Latvijas pierobežas zonā sākuši uzdarboties spekulanti, kas cer iedzīvoties uz valsts rēķina
Zilupes Katoļu priesteris Vitālijs Filipenko "Latvijas Televīzijai" norāda, ka par Latvijas pierobežas zemēm sākuši interesēties spekulanti, kuri cer iedzīvoties turībā uz valsts rēķina brīdī, kad Aizsardzības ministrija (AM) sāks atsavināt pierobežā esošās zemes.
"Bija cilvēki, kuri braukāja un aptaujāja cilvēkus, piedāvājot nopirkt īpašumus par "izdevīgu cenu". Viņi kā argumentu minēja, ka "valsts jau tik un tā to atņems". Tad mēs sapratām, ka tie nav godīgi cilvēki," norāda Vitālijs. Viņš uzsver, ka iedzīvotāji sagaida, ka viņiem kāds izskaidros, kur un kādas atsavināšanas gaidāmas. Aizsardzības ministrija konkrētas teritorijas vēl nav nosaukusi.
"Izskanējuši dažādi mīti par to, cik daudz zemes mēs atsavināsim. Tā nebūs visa pierobežas teritorija 30 kilometru platumā. Nacionālie bruņotie spēki ir identificējuši konkrētus punktus konkrētas teritorijas un vietas, kuras tiks atsavinātas," norāda AM parlamentārā sekretāre Liene Gātere.
Kopumā būs nepieciešams atsavināt līdz 2000 hektāriem zemes un AM norāda, ka plāno likumprojektu skatīšanai Saeimā nodot līdz Jāņiem. Zemes atsavināšana nepieciešama, lai valsts pierobežas zonā izvietotu mobilitātes šķēršļus, kas stiprinās valsts aizsardzības spējas uzbrukuma gadījumā.
“Esam pārliecināti, ka šobrīd tiek darīts viss, lai mūsu valsts tiek aizsargāta no pirmā centimentra, lai nekad vairs neatkārtotos 1940.gada 17.jūnijs. Paldies ikvienam, kurš šobrīd ir iesaistīts mūsu valsts robežas aizsardzībā un drošībā,” pēc viesošanās Zilupē pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Viņš informēja, ka rudens sesijā parlamentam būs jāskata Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Tas atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu uz robežas.
