Atlicis mazāk par 1% no teritorijas: Latvija zaudē savas ziedošās pļavas
Šobrīd, vasaras saulgriežu laikā, daba ir savā pilnbriedā. Tomēr grūti nepamanīt - krāšņi ziedošo pļavu kļūst arvien mazāk. Dabas aizsardzības speciālisti brīdina: tas nozīmē ne tikai pārmaiņas ainavā - apdraudēta ir vesela ekosistēma.
Bieži mēs sakām, ka Latvija ir zaļa valsts. Taču patiesībā tā gluži nav, jo šādas dabas pļavas praktiski izzudušas un mūsdienās saglabājušās tikai uz nepilna procenta teritorijas. Pirms simts gadiem dabiskās pļavas klāja aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas. Patlaban to platība samazinājusies līdz tikai 60 tūkstošiem hektāru, vēsta "360 Ziņas".
"Ja mēs tās zaudēsim, tad zaudēsim daudzas dzīvas radības, bet gala rezultātā cietīs cilvēks," brīdina Dabas aizsardzības pārvaldes Rēzeknes Nacionālā parka vides izglītības vecākā speciāliste Regīna Indriķe.
Dabas pļavas kalpo par mājvietu putniem, kukaiņiem, sīkiem zīdītājiem un apputeksnētājiem, palīdz kavēt invazīvo sugu izplatīšanos, samazina plūdu un augsnes erozijas risku, kā arī iesaistās klimata regulēšanā. "Vienā kvadrātmetrā bioloģiski vērtīgas pļavas var saskaitīt vairāk nekā piecdesmit augu sugu," viņa piebilst.
Dabas pļavas izzūd divu galveno iemeslu dēļ. Vai nu tie tiek apmētāti un aizauguši, vai arī attārpoti zem lauksaimniecības kultūrām. Eksperti uzsver: ja mēs tās pilnībā zaudēsim, tad zaudēsim mūsu dabas daudzveidību. Šobrīd daudz kas atkarīgs no lielajiem zemes īpašniekiem, taču arī pilsētnieki var palīdzēt.
"Mēs varam sēt puķu pļavas - šobrīd tas nāk arī uz pilsētām. Var arī ļaut augiem ziedēt, pārāk bieži nenopļaujot zālienu ap māju. Jāsāk ar mazumiņu," aicina Regīna Indriķe.
