Edgars Rinkēvičs: NATO samitā jāpanāk visu sabiedroto vienota apņemšanās būtiski palielināt aizsardzības izdevumus

Pirmdien Rinkēvičs pēc Somijas prezidenta Aleksandra Stuba ielūguma piedalījās Somijas prezidenta rīkotās drošības konferences "Kultaranta Talks 2025" prezidentu paneļdiskusijā par Eiropas lomu drošības un aizsardzības stiprināšanā un transatlantiskajām attiecībām.

Vizītes laikā norisinājās arī divpusēja Latvijas un Somijas prezidentu tikšanās, kā arī Igaunijas, Latvijas un Somijas prezidentu trīspusēja tikšanās. Valsts prezidents sarunās sevišķu uzmanību pievērsa 24. jūnijā un 25. jūnijā plānotajai NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Hāgā, Nīderlandē, uzsverot Baltijas un Ziemeļvalstu piemēru, būtiski kāpinot investīcijas savās aizsardzības spējās un stiprinot militārās industrijas sadarbību.

Uzsverot, ka NATO samitā Hāgā ir svarīgi panākt visu sabiedroto vienotu apņemšanos par būtisku aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai nodrošinātu NATO spēju mērķu izpildi, prezidents norādīja, ka vienoti, spējīgi un apņēmīgi sabiedrotie var nodrošināt efektīvu atturēšanu pret Krievijas ilgtermiņa draudu.

Savukārt pārrunājot Latvijas un Somijas divpusējās attiecības, abi prezidenti atzīmēja ciešo sadarbību ekonomikā un aizsardzībā, tostarp abu valstu Jūras spēku sadarbībā Baltijas jūras drošības stiprināšanā. Rinkēvičs un Stubs bija vienisprātis, ka NATO un Eiropas Savienībai (ES) jāizmanto visi to rīcībā esošie praktiskie un tiesiskie instrumenti, lai stiprinātu Baltijas jūras drošību un vērstos pret Krievijas "ēnu floti".

Kā vēstīts, NATO generālsekretārs Marks Rute ceturtdien paudis pārliecību, ka šomēnes Hāgā gaidāmajā samitā izdosies panākt vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Rute ceturtdien Romā tikās ar ārlietu ministriem un diplomātiem no Itālijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un ES.

ASV ir mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un 24. un 25.jūnijā Hāgā paredzētajā NATO samitā valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās. Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai.

"Mēs apspriežam lēmumus, ko pieņemsim Hāgā. Es tiešām esmu diezgan pārliecināts, (..) ka mēs, visas 32 dalībvalstis, nonāksim pie kopējas nostājas," žurnālistiem, dodoties uz sarunām Romā, atklāja Rute.

Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Vācijas ārlietu ministri, kā arī ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas vēl lielāka loma rūpēs par pašu drošību.

"NATO samits Hāgā demonstrēs mūsu vienotību, kuras pamatā ir noturīga transatlantiskā saikne, stingra apņemšanās aizsargāt vienam otru un taisnīga sloga sadale," teikts kopīgajā paziņojumā. Tajā arī apliecināts atbalsts Ukrainai, kuru Romā pārstāvēja ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, un atzinīgi vērtēti ASV prezidenta Donalda Trampa miera centieni.

Paziņojumā Krievija aicināta atteikties no nepieņemamām prasībām un priekšnoteikumiem, lai pierādītu, ka tā patiesi ir ieinteresēta miera panākšanā. Paziņojumā arī nosodīti nesenie Krievijas uzbrukumi Ukrainas pilsētām un civiliedzīvotājiem, uzsverot, ka tas ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums.

Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni atzinīgi vērtēja Rutes plānu aizsardzības izdevumu palielināšanai. Viņš atzina, ka Itālijai jāpalielina aizsardzības izdevumi, bet norādīja, ka tai nepieciešams vairāk laika - aptuveni desmit gadi. Itālija pašlaik tērē aizsardzībai 1,5% no IKP.