt likuma pieņemšanu ir lielāka. Turklāt “de facto” aptaujātie Saeimas frakciju pārstāvji par ieceri šķiet pat pozitīvāk noskaņoti nekā Rīgas domnieki.

“Es šeit neredzu fundamentālu problēmu, kāpēc biroju vadītāji nevarētu būt amatpersonas. Bet nu tad ir jārunā arī ar citām politiskajām partijām, ko viņi domā par šādu priekšlikumu,” saka Smiltēns, kurš nu ir Saeimas sekretārs un Apvienotā saraksta līdzpriekšsēdētājs.

Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Ilze Indriksone pauž personīgo viedokli, ka diskusija varētu būt par amatpersonas statusu pašvaldībās: “Kur atkal var būt ir otra galējība, kur cilvēks trīsreiz gadā sanāk uz sabiedrisko komisiju kultūras vai kaut kādā izglītības laukā un faktiski nekādus lēmumus pat nepieņem, un viņam ir jāpilda šīs deklarācijas. Tam samērīgumam jābūt. Bet, ja tie ir cilvēki, kas reāli var ietekmēt lēmumu pieņemšanu un faktiski saņem par to arī pienācīgu atlīdzību, tad noteikti, ka amatpersonas statuss uzliek kaut kādu lielāku atbildību.”

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs savukārt uzskata, ka Saeima pēdējā laikā spērusi vairākus soļus, ko var tulkot kā atklātības mazināšanu, piemēram, par lobētāju reģistru un amatpersonu atalgojumu. “Šobrīd jau, manuprāt, tas ir svarīgi, es teiktu, visam parlamentam. Jo, manuprāt, pēdējos pāris mēnešos ir vismaz divi lēmumi parādījušies, kuri tomēr zināmu atklātību mazinās Saeimas lēmumu dēļ. (..) Tā tendence man šķiet mazliet satraucoša. Līdz ar to, protams, no “Progresīvo” skatpunkta mēs vēlētos šo lēmumu ne tikai koalīcijā, bet kopīgi parlamentā, lai tomēr šo tendenci mazinātu un atklātību vairotu, nevis mazinātu,” uz šādu pozitīvu blakusefektu iecerētajiem grozījumiem norāda Šuvajevs.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, kurš pats savulaik bija Ķirša kā vicemēra biroja vadītājs Rīgas domē, saka – viņš vēsturiski ir atbalstījis ideju par amatpersonas statusu mēru un vicemēru birojos, un savu viedokli nav mainījis: “Esmu pārliecināts, uzrunāšu arī kolēģus, ka mums septembrī, atgriežoties pēc starpsesiju pārtraukuma, kopā ar tajā skaitā arī koalīcijas un opozīcijas kolēģiem, es domāju, šādi grozījumi ir jāiesniedz, un tiem vajadzētu stāties spēkā vai nu ar 1.janvāri, vai pēc iespējas ātrāk.”

Vienīgā valdības koalīcijas partija bez pārstāvniecības Rīgas domē ir Zaļo un Zemnieku savienība. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis atzīst, ka  par šādu ieceri vēl nav ne spriests, ne domāts. Viņš personīgi gan ir skeptiski noskaņots par to, vai grozījumi patiešām mazinātu korupcijas riskus: “Vai tāpēc vajag grozīt likumu un sarežģīt dzīvi vēl citiem 20 cilvēkiem, kur varbūt šī nav problēma? Nezinu, jāvērtē. Jo, ja būs situācija, ka kāds negodprātīgi vai kā citādi mēģinās atrast veidu, kā iekārtot sev pietuvinātu cilvēku labi atalgotā ietekmīgā amatā, tur var atrast 100 veidus, kā to izdarīt, lai tas cilvēks šā kā tā nebūtu amatpersona.”

“de facto” atgādina, ka ietekmīgi padomnieki ir bijuši ne tikai Rīgas mēriem. Piemēram, Gatis Truksnis Jūrmalā pēc pašvaldības deputāta mandāta un mēra amata zaudēšanas tomēr palika sēdēt Jūrmalas domes vadības stāvā, jo kļuva par domes priekšsēdētājas padomnieku.